Centrs MARTA

Liepājas tiesas spriedums, par netiklām darbībām ar mazgadīgo, piespriežot piespiedu darbu un probācijas uzraudzību, vēlreiz atgādina Latvijas tiesu sistēmas attieksmi pret dzimumnoziegumiem kopumā un draudīgajām sekām, kas ietekmē visu sabiedrību. Prokuroru un tiesnešu demonstrētā izpratne par seksuālo vardarbību ļauj noziedzniekiem justies nesodāmiem un turpināt darīt pāri bērniem, bet upuriem un viņu tuviniekiem vairo bezspēcību.

Kas signalizē par sistēmisku problēmu? Pirmkārt, pēdējo divu gadu laikā tiesu spriedumi lietās, kas saistītas ar seksuālo vardarbību pret mazgadīgajiem, vairākkārt pārsteiguši ar nesamērīgi maigiem sodiem. Otrkārt, Latvijas tiesu sistēmā strādājošie publiski pauduši nostāju, ka bargāki sodi nav vajadzīgi, pat attaisnojuši varmākas un vainojuši upurus.

2014.gada 30.aprīlī par piecgadīgas meitenes izmantošanu Tukuma rajona tiesa apsūdzētajam piesprieda prokurores prasīto divu gadu cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem[1]. Decembrī Siguldas rajona tiesa par trīs nepilngadīgu meiteņu pavešanu netiklībā apsūdzētajam piesprieda pusotru gadu cietumā nosacīti, uzliekot par pienākumu piedalīties probācijas programmās.[2] Šogad jūnijā Rīgas apgabaltiesa kādas internātskolas direktora vietniekam par mazgadīgo un nepilngadīgo pavešanu netiklībā piesprieda pusotra gada brīvības atņemšanu nosacīti ar pārbaudes laiku uz gadu un sešiem mēnešiem.[3]

Skaidrojumos, kāpēc pieprasīts nosacīts sods, atklājas nepietiekama kompetence dzimumnoziegumu seku pārzināšanā. Liepājas gadījuma prokurore soda mēru attaisno, jo „šajā lietā bija tikai netiklas darbības, nevis izvarošana”[4]. Taču jebkura seksuālā vardarbība ir īpaši smags noziegums, kas var upurim radīt ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa emocionālas, psiholoģiskas un fiziskas sekas, ieskaitot post traumatisko stresu, depresiju, vainas un kauna sajūtu, atkarības vielu lietošanu. Tie ir nopietni traucējumi, kas ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, personības attīstību un iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Bērni ir neaizsargātāki par pieaugušajiem, jo paši nevar sevi aizstāvēt un bieži ir pārāk jauni, lai saprastu, kā un kam ziņot par notiekošo.

Pētījumi un MARTAs pieredze pierāda, ka lielākā daļa bērnu, kas cietuši no seksuālās vardarbības, tālākās dzīves laikā uzrāda vidēju vai smagu traumu simptomus. Lai arī sākotnēji redzamas sekas var nebūt, piedzīvotais īpaši ietekmē to turpmāko dzīves daļu, kas skar attiecību veidošanu. Bērns neizprot, ko ar viņu dara, nevar dot apzinātu piekrišanu, bet viņa ķermenis un psihe uz notiekošo reaģē, un tas pieaugot rada pašam neizprotamas reakcijas un grūtības. Dažkārt tieši netiklo darbību sekas var būt smagākas bērna psihiskajai veselībai un attīstībai nekā izvarošana, kas visiem ir skaidri saprotams jēdziens un apstiprināts fakts, kas tiešām noticis.

Bērnu tiesību aizsardzības likums definē seksuālo vardarbību kā „bērna iesaistīšanu seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu”.[5] Šīs darbības var ietvert gan fizisku aizskaršanu, gan uzvedību, kad netiek veikta pieskaršanās, ja varmāka no tā gūst seksuālu apmierinājumu. Nav saprotams, kāpēc Krimināllikumā (KL) arī pēc pēdējo grozījumu stāšanās spēkā atsevišķos seksuālās vardarbības gadījumos joprojām tiek paredzēts nosacīts sods. KL 159 un 160.pantā par izvarošanu un seksuālu vardarbību, kad notiek fiziska aizskaršana, minimālais sods ir trīs gadi ieslodzījumā. Taču KL 162.panta pirmajā daļā par seksuālu vardarbību bez fiziskas saskarsmes trīs gadi ieslodzījumā ir maksimālais sods. Tas nozīmē, ka varmākas var turpināt izmantot bērnus, fiziski neaizskarot, un nebaidīties nokļūt aiz restēm. Kurš šajos gadījumos uzņemsies atbildību par to, ka bērnam tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums?

Lai pasargātu bērnus, MARTA aicina apzināties dzimumnoziegumu smagumu un atteikties no nosacītu sodu piemērošanas visos seksuālās vardarbības gadījumos. Lietās, kur varmāka nesaņem brīvības atņemšanu, upuriem tiek pastiprināta vainas izjūta, īpaši bērniem, kuri vēl nesaprot notikušo, bet turpina domāt, ka viņi šādu izturēšanos pelnījuši, vai kaut kādā veidā paši izraisījuši. Maigie sodi sabiedrībā uztur toleranci pret vardarbību kopumā, liekot domāt, ka netiklas darbības nav nekas īpašs, varbūt notikušais bijis pārpratums un galu galā, vai tad gandrīz katra meitene dzīves laikā nav tikusi apčamdīta? Likt saprast, ka šāda uzvedība ir nepieņemama, var tikai, atbilstoši sodot.

Nepieciešamas izmaiņas arī Krimināllikuma 56.pantā, kas nosaka noilgumu no nozieguma izdarīšanas laika, pēc kura personu nevar saukt pie atbildības. MARTAs un pasaules prakse rāda, ka par bērnībā piedzīvotu seksuālu vardarbību cilvēki bieži gatavi runāt tikai jau pieaugušā vecumā, kad pagājis 10, 20 vai vairāk gadu no nozieguma laika. Līdz ar to noilguma termiņam jābūt tādam, lai bērns pieaugot pats varētu vērsties tiesībsargājošās iestādēs, ko šobrīd Krimināllikums nenodrošina.

Tieslietu sistēmā strādājošajiem vajadzētu apzināties arī savu publisko izteikumu sekas. Jādod skaidrs signāls, ka pastrādāts smags noziegums pret bērnu, nedrīkstētu salīdzināt, ka „bija tikai netiklas darbības, nevis izvarošana”[6]. Tāpat nedrīkstētu nostāties pret sodu palielināšanu, pamatojot, ka upuri dažkārt paši vainīgi, ka tiek izvaroti[7]. Šādi tiek veicināta nesodāmības apziņa varmākām un mazināta upuru un viņu tuvinieku vēlme vērsties pie valsts institūcijām, lai ziņotu par vardarbību vai meklētu atbalstu.

Prokuroriem, tiesnešiem un deputātiem jābūt tiem, kuri skaidro nozieguma sekas un stiprina pārliecību, ka Latvijā neesam iecietīgi pret dzimumnoziedzniekiem. Lai tas notiktu, visos tiesu sistēmas līmeņos jāvairo izpratne par bērnu aizsardzību, seksuālo vardarbību un Krimināllikuma būtību, tāpat nepieciešams stiprināt politisko gribu situāciju mainīt.

MARTAs ieteikumi, lai veicinātu bērnu aizsardzību no seksuālās vardarbības:

1. Atteikties no nosacītu sodu piemērošanas visos seksuālās vardarbības gadījumos (izmaiņas Krimināllikuma 162 un 162¹.pantā).
2. Atcelt noilgumu dzimumnoziegumu krimināllietās, kur iesaistīti mazgadīgie un nepilngadīgie (izmaiņas Krimināllikuma 56.pantā).
3. Nelietot publisko retoriku, kas attaisno vai mīkstina varmākas vainu / vaino upuri.
4. Vairot izpratni par bērnu aizsardzību un seksuālo vardarbību visos tiesību sistēmas līmeņos

----------------------------------------------

[1 ] http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/509313-skaidro_kapec_pedofilam_par_meitenites_izmantosanu_nosacits_sods
[2] http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/175045/par-triju-mazu-meitenu-seksualu-izmantosanu---nosacits-sods
[3] http://www.delfi.lv/news/national/criminal/mate-un-tevs-pansionata-direktors-satiksmes-uznemuma-darbinieks-latvija-notvertie-pedofili.d?id=46139977&page=2
[4] http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/bernu-tiesibu-sargi-iesaistisies-liepajas-pedofilu-lieta.a137726/
[5] http://likumi.lv/doc.php?id=49096
[6] http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/bernu-tiesibu-sargi-iesaistisies-liepajas-pedofilu-lieta.a137726/
[7] http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/eksperti-isi-svarki-alkohols-un-flirts-nav-attaisnojums-varmakam.a90273/