Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem ir īstenota taktiska un politiski virzīta dienaskārtība, lai veicinātu globālo seksa tirdzniecību. Šī kārtība ir balstīta uz prostitūcijas pārstrukturēšanu divās šķietami atšķirīgās “nometnēs”, no kurām viena ir prostitūcijas kā gluži parastas nodarbošanās popularizēšana, bet otra – prostituēto personu kā seksuālās minoritātes popularizēšana. Lai gan jaudīgas interešu grupas ir iztērējušas daudz enerģijas un finanšu, lai mainītu sabiedrisko domu par abiem šiem jautājumiem, realitāte ir tāda, ka neviens no šiem pieņēmumiem nav patiess, publikācijā ASV Nacionālajam seksuālās ekspluatācijas centram raksta feministe, rakstniece un prostitūcijas izdzīvotāja Reičela Morana.
Prostitūcija nav nedz sekss, nedz darbs
Kāpēc prostitūcija nav sekss?Sekss ir savstarpējas baudas gūšana neatkarīgi no tā, vai tas notiek mīlošu ilgtermiņa attiecību kontekstā, īsas svešinieku tikšanās laikā vai jebkādi citādi šajā spektrā. Seksualitāte ir kaut kas, kas tiek dalīts un piedzīvots abpusēji. Tas nav kaut kas piespiests, nopirkts, izkrāpts, iegūts iebiedēšanas ceļā vai ar varu.
Spiediens, iebiedēšana un piespiešana nenotiek tur, kur pastāv abpusējība, bet notiek tur, kur teorētiski “piekrišana” tiek dota katru dienu. Tāpēc piekrišana nav laba mēraukla veselīgai seksualitātei. Psiholoģiski un emocionāli veselīgas seksuālās apmaiņas noteicošais faktors ir abpusējības esamība vai neesamība, nevis piekrišana.
Kā uzsver Morana – prostitūcijas kontekstā nav savstarpējo attiecību. Proti, nav seksuālas došanas un saņemšanas, kas veidotu savstarpīgumu, kas ir raksturīgs abpusēji labprātīgam seksuālam kontaktam. Tā vietā seksuāli neinteresēti un seksuālu kontaktu nealkstoši cilvēki (parasti sievietes) pakļaujas nevēlamam seksam, ko pieprasa citi cilvēki (gandrīz vienmēr vīrieši) – katru dienu, parasti vairākas reizes dienā, un, tā kā šis nevēlamais sekss tiek aktīvi lūgts, tas tiek definēts kā vienprātīgs. Tāpēc arī vārds “piekrišana” rada ilūziju – tas ir lingvistisks rīks, kas seksuālu vardarbību kļūdaini attēlo kā seksu. Prostitūcijas normalizēšana un popularizēšana paceļ seksuālu vardarbību rūpnieciskā mērogā.
Mums ir ļoti konkrēti jānošķir sekss un seksuāla vardarbība, un skaidrākais veids, kā to izdarīt, ir stingri nošķirt piekrišanu un abpusējību. “Piekrišana” pastāv gan prostitūcijā, gan daudzos citos cilvēktiesību pārkāpumos – ja kapitulācija aiz izmisuma mūsu izpratnē ir sinonīms piekrišanai. Savukārt prostitūcijas seksā abpusējība nepastāv – prostituēts sekss ir pretrunā abpusējībai. Abpusējība kā jēdziens atklāj prostitūcijas realitāti, kas nav balstīta brīvprātīgā vēlmē. Prostitūcija, gluži tāpat kā izvarošana, nav definējama kā sekss, jo abos gadījumos seksu izraisa faktori, kuriem nav nekādas saistības ar abpusējību.
Ņemot vērā, ka prostitūcija nav abpusējībā balstīts sekss, ir absurdi prostitūcijā iesaistītajām personām piešķirt seksuālās minoritātes statusu. Tiesa, tas ir ļoti aprēķināts absurds. Un arī nežēlīga un neattaisnojama nežēlība, ņemot vērā gadu desmitiem ilgušos pētījumus, kas saista bērnības seksuālo vardarbību ar prostitūciju.
Kāpēc prostitūcija nav darbs?Ne katrai darbībai, kas tiek kompensēta, jābūt godātai ar tādiem terminiem “nodarbinātība” un “darbs”. Turklāt mēs to novērojam un pieņemam, runājot par cilvēktiesību pārkāpumiem arī citviet, piemēram, “sweatshop” jeb ekspluatējošās industriālās rūpnīcās. Tomēr, tirzājot prostitūciju, mēs redzam, ka, atšķirībā no rūpnīcām, “darba” apstākļi nav tas, kas to padara par neizdevīgu nodarbinātību, bet gan visi citi aspekti, kas attiecas uz “darbu”, kā arī pati struktūra, kurā tas notiek. Prostitūcija kā institūcija pati par sevi ir vardarbīga.
Droši darba apstākļi ir jebkuras nodarbinātības neatņemama sastāvdaļa, taču, ņemot vērā pašu prostitūcijas būtību – ne tikai tās darbības nosacījumus vai jebkādus citus ārējos apstākļus, kas to ietekmē, piemēram, tiesību akti, – tā ir kaitīga daudzos veidos, jo prostitūcija ir ekspluatācijas veids un nekādā ziņā nav salīdzināma ar darbu.
Prostitūcija kā nodarbinātība nefunkcionē arī uz nevienas ass tajā ietvertās kompensācijas dēļ, jo pat ārpus konteksta tā darbojas ļoti atšķirīgi. Prostitūcijā iesaistīta persona nekāpj pa karjeras kāpnēm. Patiesībā ir gluži pretēji. Jo pieredzējušāks cilvēks ir prostitūcijā, jo zemāk viņu vērtē un jo mazāk viņš saņem.
Faktiski nodarbināta persona 20 gadu laikā būs ieguvusi daudz zināšanu un pieredzes, un saņems arīdzan atbilstošu atlīdzību – arī prostitūcijā iesaistītā persona būs ieguvusi daudz zināšanu un pieredzes, bet tiks uzskatīta par ļoti tuvu nevērtīgai tieši šī iemesla dēļ.
Persona, kas nostrādājusi 30 gadus, atradīsies savas nodaļas vai organizācijas priekšgalā, un bieži vien gatavojas doties pensijā ar drošu pensiju. Savukārt cilvēks, kurš 30 gadus nostrādājis prostitūcijā, tiks uzskatīts par absolūti nevērtīgu un būs atstāts bezizejā, nespējot sevi pabarot. Prostitūcija darbojas pavisam atšķirīgi no jebkura faktiskā nodarbinātības veida it visos posmos, tostarp tās nožēlojamā noslēgumā.
Cilvēkiem, kas lobē prostitūciju kā normālu, parastu nodarbinātību tā nekad nebūs jāpiedzīvo. Turklāt tā kalpo sutenerisma un cilvēku tirgotāju bandu interesēm, kas no tā masveidā gūst peļņu, taču tas nedod absolūti nekādu labumu tiem cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši prostitūcijas sistēmās visā pasaulē.
Un tad ir cilvēki, kuri daudz ieguldījuši prostitūcijas kā seksualitātes aspekta attēlošanā, lai to varētu pasniegt kā seksuālās brīvības jautājumu un pielāgot seksuālo minoritāšu tiesībām. Tie paši cilvēki paudīs pretrunīgo argumentu, ka prostitūcijai pat nevajadzētu tikt dēvētai par prostitūciju – ka tā ir noderīga un pieņemama nodarbošanās, un to vajadzētu dēvēt par “seksa darbu”. Patiesībā prostitūcija nav nedz sekss, nedz darbs – tā ir kas daudz mazāk par seksu un darbu vienlaikus.
Maldinošais vēstījums, kurā prostitūcija tiek pārveidota par “seksa darbu”, ir palielinājis atbalstu kaitniecīgai politikai, kas dekriminalizē sutenerismu, seksa pirkšanu un bordeļu uzturēšanu. Šāda politika kaitētu prostitūcijas upuriem un paplašinātu ekspluatējošās prostitūcijas tirgu. Lūdzu, palīdziet saviem likumdevējiem izprast prostitūcijas patieso būtību un mudiniet viņus vērsties pret pilnīgu seksa tirdzniecības dekriminalizēšanu!
Foto: "Pexels", Rosivan Morais
