2021. gada 2. jūnijs

Praktiskais ceļvedis vardarbības atpazīšanā un apdraudējuma novēršanā

Informatīvais materiāls "Praktiskais ceļvedis vardarbības atpazīšanā un apdraudējuma novēršanā"  ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild "Centrs MARTA".

 

Seksuālās vardarbības atpazīšana
un rīcība tās gadījumā


Seksuālā vardarbība ir jebkura seksuāla rakstura darbība, mēģinājumi īstenot seksuālu aktu, nevēlami seksuāla rakstura komentāri vai darbības, kuras ir vērstas pret citas personas seksualitāti, bez pašas personas piekrišanas (izmantojot piespiešanu vai kā citādi). Vardarbības veicējs var būt jebkura persona neatkarīgi no viņa attiecībām ar cietušo. Seksuālā vardarbība notiek arī starp laulātajiem vai intīmajiem partneriem.

Seksuālās vardarbības veidi ir šādi:

  • dzimumkontakts;
  • ķermeņa aizskaršana;
  • privātuma pārkāpšana;
  • seksuāla rakstura aizskārums;
  • seksuālā ekspluatācija;
  • bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei.

Seksuālā vardarbība ģimenē lielākoties skar sievietes. Tā ir ar dzimumu saistīta vardarbība. Pandēmijas laikā pieaugusi seksuālā vardarbība pret sievieti, to apliecina sieviešu stāsti par seksuāla rakstura darbībām pret sievietes gribu veikt seksuāla rakstura darbības pret savu gribu.

Iespējams, tu piedzīvo seksuālo vardarbību, ja:

  • persona ir veikusi jebkuras seksuāla rakstura darbības pret tavu gribu;
  • dzimumakta laikā notiek kaut kas, par ko iepriekš neesat vienojušies, īpaši tas, par ko tu esi brīdinājusi, ka nevēlies, lai tas notiktu, piemēram, anālais sekss, ejakulācija tavā ķermenī, fiziskā spēka pielietošana u.c.;
  • Persona ir izmantojusi tavu bezpalīdzības stāvokli (alkohola vai citu vielu reibumu, miegu, veselības stāvokli u.c.), lai apmierinātu savas seksuālās tieksmes;
  • esi piekritusi veikt seksuālas darbības tikai tāpēc, ka bija bail, ka atteikuma gadījumā ar tevi varētu notikt kas slikts;
  • partneris aizliedz/ierobežo iespējas lietot kontracepcijas līdzekļus;
  • partneris vienpersoniski izlemj jautājumus par bērnu plānošanu;
  • partneris liedz vai ierobežo iespējas (t.sk.finansiālas) rūpēties par tavu intīmo veselību, apmeklēt ārstu-ginekologu, veikt USG un nodot analīzes;
  • esi spiesta vērot kailus ķermeņus, seksuāla rakstura darbības vai pornogrāfiska rakstura materiālus;
  • tu saņem seksuāla rakstura komentārus.

Par to, ka kāda no tavām paziņām cieš no seksuālās vardarbības, var liecināt šādas brīdinājuma pazīmes:

  • neplānota grūtniecība;
  • seksuāli transmisīvās infekcijas;
  • emocionāls sastingums, nav tikpat kā nekādu emociju («tas nav noticis ar mani»);
  • izmaiņas seksualitātē (uzmācīgas bailes no intimitātes, nepatika, traucēts uzbudinājums un orgasms, nespēja atdalīt seksualitāti no emocionalitātes, pārmērīgā seksualizācija).

[!] Ja tiek pielietota seksuālā vardarbība, cietušajai ir augsts dzīvības apdraudējums.

[!!!] Iesaistīšana prostitūcijā, intīmajā masāžā, WEB čatos ar atkailināšanos kameras priekšā un pornogrāfisko materiālu ražošanā, iespējams, ir cilvēku tirdzniecība (seksuālā ekspluatācija)!

Ja esi cietusi no seksuālās vardarbības:

  1. Tu neesi vainīga. Arī tad, ja biji īsos svārkos, lietoji apreibinošās vielas un flirtēji ar vardarbības veicēju. Atbildīgs par vardarbību ir tikai un vienīgi vardarbības veicējs.
  2. Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, "netīrības" un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.
  3. Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vērsties policijā un/vai pie ārsta. Ārsts-ginekologs var veikt nepieciešamo ārējo un iekšējo apskati un analīzes. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridisks spēks, un tiesu medicīnas eksperts tos var izmantot ekspertīzes veikšanai.
  4. Valsts policijas iecirknī būs nepieciešams uzrakstīt iesniegumu. Policija noskaidros un izskatīs iespējamos pierādījumus un pieņems lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu par to. Kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā tev piešķirs īpaši aizsargājamā cietušā statusu, kas dos tiesības pratināšanā un citās procesuālās darbībās  piedalīties ar atbalsta (uzticības) personu. Cietušā statuss dod tiesības pieprasīt kompensāciju un valsts apmaksātu  advokātu. Policijas darbinieks nozīmēs nepieciešamās tiesu medicīniskās ekspertīzes. Tev ir tiesības lūgt, lai ginekoloģisko ekspertīzi veic eksperte-sieviete.
  5. Ja pagaidām neesi gatava vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no nodarījuma smaguma, ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības. Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem, vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad Tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.
  6. Ja neesi vērsusies pie ārsta-ginekologa uzreiz pēc negadījuma, pēc tam obligāti pārbaudi savu intīmo veselību (STS, infekcijas, ievainojumi, neplānotā grūtniecība) pie sev uzticama speciālista. Īpaši, ja netika lietots prezervatīvs.
  7. Ja varmāka izsaka draudus vai pastāv risks atkārtotai seksuālai vai fiziskajai vardarbībai, tev ir iespēja vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību. Tiesa pieņems lēmumu par aizliegumu vardarbības veicējam tuvoties tev un sazināties. Uzzini vairāk par pieteikumu tiesai.
  8. Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašai. Bezmaksas psihologa palīdzību šajos gadījumos var saņemt Centrā MARTA vai savas pašvaldības sociālajā dienestā. Bezmaksas palīdzība pienākas arī gadījumos, ja seksuālo vardarbību piedzīvoji bērnībā.
  9. Draugi un paziņas var tevi atbalstīt un vēlāk būt arī liecinieki kriminālprocesā, tomēr nereti viņiem var būt cietušo vainojoša  Seksuālas vardarbības gadījumos labāk saņemt profesionālu palīdzību. Ja neesi gatava tikties klātienē, var izmantot cietušo atbalsta tālruni vai čatu: tālr.116006, www.cietusajiem.lv

[!] Ja tu ciet no vardarbības un tev nepieciešams atbalsts, tad to vari saņemt savai dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības sociālajā dienestā vai biedrībā "Centrs MARTA" Rīgā (tālr. +371 67378539, centrs@marta.lv), Liepājā (tālr. +371 29195442, centrs@martaliepaja) un Rēzeknē (tālr. +371 25648595, rezekne@marta.lv).

Informatīvais materiāls

Kā rīkoties fiziskās vardarbības gadījumā?


Rīcība fiziskās vardarbības gadījumā sastāv no trim posmiem. Pirmais posms ir rīcība gadījumos, kad tu joprojām dzīvo vardarbīgās attiecībās ar varmāku. Otrais posms ir droša gatavošanās šādu attiecību pamešanai. Trešais posms ir drošība pagaidu aizsardzības laikā.

  1. Ja tu esi vardarbīgās attiecībās un dzīvo kopā ar partneri:
  • ieraksti savā telefonā visus svarīgos telefona numurus – policiju (110), krīzes tālruni, uzticības personas, kam var zvanīt krīzes situācijā, tuvākā krīžu centra tālruņa numuru. Šos tālruņu numurus noteikti pieraksti uz nelielas lapiņas un glabā tos drošā vietā.
  • Iemāci saviem bērniem un mājiniekiem, kas ir jāsaka zvanot uz 110. Vienojies ar bērniem par koda vārdu, kuru dzirdot, bērniem ir jāzvana uz šiem telefona numuriem. Tāds koda vārds varētu būt, piemēram, KAĶIS.
  • Iegādājies rezerves mobilo telefonu un glabā to drošā vietā.
  • Laicīgi pārrunā ar uzticības personu iespējamo atbalstu apdraudējuma gadījumā (patvērums, transports, palīdzības izsaukšana.
  • Padomā par vietām mājoklī, kur tu vari paslēpties un kur neatrodas asi priekšmeti (naži, šķēres), ieroči un citi priekšmeti, ar kuriem varmāka dusmu uzplūdā var tevi nāvējoši savainot. Piemēram, izvairies no bēgšanas uz virtuvi konflikta laikā.
  • Pārdomā, kā vari droši izkļūt no savas mājas un padomā, kurp tu varētu doties. Izstrādā iespējamo maršrutu tā, lai tas būtu drošs.

 

  1. Ja tu izlem pamest vardarbīgās attiecības:
  • Padomā, uz kurieni tu varētu doties, ja pieņemsi lēmumu pamest mājokli. Ievies ikdienas paradumus, kuru laikā tu pamet mājas, piemēram, atkritumu iznešana, došanās uz veikalu pēc pārtikas precēm, suņa vešana pastaigā. Šos neuzkrītošos paradumus varēsi izmantot, lai aizbēgtu no varmākas.
  • Noskaidro, vai kāds no taviem draugiem vai tuviniekiem varētu tev sniegt drošu patvērumu krīzes situācijā. Noskaidro tuvākā krīzes centra adresi un telefona numuru.
  • Neaizmirsti savākt vienkopus visus dokumentus, kas tev būs nepieciešami – pase, ID karte, bērnu dzimšanas apliecība, medicīnas dokumenti, bankas kartes, bankas konta līgumi, un citi līgumi, kas ir noslēgti uz tava vārda.
  • Sagatavo un paslēp somu ar pirmās nepieciešamības lietām, kuras varēsi paņemt sev līdz, ja izlemsi pamest varmāku. Tu vari palūgt savu uzticības personu glabāt tavu somu ar nepieciešamajām lietām un dokumentu kopijām. Ja ir iespējams, pietaupi nedaudz naudas.
  • Uzzini visu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un apsver iespēju vērsties tiesā ar pieteikumu, lai panāktu aizsardzību pret varmāku. Uzzini vairāk par pieteikumu tiesai.

 

  1. Drošība pagaidu aizsardzības laikā

Ja policija vai tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, tev joprojām jāuzmanās un jārūpējas par savu drošību. Ar policijas vai tiesas lēmumu noteiktos ierobežojumus varmāka var arī pārkāpt.

Ja policija vai tiesa ir piemērojusi pagaidu aizsardzību un varmāka ir pametis mājokli:

  • Padomā par slēdzenes nomaiņu durvīm. Ja pastāv risks, ka varmāka varētu tev zvanīt, sūtīt īsziņas, rakstīt e-pasta vēstules, apsver iespēju nomainīt telefona numuru un saziņai izmantot citu e-pasta adresi. Nomaini arī e-pasta un sociālo tīklu profilu paroles.
  • Par piemēroto pagaidu aizsardzību informē savus kaimiņus. Lūdz kaimiņus nekavējoties izsaukt policiju un informēt tevi, ja viņi redz, ka varmāka tuvojas mājoklim vai mēģina tajā iekļūt.
  • Ja tiesa ir piemērojusi aizliegumu varmākam tuvoties noteiktām vietām – tavai darba vietai, skolai vai citām vietām, piemēram, bērnu dārzam vai skolai, kuru apmeklē tavi bērni, noteikti par tiesas lēmumu informē savus darba kolēģus, bērnu dārza vadītāju, skolas direktoru un citas personas.
  • Ja tiesa ir piemērojusi varmākam aizliegumu satikties ar taviem bērniem, noteikti par tiesas lēmumu informē bērnu dārza un skolas vadību. Sniedz informāciju par personām, kuras ir tiesīgas satikties ar bērniem un izņemt viņus no bērnu dārza vai skolas.
  • Atceries, ka gadījumā, ja varmāka pārkāpj policijas vai tiesas noteiktos aizliegumus, tev noteikti ir jāzvana par policijas vai tiesas lēmuma izpildes kontroli atbildīgajam policijas darbiniekam, vai arī 110. Noteikti informē operatoru, ka policija vai tiesa ir piemērojusi tev pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

[!] Ja tu ciet no vardarbības un tev nepieciešams atbalsts, tad to vari saņemt savai dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības sociālajā dienestā vai biedrībā "Centrs MARTA" Rīgā (tālr. +371 67378539, centrs@marta.lv), Liepājā (tālr. +371 29195442, centrs@martaliepaja) un Rēzeknē (tālr. +371 25648595, rezekne@marta.lv).

Informatīvais materiāls

Kā atpazīt emocionālo vardarbību?


Emocionālā vardarbība ir sarežģīti atpazīstama vardarbības forma. Tai nav ārēji redzamu seku, tāpēc bieži  vien upuris sajūtu līmenī saprot, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, bet praktiski to nevar nedz apzināties, nedz pierādīt.

Parasti  konflikta pamatā ir atšķirīgi viedokļi vai intereses un grūtības panākt kompromisu, bet vardarbības cēlonis vienmēr ir varmākas vēlme pēc varas un kontroles: pakļaut, pazemot, ierobežot  iespējas saņemt palīdzību, atņemt upurim gribu un spēju rīkoties patstāvīgi, izmantot viņu savā labā. Varas un kontroles aplis palīdz atpazīt emocionālo vardarbību un atšķirt to no tādiem konfliktiem, kuros abas puses ir vienlīdzīgas. Aplis ir kā pīrāgs, kur katrs tā gabaliņš attēlo taktiku un uzvedību, paņēmienus, ko varmākas izmanto, lai spēlētos ar upura psihi un panāktu savu.

  1. Piespiešana un draudi. Baiļu sajūta attiecībās ir viena no spēcīgākajām pazīmēm, ka tu ciet no emocionālas vardarbības. Varmākas izmanto draudus par fizisko izrēķināšanos, bērnu atņemšanu, vai var draudēt pamest, izdarīt pašnāvību. Varmāka vienā reizē izlādē savas emocijas, un viņam šī epizode ir beigusies, bet upuris turpina dzīvot pastāvīgās bailēs, ka vardarbība atkārtosies.
  2. Iebiedēšana. Tā ir rīcība, žesti un skatieni, kas parāda draudus netieši: priekšmetu dauzīšana, mājdzīvnieku ievainošana, upura personisko lietu iznīcināšana. Iebiedēšanu varmākas neuzskata par vardarbību, jo nekas taču ar upuri nav noticis. Bet tas viss liek upurim justies ievainojamam, nevarīgam un iebiedētam.
  3. Ekonomiska ietekmēšana. Finanšu kontrole ir ļoti spēcīgs manipulācijas veids. Mūsdienās to izdala arī kā atsevišķu vardarbības veidu. Varmāka slēpj savus ienākumus, kontrolē ģimenes budžetu, ierobežo upura iespējas meklēt darbu un sola pilnībā apgādāt ģimeni, pieprasot atskaitīties par visiem tēriņiem.
  4. Vīrieša pārākuma izmantošana (attiecas uz vardarbības veicējiem vīriešiem). Visus atbildīgos lēmumus pieņem vienpersoniski, izturas pret sievieti kā pret kalponi, nesamērīgi sadala mājas pienākumus.
  5. Bērnu izmantošana. Varmāka manipulē ar bērniem, liek upurim justies vainīgam par bērnu izdarībām, draud atņemt bērnus vai liegt saskarsmi, izmanto tikšanās ar bērniem, lai sāpinātu upuri.
  6. Savas vainas mazināšana un noliegšana. Vardarbības veicējs attaisno savu uzvedību, apgalvo, ka upuris pats ir vainīgs. Populārs paņēmiens ir gazlaitings (no angļu val. gaslighting) – manipulēšana ar patiesību un faktiem, liekot upurim šaubīties par savām jūtām, domām un pat par psihisko veselību.
  7. Izolēšana. Tiek kontrolēts, ar ko upuris tiekas, ko dara. Vardarbības veicējs nosaka, cik ilgi drīkst uzturēties ārpus mājas, izseko. Ierobežo kontaktus, ir pārlieku greizsirdīgs.
  8. Emocionālā ietekmēšana. Komunikācijā regulāri tiek izmantota noniecināšana, apsaukāšana, liek justies nepilnvērtīgai, pazemošana (arī publiski), liek izjust vainas apziņu.

Viena šī pīrāga gabaliņa klātesamība jūsu attiecībās ar partneri norāda uz to, ka attiecības nav līdzvērtīgas. Ja ir vairāki gabaliņi, pastāv liela iespējamība, ka jūs ciešat no emocionālās vardarbības.

Līdzvērtīgās attiecībās abiem partneriem ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties ģimenes lēmumu pieņemšanā, izteikt savu viedokli bez bailēm, būt cienītam, nevis nosodītam, tiesības saņemt atbalstu, nevis noniecinājumu, ir rīcības brīvība izvēlēties darba vietu un tikties ar draugiem. Partneri spēj kopīgi vienoties par pienākumu sadali mājas darbos un bērnu aprūpē, par naudas izlietošanu. Konfliktu brīžos tiek meklēts risinājums, kas vairāk vai mazāk apmierinātu abas puses, nevis notiek viena cilvēka lēmuma uzspiešana otram. Vardarbīgās attiecībās upuris bieži jūtas bezspēcīgs cīnīties, jo saprot, ka neko nepanāks, bet tikai vairāk sagraus savu emocionālo un fizisko veselību.

Daudzi neuztver emocionālo vardarbību nopietni: “Ja jau nesit, tad var paciest”. Bet vardarbībai ir tieksme ar laiku kļūt smagākai, un kad vienā brīdī verbāli apvainojumi nedarbosies, varmāka var sākt pielietot fizisko vardarbību. Ilgstoši piedzīvojot emocionālo vardarbību, tiek grauta cietušā personība un pašvērtējums.

[!] Ja tu ciet no vardarbības un tev nepieciešams atbalsts, tad to vari saņemt savai dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības sociālajā dienestā vai biedrībā "Centrs MARTA" Rīgā (tālr. +371 67378539, centrs@marta.lv), Liepājā (tālr. +371 29195442, centrs@martaliepaja) un Rēzeknē (tālr. +371 25648595, rezekne@marta.lv).

Informatīvais materiāls

Vajāšanas atpazīšana un efektīva rīcība tās gadījumā


Kas ir vajāšana?

Vajāšana ir jebkura vairākkārtēja, sistemātiska un ilgstoša personas nefiziska  ietekmēšana ar mērķi radīt upurī bailes un trauksmes sajūtu, lai mainītu un panākt sev vēlamu cietušā uzvedību un paturētu kontroli pār cietušo.

Kā vajāšana izpaužas?

  • Regulāra upura izsekošana ierastajās ikdienas gaitās, piemēram, ceļā no mājām uz darba vietu, mācību iestādi, veikalu, citām vietām , kuras upuris mēdz regulāri apmeklēt;
  • Upurim negaidīta, iepriekš nesaskaņota varmākas ierašanās viņa dzīves vietā vai darba vietā
  • Regulāra, uzmācīga un biedējoša kontaktēšanās ar upuri – ar telefona, īsziņu, e-pasta starpniecību. Bieži tiek sūtītas īsziņas vai zvanīts vēlu vakarā un pa nakti;
  • Regulāra dažādu bojājumu nodarīšana upura īpašumam, piemēram, automašīnas saskrāpēšana, dzīvokļa durvju bojāšana, stiklu izsišana, mājdzīvnieku kropļošana vai nogalināšana, dzīves vietas izdemolēšana, u.c.;
  • Uzmācīga dažādu nevēlamu dāvanu pasniegšana upurim, piemēram, regulāra ziedu nosūtīšana, „mīlestības” vēstuļu nosūtīšana, dāvanu atstāšana pie upura mājvietas durvīm, u.c.;
  • Regulāra aizskarošu, biedējošu un divdomīgu publisku komentāru izteikšana par upuri interneta vidē, piemēram, interneta sociālajos tīklos Facebook, Instagram u.c.;
  • Upura radinieku, draugu un darba kolēģu regulāra un sistemātiska ietekmēšana – stāstot par upuri nepatiesas un apmelojošas ziņas, vai cenšoties pārliecināt, cik vajātājam ir svarīgas attiecības ar upuri, cik ļoti viņš viņu „mīl”;
  • Draudi upurim, ka var ciest pats upuris, viņa bērni, tuvinieki un draugi;
  • Kopīgo bērnu iesaistīšana un „uzpirkšana” ar dāvanām un solījumiem, lai tie mēģinātu ietekmēt upura uzvedību, visbiežāk, lai upuris atjaunotu kopdzīvi ar varmāku.

Riski, kas saistīti ar vajāšanu

Ja upuris piedzīvo vajāšanu, tas norāda uz augstu apdraudējuma risku upura veselībai un dzīvībai, kā arī upura tuvinieku veselībai un dzīvībai.

Parasti varmāka uzsāk vajāšanu pēc tam, kad upuris ir pārtraucis vardarbīgās attiecības un dzīvo šķirti no varmākas. Sajūtot savu varas pozīciju apdraudējumu, varmāka cenšas palielināt kontroli pār upuri – kļūst arvien agresīvāks, uzstājīgāks un rafinētāks ar vienu mērķi - atjaunot ierastās attiecības vai mēģināt paturēt kontroli pār upuri.

Vardarbības ģimenē vai starp intīmajiem partneriem gadījumos vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākam ir ļoti daudz informācijas par upuri – upura ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta, radinieki, upura vājās vietas utt., kas vajāšanas procesu padara īpaši „ērtu”.

Vajāšana intīmajās attiecībās tiek tieši saistīta risku upurim tikt nonāvētam. ASV veikts pētījums apliecina, ka 76% no sievietēm, kuras ir nogalinājuši intīmie partneri, iepriekšējā gada laikā piedzīvojušas vajāšanu. Savukārt 85% no sievietēm, kuras ir piedzīvojušas slepkavības mēģinājumu, bet ir izdzīvojušas, pirms tam ir cietušas no vajāšanas.[1]

Kā sevi aizsargāt pret vajāšanu?

Kopš 2014.gada vardarbības upuri var vērsties policijā un tiesā, lai saņemtu aizsardzību pret vardarbību, tai skaitā arī vajāšanu.

Policija var pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu

Ja tava dzīvība, brīvība un veselība ir apdraudēta un ja ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, tad zvani uz valsts policijas palīdzības tālruni 110 vai uz tālruni ārkārtējo notikumu gadījumiem 112. Policijas darbinieks ierodoties notikuma vietā, noskaidros notikuma apstākļus (aizpildīs ziņojumu par notikumu jeb speciālu veidlapu), cietušo personu un vardarbīgo personu, kā arī noskaidros, vai pastāv tūlītēji draudi cietušā dzīvībai, brīvībai vai veselībai.

Ja policijas darbinieks konstatēs, ka pastāv tūlītēji draudi cietušajam un ja cietušais to vēlēsies, policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu, uzliekot par pienākumu varmākam pamest mājokli, netuvoties mājoklim un nesazināties ar cietušo. Policijas lēmums par nošķiršanu darbosies līdz 8 dienām. Ja cietušais vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību, kas darbotos ilgāku laiku (līdz 30 dienām vai pat līdz 1 gadam un ilgāk) un policijas darbiniekam ir iesniegts attiecīgs pieteikums, policijas lēmumā par nošķiršanu norāda datumu un tiesu, kur saņemt tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzību norakstu.

Tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību

Cietušais pats arī var vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību. Ja ir augsts apdraudējuma risks un aizsardzība ir nepieciešama nekavējoties, tad tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Tiesa var izskatīt pieteikumu arī ilgāk (piemēram, ja ir jāpieprasa papildus informācija), bet ne ilgāk kā 20 dienu laikā.

Tiesa var piemērot dažādus aizsardzības līdzekļus, tai skaitā arī tādus, kas var pasargāt cietušo no vajāšanas:

  • aizliegums varmākam tuvoties upura mājoklim tuvāk par tiesas noteikto attālumu (piemēram, 100 m);
  • aizliegumu varmākam uzturēties noteiktās vietās un tuvoties tām – darba vietai, izglītības iestādei, u.c.;
  • aizliegumu satikties ar upuri un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari (piemēram, ja varmāka un cietušais nejauši satiekas, tad varmākas pienākums ir nekavējoties doties prom no cietušā);
  • Aizliegums varmākam jebkurā veidā sazināties ar cietušo, izmantojot jebkurus informācijas nodošanas veidus, lai sazinātos ar cietušo, t.i. zvanīt, sūtīt īsziņas, sūtīt e-pasta vēstules, izmanto sociālos medijus (draugiem.lv, Facebook, Twitter), lai sazinātos ar cietušo;
  • Aizliegums varmākam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar cietušo – varmākam ir aizliegts lūgt savus draugus, radiniekus, darba kolēģus un citas personas sazināties ar cietušo, lai nodotu jebkādu informāciju, kā arī lai organizētu tikšanos ar cietušo;
  • Aizliegums varmākam izmantot cietušā personas datus, tai skaitā tos publiskot, piemēram, publicēt jebkādu informāciju par cietušo sociālajos medijos – Facebook, Instagram, Tik Tok u.c., stāstīt jebko par cietušo saviem draugiem, radiniekiem, darba kolēģiem.

Ja varmāka pārkāpj tiesas lēmumu, tas ir, neievēro tiesas uzliktos pienākumus un aizliegumus, tad par to cietušais nekavējoties informē atbildīgo Valsts policijas darbinieku. Konstatējot, ka varmāka ir pārkāpis tiesas lēmumu, policijas darbinieks pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Saskaņā ar Krimināllikumu par ļaunprātīgu tiesas nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par vajāšanu varmāku var saukt pie kriminālatbildības

Kopš 2018.gada vajāšana ir noziedzīgs nodarījums, par kura izdarīšanu ir paredzēta kriminālatbildība. Saskaņā ar Krimināllikuma 132.1 pantu (Vajāšana), par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Lai policija uzsāktu kriminālprocesu par vajāšanu, cietušajam ir jāvēršas ar rakstisku iesniegumu policijā.

Svarīgi !!!

Gan vēršoties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību, gan arī policijā, lai ierosinātu kriminālprocesu, liela nozīme ir pierādījumiem. Šie ir daži veidi, kā var pierādīt vajāšanas darbības:

  • E-pasta sarakste, kurā ir redzami gan draudi, gan arī sarakstes regularitāte un biežums;
  • Privātā sarakste sociālo mediju interneta portālos un mobilā tālruņa lietotnēs, kurā ir redzami draudi un sarakstes biežums un laiks;
  • Publiski komentāri sociālajos medijos – noteikti jāizdara ekrānšāviņi (screenshots) vai arī jānofotografē ar telefonu, jo pēc laika varmāka savus komentārus var izdzēst;
  • Izdrukas par saņemtajiem zvaniem no varmākas vai ekrānšāviņi no ienākošo zvanu saraksta mobilajā telefonā;
  • Fotogrāfijas, kurās ir fiksēti nodarītie mantas bojājumi – piemēram, saskrāpēta mašīna, bojātas mājokļa durvis, u.c.;
  • Aculiecinieku liecības – iespējams, varmākas klātbūtni ir redzējuši darba kolēģi, mājinieki, draugi;
  • Jebkurš pierādījums, kas pierāda vajāšanu.

Valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija vajāšanas upuriem

Kopš 2015.gada Latvijā ir pieejama valsts apmaksāta sociālā rehabilitācija vardarbības upuriem, tai skaitā tām personām, kas ir piedzīvojušas vajāšanu. Rehabilitācijas  programmā ietilpst uzturēšanās krīzes centrā līdz 60 dienām vai 20 speciālistu konsultācijas, ja upuris vēlas palikt savā dzīves vietā. Lai saņemtu valsts apmaksāto pakalpojumu, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu savas pašvaldības sociālajā dienestā vai tās pašvaldības sociālajā dienestā, kurā vēlas saņemt rehabilitāciju, vai arī pie pakalpojumu sniedzēja.

[!] Ja tu ciet no vardarbības un tev nepieciešams atbalsts, tad to vari saņemt savai dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības sociālajā dienestā vai biedrībā "Centrs MARTA" Rīgā (tālr. +371 67378539, centrs@marta.lv), Liepājā (tālr. +371 29195442, centrs@martaliepaja) un Rēzeknē (tālr. +371 25648595, rezekne@marta.lv).

Informatīvais materiāls


Digitālās drošības pamatprincipi


Viens no veidiem, kā varmāka var kontrolēt upuri, ir izmantot telekomunikācijas un internetu. Jo vairāk upuris izmanto internetu un sociālos portālus, jo vairāk upuris ir pieejams varmākas kontrolei. Tas nenozīmē, ka ir jāatsakās no interneta un telefona lietošanas. Bet noteikti ir jāpadomā par dažiem drošības pasākumiem, lai maksimāli ierobežotu varmākas iespējas sazināties ar tevi.

  • Ja tu joprojām atrodies vardarbīgās attiecībās un dzīvo kopā ar varmāku, bet apsver iespēju pārtraukt attiecības, tad informācijas meklēšanai nevajadzētu izmantot mājas datoru, jo varmāka var nejauši, vai apzināti apskatīt interneta pārlūka meklējumu vēsturi un uzzināt, ko upuris ir meklējis internetā. Izmanto datoru un internetu darba vietā, pie draugiem, vai publiskā interneta kafejnīcā vai bibliotēkā, kā arī neaizmirsti par iespēju izmantot pārlūku "incognito" vai "private" režīmā. Tādā veidā netiks saglabāta skatījumu vēsture.
  • Ja ikdienā saziņai tu bieži izmanto e-pasta pakalpojumus un pastāv aizdomas, ka varmāka zina tava e-pasta konta paroli, tad no droša datora ir jāizveido jauna e-pasta adrese. Informē telefoniski cilvēkus, ar kuriem tu visbiežāk sazinies ar e-pasta starpniecību, par tavu jauno e-pasta adresi. Palūdz viņu informēt tevi, ja viņi saņem e-pasta vēstules no tavas vecās adreses.
  • Ir jāapsver savu sociālo mediju profilu, e-pasta un citu interneta pakalpojumu profilu piekļuves paroles. Jo garāka ir parole, jo tā ir drošāka. Nav ieteicams parolē izmantot vārdus vai ciparu kombinācijas, kuras varmāka varētu viegli uzminēt, piemēram, dzimšanas datumus, kāzu datumu, mājdzīvnieka vārdu, bērnu dzimšanas datus utt.
  • Populārākie sociālo mediju portāli piedāvā dažāda veida drošības uzstādījumus (piemēram, divkāršo aizsardzību parole + kods telefonā), kā arī iespēju bloķēt lietotājus, kuri rada tev apdraudējumu. Izmanto šo iespēju, lai liegtu varmākam sazināties ar tevi.
  • Padomā par savu bankas karšu PIN kodu nomaiņu. Kā arī par drošības jautājumu un citu drošības pasākumu maiņu saziņai ar tavu banku.
  • Ja tev pietiek naudas līdzekļu, iegādājies lētu mobilo telefonu ar darbojošos mobilo sakaru priekšapmaksas karti (Zelta Zivtiņa, u.c.). Izmanto šo telefonu gadījumā, ja varmāka ir atņēmis tavu telefonu vai arī gadījumos, ja varmākam ir pieejama informācija par taviem zvaniem un nosūtītajām īsziņām, piemēram, ja telefona rēķinu apmaksā varmāka, vai arī rēķiniem ir iespējams viegli piekļūt.
  • Gadījumā, ja tu maini savu dzīves vietu, bet tev nepieciešams izmantot tavu jauno adresi, piemēram, slēdzot līgumus, rakstot iesniegumus iestādēm, apsver iespēju atvērt abonementa kastīti pasta nodaļā.

Pārliecinies, kāda informācija ir pieejama par tevi internetā. Izmanto Google vai citus meklētājus, lai uzzinātu, vai un kur publiski parādās tava e-pasta adrese, telefona numurs, adrese. Meklētājā ieraksti “Vārds Uzvārds”, lai sameklētu informāciju. Ja internetā parādās tava kontaktinformācija, sazinies ar attiecīgo interneta vietņu uzturētājiem un palūdz, lai dzēš vai izmaina tavu kontaktinformāciju. Bet atceries, ka ne vienmēr būs iespējams izdzēst par tevi pieejamo informāciju internetā, tādēļ rūpīgi izvērtē, kādu informāciju par sevi tu sniedz dažādos interneta portālos.

[!] Ja tu ciet no vardarbības un tev nepieciešams atbalsts, tad to vari saņemt savai dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības sociālajā dienestā vai biedrībā "Centrs MARTA" Rīgā (tālr. +371 67378539, centrs@marta.lv), Liepājā (tālr. +371 29195442, centrs@martaliepaja.lv) un Rēzeknē (tālr. +371 25648595, rezekne@marta.lv).

Informatīvais materiāls


[1] McFarlane, J.M., Campbell, J.C., Wilt, S., Sachs, C.J., Ulrich, Y., & Xu, X. (1999). Stalking and intimate partner femicide. Homicide Studies, 3(4), 300-316

Sagatavoja:
Irina Mazurika (teksts)
Juris Dilba (teksts)
Ligija Purinaša (vizualizācijas)

 

Lasi vēl
Tiešsaistes seminārs  “Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas
Aktualitātes

Tiešsaistes seminārs “Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas"

2021. gada 30. novembrī no plkst. 11:00 līdz 14:15 aicinām visus interesentus uz tiešsaistes semināru “Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas“. Semināru tiešsaistē varēs vērot gan "Centrs MARTA", gan Labklājības...

2021. gada 30. novembris Lasīt vairāk
Piedāvājam atbalsta grupas nodarbības vardarbībā cietušām personām
Vardarbība

Piedāvājam atbalsta grupas nodarbības vardarbībā cietušām personām

KAS, KUR, KAD? Online formātā (Zoom) Otrdienās no 12.oktobra 13:00-15:00 Kopā 12 nodarbības Nodarbības vadīs biedrības “Centrs MARTA” sociālā darbiniece un psiholoģe Pamatvaloda: latviešu. Veiksmīgai dalībai grupā nepieciešams saprast latviešu valodu. Runāt iespējams arī krieviski...

2021. gada 28. septembris Lasīt vairāk