2018. gada 3. oktobris

Piedāvājam nelielu ieskatu Centra MARTA veiktajā politisko spēku aptaujā un MARTAs organizētajās diskusijās dažādos Latvijas reģionos

Lai plašākai auditorijai būtu iespēja iepazīties ar veidu, kādā politisko partiju pārstāvji, kuri kandidē 13. Saeimas vēlēšanās atbild, vai gluži otrādi, neatbild aicinājumiem runāt ar saviem vēlētājiem un skaidrot savas nostādnes, piedāvājam nelielu ieskatu Centra MARTA veiktajā politisko spēku aptaujā un MARTAs organizētajās diskusijās dažādos Latvijas reģionos.

Kā jau tas pirms vēlēšanām parasti notiek, dažādas interešu pārstāvniecības grupas un biedrības vēlas noskaidrot, kas ir tas, ko jaunās Saeimas deputāti plāno viņiem piedāvāt un kā saredz sasāpējušāko jautājumu risinājumus. Arī Centrs MARTA un tā biedri pirms vēlēšanām vēlējās uzrunāt deputātu kandidātus. MARTA vēlējās ne tikai uzrunāt deputātu kandidātus, bet arī dot iespēju saviem biedriem reģionos un viņu līdzcilvēkiem noskaidrot sev svarīgos jautājumus un dot iespēju katram personiski saņemt uz tiem atbildes. Mēs uz to skatījāmies kā uz savu iespēju  dot platformu sievietēm reģionos, nevis runāt viņu vietā.

Šī gada pavasarī Centrs MARTA kā ik gadu sasauca savu biedru pilnsapulci, kuras laikā parasti iepazīstinām ar virzieniem, kādos plānojam strādāt, tomēr šogad izkristalizējās sajūta, ka lai arī mēs zinām savus mērķus un jautājumus, par kuriem iestājamies, ir jādod vārds reģionu pārstāvjiem, kuru ikdienas rūpes un raizes atšķiras no Rīgas un pierīgas iedzīvotāju problēmām. Tā tapa ideja par reģionu sarunām ciklā Mana Dzīve. Mana Izvēle. Lai labāk sagatavotos sarunām un iepazītu potenciālos deputātu kandidātus jūlija beigās uz partiju birojiem izsūtījām epastus, kuros aicinājām partiju deputātu kandidātus aizpildīt vienkāršu anketu, ko veidojām vieglā un neformālā manierē. Liels bija mūsu pārsteigums, kad pagāja nedēļa un atsaucība bija ļoti niecīga. Jaunie kandidāti nebija ieinteresēti sniegt mums informāciju par savām nostājām mums svarīgos jautājumos. Tikai tad, kad personīgi tika uzrunāti partiju pārstāvji, mūsu anketu krātuvē parādījās aizpildītas anketas. Jau laicīgi vēlamies pateikt paldies partijai “Progresīvie” un partiju apvienībai “Attīstībai/Par!” par lielāko atsaucību gan aizpildot anketas, gan deleģējot savus kandidātus uz reģionu sarunām. 

Jāatzīst, ka tas šķiet ļoti zīmīgi- visatsaucīgākās bija jaunizveidotās partijas un/vai partijas, kas atbalsta liberālās vērtības. Piemēram, no sociāldemokrātiskās partijas  “Saskaņa” nesaņēmām nevienu pašu aizpildītu anketu, lai gan atkārtoti izsūtījām gan anketas, gan zvanījām uz biroju un īpaši lūdzām anketas tomēr aizpildīt.  “Saskaņa” tika pārstāvēta tikai vienā no reģionu sarunām, kad uz Cēsu sarunu ieradās Regīna Ločmele-Luņova. Sarunu uzstādījums gan bija aicināt pārstāvjus, kas kandidē reģionā, kurā notiek sarunas, bet mēs nolēmām nebūt sīkumaini un priecāties par to, ka vismaz viens pārstāvis ir bijis gana drosmīgs, lai ierastos. 

Arī Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza vienu pašu aizpildītu anketu, kuru aizpildīja deputātu kandidāte, ko uzaicinājām uz reģionu sarunām, labu laiku pēc anketas aizpildīšanas termiņa. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāti neuzskatīja par vajadzību atbildēt uz mūsu jautājumiem un arī no Jaunās konservatīvās partijas saņēmām tikai vienu atbildi. 

Partijas, kas bija aizpildījušas anketu bija: Attīstībai/Par!, Progresīvie, Vienotība, KPV.LV, Jaunā konservatīvā partija un beigās arī ZZS.

Atklāts paliek jautājums, vai šāda attieksme ir tāpēc, ka mūsu un konkrēto politisko spēku vērtības atšķiras vai arī tāpēc, ka šīs partijas jūtas tik drošas par savām vietām 13. Saeimā, ka neuzskata par vajadzīgu runāt ne ar Centru MARTA, ne cilvēkiem reģionos, lai uzzinātu, kādi jautājumi ir aktuāli viņiem.

Pirmais anketas aizpildītājs bija partijas KPV? “lokomatīve” Artuss Kaimiņš, no kura atbildēm nebija īsti skaidrs, vai viņš šo ir uzskatījis par uzdevumu, kurā ir jāatbild pēc iespējas provokatīvāk vai arī bija atbildējis no sirds (un no rajona). Ja spēkā ir otrs variants, tad gatavojieties, ka Kaimiņa kungs kniebs Jums dibenā publiskās vietās, cīnīsies pret Stambulas konvencijas ratificēšanu, jo tā “neļaus partneriem noskaidrot savas attiecības ar vitāli svarīgo iekaustīšanas elementu” un aizsargās tikai tās ģimenes, kurās partneri ir stājušies laulībā un viņiem ir bērni.  No šīs pašas partijas arī saņēmām lūgumu izveidot viņiem individuālu anketu, jo “(..) jo šobrīd atbildes ir veidotas tendenciozas un pastāv tikai viena pareizā atbilde, jo pārējās principā nav pieņemamas! “. Protams, ka mēs vēlētos dzirdēt, ka partiju kandidāti negrasās nevienam kniebt dibenā un neuzskata, ka vardarbība ģimenē ir pašas ģimenes lietas, bet tas nenozīmē, ka ir pareizās un nepareizās atbildes. Ir atbildes, kas atbilst mūsu vērtībām un atbildes, kas atbilst partijas vērtībām. Jāatzīst, ka citu tik savdabīgu atbilžu anketās nebija un kandidāti, kas bija aizpildījuši anketas lielākoties pārstāvēja MARTAs vērtības, šajā gadījumā tas nozīmēja, ka iestājās par visu, tai skaitā homoseksuālu pāru, ģimeņu aizstāvību, neatkarīgi no tā, vai abas puses ir stājušās laulībā, uzskatīja, ka Latvijā ir jātiecas ieviest tā saukto Zviedru modeli, kas soda seksa pircējus un palīdz prostitūcijā iesaistītajām sievietēm no tās izkļūt, kā arī domāja, ka Stambulas konvencijas ratificēšana sakārtos sistēmu, kas palīdz aizsargāt vardarbībā cietušos.

“Jaunās Vienotības” kandidātu starpā bija novērojama vislielākā viedokļu atšķirība. Jānis Lazdāns no šīs partijas uzskatīja, ka vajadzētu Iekļaut profesiju klasifikatorā profesiju prostitūta, tāpat arī domāja viņa partijas biedrs Krišjānis Liepiņš un Anita Kamša no Attīstībai/Par!, savukārt Irēna Grauze uzskata, ka likumam būtu jāsoda, gan cilvēki, kas nodarbojas ar prostitūciju, gan tie, kas izmanto šo ievainojamo cilvēku stāvokli. Līvija Plavinska no Vienotības kopā ar  Aigu Aizpurieti no Jaunās konservatīvās partijas uzskatīja, ka Satversmei jāiestājas un jāaizsargā tikai ģimene, kas balstīta laulībā starp sievieti un vīrieti, ar bērniem, ar vai bez mīlestības, bet Santa Survila uzskatīja, ka Stambulas konvencija “ievazās genderi un tad nevarēs saprast, kurš ir puisītis, kurš meitenīte”. 

Vīriešu un sieviešu skaits, kas bija aizpildījuši anketu atšķīrās ļoti nedaudz, kas nozīmē, ka procentuāli no kopējā kandidātu skaita sievietes vairāk uzskatīja par nepieciešamu mums atbildēt. Kopumā saņēmām 48 aizpildītas anketas, kas norāda, ka vispārējā kandidātu interese runāt par vardarbību pret sievieti, demokrātisku partnerattiecību likumu vai seksuālu uzmākšanos ir niecīga. Iespējams, tas parāda kopējo tendenci sabiedrībā, kas vēlas izlikties, ka šie jautājumi nav aktuāli un katra trešā Latvijas sieviete nav cietusi no vardarbības un ka 57% no Latvijas iedzīvotājiem neuzskata, ka sievietes pašas ir vainīgas pie pret viņām vērstas vardarbības.

Ļoti interesanti, ka iespējamie tautas kalpi, kas grasās būt publiskas personas, uzskatīja, ka ir pieņemami sadaļā “Vārds, uzvārds” rakstīt tādas atbildes kā : “Tava Maate” vai “x” un “Kristīne”.  Mārtiņš Bondars, savukārt, ir bijis ļoti centīgs anketas aizpildītājs, un viņa vārds parādās divās anketās, kas aizpildītas identiski. 

Deputātu kandidātu aptauja ļāva gūt ieskatu tajā tematikā, kurai jāraisa diskusijas reģionu sarunās.  Kā savus galamērķus reģionu sarunām Centrs MARTA izvēlējās Preiļus, Aizputi, Cēsis un Iecavu, kur politiķu un reģionu iedzīvotāju tikšanās bija organizēta identiskā veidā. Uz sarunām galvenokārt centāmies aicināt tieši kandidātes sievietes, jo pieredze rāda, ka platformu viedokļiem kandidātiem - vīriešiem dos visi citi. Sākotnēji klātesošajiem bija iespēja izteikt savu viedokli par to, kas tad ir galvenās problēmas veselības, izglītības, valsts pārvaldes un drošības jomās. Šī aktivitāte ietvēra arī jautājumus par to, kādas ir šī brīža prioritātes dzīvē un to, kas liek cilvēkiem justies droši par savu bērnu nākotni. Likumsakarīgi, ka tieši politiķi bija tie, kas par savu šī brīža prioritāti sauca labākas sabiedrības veidošanu, bet par savu bērnu nākotni viņi jutās droši, jo uzskatīja, ka valsts par to parūpēsies. Katrā no reģioniem atbildes uz aktivitātes jautājumiem atšķīrās. Gandrīz visās apmeklētajās vietās bija novērojama neapmierinātības ar veselības aprūpes kvalitāti, galvenokārt par to, ka nav iespējams saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Cēsīs klātesošos interesēja ne tikai tas, kā saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, bet arī tas, kā deputātu kandidāti saredz prevencijas pasākumus saslimstībai, vērtējot gan vides piesārņotības aspektu, gan veselīga uztura skolās aspektu. Savukārt Aizputē izvērsās asas diskusijas par skolu likvidācijas jautājumu un tika risinātas praktiskas dabas jautājumi, par to, ko iesākt ar standartizētiem iepirkumiem medicīnas jomā. Ņemot vērā Rīgas tuvumu, Iecavā diskusijas par veselības aprūpi nebija tik karstas, un jaunā izglītības reforma un pārmaiņas, ko tā nesīs, kā tēma, to izkonkurēja.

Blakus ierastajiem veselības aprūpes sistēmas uzlabošanas jautājumiem un interesei par izglītības reformu, Preiļos tikai iztirzāts jautājums par valsts parāda mazināšanu. Šī jautājuma sakarā iepriecināja, ka kandidāti apzinās - priekšvēlēšanu laiks politikā ir dāvanu laiks, kad tiek apturēti nepopulārie lēmumumi.

Centrs MARTA ir ārkārtīgi pateicīgs par to, ka interesenti nebaidījās dalīties ar saviem personiskajiem stāstiem, kas bija viens no mūsu galvenajiem mērķiem - dot iespēju uzdot tieši savu jautājumu un aktualizēt tieši savu problēmu, neatkarīgi no tā, cik liela vai maza tā kādam liktos. 

Sarunas Preiļos beidzās ar ļoti zīmīgu komentāru no kādas klausītājas puses, kas norādīja - ja viņai tagad un tūlīt būtu jāiet balsot, viņa nebalsotu ne par vienu no partijām, jo visās šajās sarunās viņa neredz cilvēku. Šis komentārs bija interesants pavērsiens sarunā, kas, šķiet, atraisīja deputātu kandidātus un vismaz uz mirkli saruna novirzījās no populistiskiem solījumiem uz sarunu par to, ka partijas fokusējas uz varu un naudu, programmām, bet neiestājas par cilvēku. Jāatzīst, ka tā tad arī bija vienīgā reize sarunu laikā, kad izskanēja aicinājums pēc vienotas un līdzcietīgas sabiedrības veidošanas, kas neatstumtu un netiesātu tos, kam palīdzība nepieciešama visvairāk. 

Tiekamies velēšanās! Nobalsosim par valsti, kas ciena un uzklausa ikvienu! 

Lasi vēl
MARTA uzsāk kampaņu #ApturiVardarbību
Interešu aizstāvībaVardarbība

MARTA uzsāk kampaņu #ApturiVardarbību

Šodien, 8. martā, Sieviešu dienā Centrs MARTA sadarbībā ar Lietuvas Cilvēktiesību Centru un Nīderlandes Karalistes vēstniecību uzsāk kampaņu #ApturiVardarbību.Statistika atklāj satraucošu realitāti: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldi, katra trešā (30,1 %) sieviete attiecībās...

2024. gada 7. marts Lasīt vairāk
Aktīvista Rokasgrāmata
Aktīvo iedzīvotāju fondsInterešu aizstāvībaJaunatnes programmas

Aktīvista Rokasgrāmata

Vai Tev ir vēlme kaut ko mainīt savā kopienā un ārpus tās? Vai vēlies kļūt par aktīvistu, taču nezini, ar ko sākt?Centrs MARTA vēlas Tevi iepazīstināt ar Aktīvista Rokasgrāmatu. Aktīvista Rokasgrāmata ir visaptverošs ceļvedis, kas ir izstrādāts īpaši jauniešiem, kas vēlas iegrimt aktivīsma un...

2024. gada 27. februāris Lasīt vairāk