Centrs MARTA

Biedrības “Centrs MARTA” Rēzeknes filiāle sadarbībā ar Norvēģijas un Somijas partneriem īsteno projektu “Hand in Hand to Protect”, kura mērķis ir uzlabot un stiprināt sociālo pakalpojumu sniedzēju un policijas sadarbību Baltijas un Ziemeļvalstīs, tādā veidā veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts iestādēm un līdzatbildīgu rīcību, kā arī rosinot sabiedrības paļāvību ziņot par noziegumiem – jo īpaši par vardarbību ģimenē, seksuāla rakstura noziegumiem un cilvēku tirdzniecību. 

Viens no projekta pasākumiem bija pieredzes apmaiņas vizīte Ārendālē (Norvēģija), kurā piedalījās Valsts Policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālā dienesta” un biedrības “Centrs MARTA” Rīgas, Rēzeknes un Liepājas nodaļu darbinieki un speciālisti.  

Pieredzes apmaiņas fokuss – vardarbība ģimenē un sadarbība starp policiju, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību. 

Vizītes laikā apmeklēja Ārendāles policijas iecirkni, kurā  dalībniekiem bija iespējams iepazīties ar Ārendāles policijas darba metodēm vardarbības ģimenē jautājumos. Apmaiņas brauciena dalībnieki secināja, ka abās valstīs ir diezgan līdzīga procesuālā kārtībā, taču pastāv arī būtiskas atšķirības: Ārendāles policijā ar šiem jautājumiem strādā atsevišķa, īpaši apmācīta astoņu cilvēku komanda un Norvēģijas policija neizjūt darba roku trūkumu, kamēr Latvijā policijas darbinieku iztrūkums ir apmēram 12%* (*dati 2023. gada janvārī). Vardarbības upuriem Norvēģijā tiek nodrošināta trauksmes poga un vardarbību veikušās personas tiek kontrolētas ar īpašu aproci ap kāju. Gan Latvijas, gan Norvēģijas policijas pārstāvji bija vienisprātis par objektīvās pieejas nodrošināšanu vardarbības gadījumu izmeklēšanā. Latvijas policijai tam vērtīgs nodrošinājums ir īpašās ķermeņa kameras (“body cameras”). 

Kāds ir secinājums, salīdzinot abu valstu pieredzi? Darbinieku trūkums un esošo darbinieku pārslodze ir lielākie Latvijas policijas izaicinājumi. 

Ārendāles policijas pārstāvji, reaģējot uz vardarbības izsaukumiem, cieši sadarbojas ar 43 krīzes centriem, kur cietusī persona (parasti sieviete ar vai bez bērniem) gūst drošu un anonīmu patvērumu, kurā nodrošina visas sociālās pamatvajadzības tieši tik ilgi, cik cietušajai personai nepieciešams. Krīzes centra pakalpojumi ir bezmaksas. Norvēģijā ir īpaša sociālā sistēma (NAV – Norwegian Labour and Welfare Administration), kas cietušajai personai nodrošina nepieciešamo finansiālo atbalstu uz laiku, kamēr tā atgūstas un pārkārto savu dzīvi. Krīzes centra pakalpojumi atsevišķās telpās pieejami arī vīriešiem. 

Norvēģijā ir pieņemts, ka sociālās aizsardzības jomā gan valstiskās, gan nevalstiskās iestādes cieši savstarpēji sadarbojas. Kamēr cietusī persona var saņemt bezmaksas atbalstu kādā no krīzes centriem, varmāka tiek virzīts uz rehabilitāciju nevalstiskajā organizācijā “Alternatīva vardarbībai” (ATV – Alternativ til Vold). ATV tika dibināta 1987. gadā un ir vecākā šāda veida organizācija Eiropā.  Īpaši apmācīti speciālisti šeit padziļināti strādā ar personu, lai mazinātu tās vardarbīgo uzvedību. Visā Norvēģijā ir 13 ATV centri, kas nodrošina psiholoģisko rehabilitāciju gan varmākām, gan cietušajām personām individuāli vai grupās. Organizācija strādā ne tikai ar vardarbīgām personām, bet arī klīniski pēta vardarbīgo uzvedību un izglīto sabiedrību vardarbības jautājumos.  

Kopīgi strādājot, panākts, ka Norvēģijā valstiskā mērogā ir plāns vardarbības mazināšanai un sociālā atbalsta sistēma ir augstā līmenī. Pašvaldības, pamatojoties uz valsts likumu, uzņemas atbildību par atbalsta nodrošināšanu cietušajām personām. 

Vizītes laikā bija iespējams iepazīties arī ar Somijas  pieredzi vardarbības ģimenē jautājumos. Nevalstiskās organizācijas “Finlands svenska Marthaförbund” vadītāja Kamilla Komonena (Camilla Komonen) tiešsaistē iepazīstināja dalībniekus ar policijas darba metodēm Somijā un izgaismoja dažus aspektus policijas, sociālo dienestu un nevalstisko organizāciju sadarbībā vardarbības ģimenē gadījumos. Somijas policija apzinās, ka bailes un kauns ir emocijas, kas attur cietušo personu no palīdzības meklēšanas, tāpēc aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties, ziņot par pastāvošajiem draudiem un iedrošināt cietušo meklēt palīdzību.  Līdzīgi kā Norvēģijā, Somijas policija cieši sadarbojas ar krīzes dienestiem un operatīvi nogādā cietušās personas drošā pagaidu patvērumā. Tiešsaistes pakalpojums “Online Shelter” ir pakalpojums, kas palīdz  gan upurim pārdzīvot piedzīvoto vardarbību, gan varmākam mazināt vardarbīgo uzvedību.  Vietne palīdz arī bērniem un jauniešiem, kuri ir bijuši vardarbības liecinieki vai upuri. Vardarbības upurim vietnē ir iespējams izveidot “drošības plānu” (“safety plan”) potenciāli bīstamām situācijām. 

Somijas policijas mājaslapā ir pieejams plašs izglītojošs materiāls par vardarbības veidiem un informācija par palīdzības centriem, kas atsevišķi palīdz vardarbības ģimenē, seksuālās vardarbības un digitālās vardarbības upuriem. Par digitālo vardarbību un tās sekām runā arī Norvēģijā. 
“Palīdzības meklēšana ir pirmais solis uz brīvību. Vardarbība gandrīz nekad nebeidzas pati no sevis. Tā tiek mantota no paaudzes uz paaudzi kā grūtību risināšanas modelis. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārraut vardarbības apli. Varmāka vienmēr ir atbildīgs par paveikto vardarbību,” uzsver Somijas policija. Te ir jāpiekrīt un jāturpina labi iesāktais – starpinstitucionālais darbs roku rokā mūsu sabiedrības labā. 

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieku atziņas: 

“Man ir patiess prieks, ka pieredzes apmaiņas laikā ir radušās jaunas sadarbības idejas, kas ļaus attīstīt starpinstitucionālo sadarbību arī turpmāk; tiek plānota nevalstiskās organizācijas “Alternatīva vardarbībai” (ATV – Alternativ til Vold) mācību vizīte Rēzeknē, kuras ietvaros tiks sniegta padziļināta izglītojoša lekcija par darbu ar vardarbības veicējiem un praktiski pielietojamām metodēm vardarbības prevencijā. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Prevencijas nodaļa sadarbībā ar biedrības “Centrs MARTA” Rēzeknes filiāli, izmantojot neformālās izglītības metodes, plāno organizēt informatīvu kampaņu “Drosmīgi un brīvi!” ar mērķi izglītot jauniešus, ļaujot jauniešiem izprast veselīgu un neveselīgu attiecību modeļus, rast atbildes un interesējošiem jautājumiem par dzimumu līdztiesību un vardarbības atpazīšanu attiecībās, kā arī palielināt jauniešu uzticēšanos valsts un tiesībsargājošajām institūcijām. Jaunu ideju attīstīšana nodrošina projektu ilgtspējību un rada papildus pievienoto vērtību,” pauž biedrības “Centrs MARTA” Rēzeknes filiāles vadītāja Alīse Potaša.

“Norvēģijā vardarbības novēršana, izmeklēšana, varmākas sodīšana un rehabilitācija ir augsta prioritāte gan valsts, gan pašvaldību līmenī – tam tiek izdalīti lieli finanšu līdzekļi. Arī policijā šai problēmai ir prioritārs raksturs – katrā iecirknī ir atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas tikai ar vardarbības novēršanu un izmeklēšanu iespējami īsos termiņos. Normatīvā bāze nodrošina skaidru un stingru nostāju pret varmākām. Valsts līmenī tiek strādāts ne tikai ar vardarbībā cietušām personām, bet arī ar varmākām, kas samazina recidīva iespēju. Diskusijās tapa skaidrs, ka mums normatīvajos risinājumos ir daudz kas kopīgs, un norvēģu kolēģu vērtējumā ir pat lietas, kuras viņi  pārņemtu no Latvijas. Tomēr Latvijai ir, kur vēl tiekties, lai sasniegtu Norvēģijas līmeni vardarbības apkarošanas jomā. Valstij būtu jāpiešķir policijai papildu līdzekļi specializēto nodaļu izveidei,” uzsver Valsts Policijas Ziemeļlatgales iecirkņa Prevencijas grupas galvenais inspektors Aldis Saukāns.

“Man ir ļoti daudz brīnišķīgu iespaidu un atmiņu, ļoti motivējošs brauciens! Visvērtīgāk bija redzēt un – es patiesi noticēju –, ka ir iespējams jēgpilns darbs ar varmāku. Sodu sistēma kopā ar “brīvprātīgi–piespiedu kārtā” saņemto atbalstu noteikti strādā, un nekas jauns nav jāizdomā. Domāju, ka vardarbības apkarošanā ļoti svarīgs ir tieši darbs ar vardarbību veikušo personu, jo kā zinām – izglābsim vienu viņa upuri, viņš atradīs nākamo. Par ļoti vērtīgu atzīstu krīzes centru, tā funkcionēšanu. Mums pietrūkst šāda veida atbalsta, mums krīzes centriem ir pavisam cita funkcija un nozīme,” saka biedrības “Centrs MARTA” Liepājas filiāles sociālā darbiniece Dace Kalneniece. 

“Manuprāt, ļoti pozitīvi ir tas, ka mēs – policija, biedrība “Centrs Marta” un Sociālais dienests klātienē varējām izrunāties, iepazīt viens otru un otra darbu. Domāju, tāda veida brauciens ir pamats turpmākai pozitīvai sadarbībai starp mūsu iestādēm,” secina Valsts Policijas Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 6.grupas galvenais inspektors Dainis Igolnieks.   

“Ļoti lietderīgs brauciens. Patika tas, ka apmainījāmies pieredzē ar ārzemju kolēģiem un redzējām, kā viņi strādā. Vērtīgi bija izrunāt situācijas arī ar mūsu pašu Sociālā dienesta pārstāvi un vienoties par koordinētu rīcību turpmāk. Tas ir diezgan interesanti – bija nepieciešams aizbraukt uz Norvēģiju, lai izrunātos savā starpā. Turpmāk, dodoties uz izsaukumiem, es informēšu vardarbībā cietušās personas par palīdzības iespējām centrā “MARTA”,” atzīst Valsts Policijas Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupas vecākā inspektore Lelde Bartuša. 

“Arendāles vizīte un pieredzes apmaiņa ir raisījusi sinerģiju vardarbības problēmjautājuma risināšanas jaudā (pēc principa 1+1=3). Ja dažkārt vardarbība ģimenē tika uztverta kā kultūrsociālā mantojuma ēnas puse, no kuras izvairīties ir kā Donkihotam cīnīties ar vējdzirnavām, tad, vērtējot Norvēģijas pieredzi, ir redzams, ka racionāla resursu piesaiste efektīvi un jēgpilni darbojas mērķa sasniegšanai, proti, vardarbības mazināšanai ģimenē. 

Vislielākā atšķirība, ko es saskatīju mūsu valsts pieejā, lai mazinātu vardarbību ģimenē, ir tā, ka Norvēģijā visa darbība ir vērsta uz mērķa sasniegšanu, nevis uz formāla procesa nodrošināšanu. It kā līdzekļi un tiesību institūti abās valstīs ir vieni un tie paši, bet atšķirība ir to efektivitātē un ilgtspējā. Protams, grūti ir salīdzināt resursu (tai skaitā cilvēkresursu nodrošināšanas iespējas) pieejamību Norvēģijā un Latvijā, taču esošo speciālistu domāšanas pārnesi gan ir iespējams īstenot arī bez resursu piesaistes un no tā būtu jāsāk. Tāpēc šī vizīte bija lieliska iespēja pārmaiņu sākšanai ar mērķi mazināt vardarbību ģimenē,” pārdomās dalās biedrības “Centrs MARTA” Rēzeknes filiāles jurists Kristaps Gailis.

“Norvēģijā normatīvie regulējumi paredz stingru pieeju cīņā ar vardarbību – kriminālatbildība, bet valsts policijā ir izdalīta specializācija darbam ar vardarbības gadījumiem – atsevišķa nodaļa un cilvēkresursi, kas var kvalitatīvi strādāt. Ir izstrādāts arī mehānisms atbalsta sniegšanai vardarbībā cietušai un vardarbībā veikušai personai – centri darbam ar konkrētām mērķa grupām,” secinājumos dalās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālā dienesta” Atbalsta nodaļas vadītāja Anita Batare.

“Es redzēju, kā Ārendālē pie viena sarunu galda sēž Valsts policijas, Sociālā dienesta un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Diskutē, argumentē, runā, uzklausa un… atrod kopsaucēju. Es redzēju, ka tas ir iespējams – dažādām iestādēm skatīties vienā virzienā. Lielisks sākums produktīvai nākotnes sadarbībai,” apmaiņas brauciena lietderīgumu un produktivitāte uzsver biedrības “Centrs MARTA” Rēzeknes filiāles administratore Sandra Pleikšne. 

*Šī publikācija ir tapusi ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par tās saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.

#ZiemeļvalstuMinistrupadomesbirojsLatvijā