Solidaritāte ar lauku sievietēm – kāpēc tā vajadzīga?
2018. gadā ANO Sieviešu statusa komisija kā prioritāti ir definējusi novērst iespēju trūkumu un diskrimināciju, ar ko visā pasaulē īpaši saskaras lauku apvidos dzīvojošas sievietes. Līdz ar to Komisijas darbības prioritāte skan sekojoši: “Challenges and opportunities in achieving gender equality and the empowerment of rural women and girls” (“Izaicinājumi un iespējas sasniegt dzimumu līdztiesību un sniegt plašākas iespējas lauku sievietēm un meitenēm”).
Šī iemesla dēļ Centrs MARTA savos šī gada 8. marta pasākumos izvēlējās akcentēt tieši šo tēmu. Lai pilnībā izprastu tēmas nopietnību, plašumu un nepieciešamību rīkoties, piedāvājam ieskatu dažādos materiālos.
Piemēram, šai saitē atrodama ANO sieviešu statusa komitejas veidotā infografika par lauku sieviešu stāvokli globālā mērogā, kur iezīmējas ļoti būtisks aspekts – visu sieviešu situācijas nav, nebija un nebūs identiskas. Tomēr kopumā sievietēm, kas dzīvo lauku reģionos, šobrīd ir jāsaskaras ar diskrimināciju un cita veida problēmām vairāk, nekā sievietēm, kas dzīvo urbānās vidēs, un nekā vīriešiem kopumā, arī laukos dzīvojošiem – un šāda situācija ir tieši saistīta ar noteiktā sabiedrībā valdošajām kultūras normām un praktiskiem sadzīves aspektiem: http://www.unwomen.org/en/digital-library/multimedia/2018/2/infographic-rural-women
Runājot par Latviju, šeit lasāms Labklājības ministrijas izstrādātais Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam: http://www.lm.gov.lv/text/1789 . Plāns raksturo gan esošo situāciju valstī kopumā –aizvien pastāvošo līdztiesības trūkumu, gan jau sasniegto dažādās jomās, gan plānotās aktivitātes situācijas uzlabošanai nākotnē. Šeit savukārt cits ministrijas apkopojums par sieviešu situāciju Latvijā dažādu jomu šķērsgriezumā: http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf
Savukārt šobrīd publiskajā apspriešanā esošais Labklājības ministrijas Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020.gadam (atrodams šeit: http://www.lm.gov.lv/text/1789) skaidri pauž (3. lpp), ka lauku reģionu iedzīvotāju ienākumi ir zemi un viņi ir vairāk pakļauti nabadzības riskiem. Tomēr nabadzība, gan laukos, gan pilsētās, smagāk skar sievietes, kas atklājas, piemēram, papētot datus par Latviju CSP datubāzēs: skatīt, piemēram, tabulas “DS08. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa statistiskajos reģionos pa ceturkšņiem (euro)”, kur atklājas, ka ārpus Rīgas darba samaksa ir mazāka (nav norādīts dalījums pa dzimumiem), un “DS21. Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc mēneša bruto darba ienākumiem un dzimuma” – redzams, ka pa mēnešiem situācija ir dinamiska, tomēr sadaļas “ar minimālo darba algu” vai “bez darba ienākumiem” sievietes aizpilda lielākā skaitā, nekā vīrieši. Ienākumu nevienlīdzība dažādos apmēros pastāv visā pasaulē.
Centra MARTA un partneru veiktais pētījums arī atklāj, ka sociālā vide, stereotipu pilnas tradīcijas, u.c. ietekmē vardarbības pret sievietēm un seksuālās ekspluatācijas izplatību: http://www.cap-international.org/wp-content/uploads/2016/11/Marta-Recruitment-for-human-trafficking-and-online-image-of-women-EN.pdf
Tātad, ko tas viss nozīmē? Ka pastāv noteiktas sistemātiskas tendences, kas atspoguļojas statistikas datos, uz ko norāda starptautiskas cilvēktiesību organizācijas un ko Centra MARTA speciālisti ir novērojuši savā darbībā savas kompetences ietvaros – ka sievietes, īpaši lauku sievietes, ir neaizsargātākas un biežāk saskaras ar diskrimināciju.
Ko tas viss nenozīmē? Ka visu lauku sieviešu iespējas un dzīvesstāsti ir identiski un drūmi, ka visas sievietes, kas nonākušas grūtās situācijās, pašas tās nespēj atrisināt, ka visi vīrieši ir varmākas, ka vīrieši nekad nenonāk grūti risināmās situācijās un ka šī ir vienīgā risināšanas vērtā problēma pasaulē.
Cienot katra personīgo pieredzi un nenoliedzot tādu fenomenu, kurus mums katram pašam nav nācies pieredzēt, eksistenci, aicinām solidarizēties ar lauku sievietēm Latvijā un pasaulē.
Centra MARTA speciālisti ir arī gatavi tikties ar tiem, kam ir vēlēšanās dzirdēt vairāk par Centra pieredzi vardarbības un dzimumu nelīdztiesības mazināšanā.
