MARTA Uzbekistānā palīdz stiprināt demokrātiju un sociālos pakalpojumus
Centra MARTA darbs Uzbekistānā ilgst vairāk nekā 10 gadus, kuru laikā ir sniegts ievērojams ieguldījums pilsonisko aktivitāšu nodrošināšanā, demokrātijas stiprināšanā un sociālo pakalpojumu attīstīšanā. MARTA ir izveidojusi un attīsta partnerību ar nevalstiskām organizācijām, ar valsts un starptautiskām institūcijām dažādu projektu ietvaros.
2021. gada rudenī uzsāktā sadarbības projekta “Publisko pakalpojumu sniegšanas un labas pārvaldības uzlabošana Uzbekistānas lauku reģionos” mērķis ir veicināt neaizsargāto sabiedrības grupu – sieviešu, invalīdu, pensionāru pieeju valsts vienotajiem pakalpojumiem, pilnveidojot valsts vienoto pakalpojumu aģentūru darbību un paaugstinot pakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti Uzbekistānas lauku reģionos. Centra MARTA ekspertu vadībā septiņos Uzbekistānas reģionos valsts vienoto pakalpojumu aģentūru paspārnē ir izveidoti sieviešu konsultatīvie atbalsta centri – divu gadu laikā ir apmācīti speciālisti, izveidoti brīvprātīgo darba principi, ģenerēti darba plāni un veidotas komunikācijas stratēģijas.
Rezultāti un apkopotā statistika par sniegtajiem pakalpojumiem un konsultācijām liecina, ka ir izveidota stabila, funkcionējoša un ilgtspējīga sistēma, kas ļauj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu klientiem un attīstīt veiksmīgu starpinstitucionālu sadarbību starp dažādām vietējām NVO, pašvaldību un valsts institūcijām. Tieši MARTAs pieredze ir ļāvusi dažādajos Uzbekistānas reģionos valsts vienoto pakalpojumu sniedzējiem ieraudzīt un novērtēt pieejamos resursus, kā arī dažādu institūciju atbildību un iesaisti kvalitatīva un efektīva pakalpojuma nodrošināšanai.
Mariannas, konsultantes no Namanganas, kas atrodas Ferganas ielejas ziemeļos, pieredzē ir gadījums, kad sieviete bija devusies darbā uz Turciju, vēlāk atgriezusies Uzbekistānā un viņai piedzimis bērniņš, kura tēvs ir Turcijas pilsonis. Sievietei nebija iespējams saņemt nekādu valsts atbalstu, viņas bērnam nepiešķīra bērna pabalstu. Konsultantes zināšanas palīdzēja ieraudzīt, ka sieviete patiesībā ir darba migrācijas upure. Veidojot veiksmīgu sadarbību ar Turcijas vēstniecību un partnerībā ar institūcijām izdevās panākt, ka bērna tēvs maksā alimentus, sakārtojot vajadzīgos dokumentus, bērnam tika piešķirts pabalsts un sieviete saņēma atbalsta pakalpojumus.
Kopēja darba rezultātā, analizējot dažādus gadījumus un situācijas, izdevies panākt, ka speciālisti spēj domāt atbilstoši klienta interesēm un vajadzībām, neļaujoties birokrātiskai gadījumu risināšanai.
Zulfija ir konsultante Nukusā, kas ir Karakalpakastānas autonomās republikas galvaspilsēta. Viņas vērība un ieinteresētība konkrētā gadījumā palīdzēja atrisināt kāda vīrieša situāciju, kad viņš valsts vienoto pakalpojumu aģentūrā vērsās pēc izziņas par veselības stāvokli. Formāli vīrietim šo izziņu izsniegt nevarēja, taču konsultantes uz klientu vērstā attieksme mainīja situāciju – Zulfija sazinājās ar ārstniecības iestādi, palīdzēja vīrietim pieteikties pie ārsta un pēc nedēļas saņemt vajadzīgo izziņu.
Svarīgi un nozīmīgi apzināties, ka kopīgais darbs rada ievērojamas pārmaiņas vietējās kopienās, pilsoniskajā sabiedrībā un, pats svarīgākais, konkrētu cilvēku dzīvēs.
Konsultante Oisera no Kaškadarjas reģiona, kas atrodas vistālākajā kalnu apvidū, stāstīja par kādu sievieti, kura uz valsts vienoto pakalpojumu aģentūru neatnāca pēc pakalpojuma, bet gribēja pārdot pienu, jo viņai bija vajadzīgi iztikas līdzekļi. Viņa bija ievainojama – ļoti trūcīga un bez zināšanām par savām tiesībām, tāpēc neredzēja iespējas uzlabot savu dzīvi. Oisera labprāt pirka no viņas pienu un katru reizi izskaidroja nepieciešamos soļus, lai sieviete mainītu savu situāciju. Neilgā laikā piena pārdevēja bija sakārtojusi vajadzīgos dokumentus un atļaujas, mainījusi savu stāju un atguvusi pašapziņu, reģistrēja un uzsāka savu mazo uzņēmējdarbību.
Semināru, apmācību un valsts vienoto pakalpojumu aģentūru Sieviešu konsultatīvo centru apmeklējumu laikā kā vienas no grūti risināmām situācijām iezīmējas dažādi ģimenes vardarbības gadījumi, kuros iesaistīti arī bērni. Cietušās sievietes visbiežāk ir pārliecinātas, ka viņām netiks sniegta palīdzība, jo tradicionāli domā, ka pašas pie vardarbības ir vainīgas un iekšēji izjūt vainu un kauna sajūtu, ka nespēj būt pietiekami labas sievas un mātes.
Šī gada 23. martā Uzbekistānā tika pieņemts likums “Par grozījumiem un papildinājumiem atsevišķos tiesību aktos saistībā ar sieviešu un bērnu tiesību, brīvību un likumā noteiktu drošas aizsardzības sistēmas turpmāku pilnveidošanu”. Šī likuma pieņemšana ir būtisks vēstījums Uzbekistānas sabiedrībai, ka vardarbība pret sievietēm un bērniem nav pieņemama.
Pirms minētajiem grozījumiem Uzbekistānas likumdošanā vardarbība ģimenē netika definēta kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums. Likumā iekļautas arī vajāšanas un seksuālās vardarbības definīcijas. Pieņemtie grozījumi nodrošina ilgāku cietušo sieviešu aizsardzību, veicot vienkāršāku procedūru.
Lai gan jaunais likums ir svarīgs solis vardarbības ģimenē novēršanā, ir skaidrs, ka vēl ir daudz darāmā, piemēram, nodrošinot, ka vardarbības upuriem ir pieejama bezmaksas juridiskā palīdzība, ko sniedz NVO un jāizveido modelis centriem, kas nodrošina rehabilitāciju un atbalsta pakalpojumus vardarbības upuriem.
Uzbekistānas Republikas parlamenta Senāta Sieviešu un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja Malika Kadirhanova tikšanās laikā neslēpa, ka jaunajā likumā ietverti vairāki principi un normas, kas tieši sasaucas ar Latvijas praksi un MARTAs pieredzi, ar ko Uzbekistānas eksperti iepazinušies gan vizītes laikā Latvijā, apmeklējot Saeimu un atbildīgās ministrijas, gan apmācību laikā Uzbekistānā.
Panāktās likumdošanas izmaiņas un iniciatīvas no vienas puses ir izcils sasniegums, bet vienlaikus arī atklāj jaunas problēmas, kuras jārisina un jāmeklē metodes, kā likt likumu izmaiņām strādāt ievainojamo personu aizsardzībai.
Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Eiropas Savienības, ANO Attīstības Programmas Uzbekistānā (UNDP) un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu. Latvijas ekspertu dalība minētajā projektā turpināsies līdz 2024.gadam. Dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību un iespēju veicināšana ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm starptautiskajās organizācijās un īstenojot attīstības sadarbības politiku.
