2021. gada 9. decembris

Informācija vieglajā valodā par emocionālo vardarbību

Kur un kā saņemt palīdzību?


Kā uzreiz saņemt palīdzību, ja kāds draud?

Jāzvana policijai pa tālruni: 110 vai 112.
Policija uzreiz var nošķirt varmāku.
Policija varmāku var aizsūtīt projām no mājām uz laiku līdz 8 diennaktīm.
Varmāka savāks savas mantas policijas klātbūtnē un atstās mājas. 
Policija ziņos par izsaukumu vietējam sociālajam dienestam. 


Kā saņemt pagaidu aizsardzību pret vardarbību?
 
Par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var lemt tiesa.
Tiesā jāiesniedz pieteikums.
Pieteikumā var lūgt tiesu aizliegt varmākam:
- dzīvot kopā;
- tuvoties;
- sazināties u.c.
Pieteikumu var iesniegt bez maksas.
Tiesa pieņems lēmumu 1 līdz 20 dienu laikā.
Pieteikuma veidlapu un paskaidrojumus var atrast šeit: https://marta.lv/lv/marta-darbiba/vardarbiba/  

Kur bez maksas saņemt juridisko palīdzību? 
Vardarbībā cietušie juridisko palīdzību var saņemt bez maksas.
To piedāvā Juridiskās palīdzības administrācija.
Informāciju par bezmaksas juridisko palīdzību var atrast šeit: https://jpa.gov.lv/ 


Kā aizstāvēt bērnu intereses?
 
Bērniem nav jāredz vardarbība.
Jebkāda vardarbība bērnu klātbūtnē ir bērnu tiesību pārkāpums. 
Bērnu tiesības aizstāv bāriņtiesa.
Bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērnu dzīvesvietu un aprūpi pēc vecāku šķiršanās.
Bāriņtiesu kontaktus var atrast šeit:  https://www.bti.gov.lv/lv/barintiesu-adreses  

 

Kur saņemt informāciju un atbalstu? 
Var zvanīt uz Cietušo atbalsta tālruni: 116006 
Var meklēt informāciju un čatu šeit: www.cietusajiem.lv  

 

Kā saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu?

1. Rehabilitācijas pakalpojumu var lūgt pašvaldības sociālajā dienestā.
Rehabilitācijas pakalpojums nozīmē iespēju saņemt:
    • psihologa konsultāciju;
    • sociālā darbinieka konsultāciju;
    • jurista konsultācijas.
Vairāk par pakalpojumu var izlasīt šeit:

https://www.lm.gov.lv/lv/socialas-rehabilitacijas-pakalpojuma-sniegsana-no-vardarbibas-cietusajiem-un-vardarbibu-veikusajiem-pilngadigajiem
Sociālo dienestu kontaktus var atrast šeit:  http://www.bti.gov.lv/lat/noderigas_saites/pasvaldibu_socialie_dienesti/ 

 


2. Rehabilitācijas pakalpojumu var lūgt arī krīzes centrā.
Krīzes centrs var būt par pagaidu mājvietu.
Uz krīzes centru iepriekš jāpiezvana noskaidrot, vai tur ir brīvas vietas.
Krīžu centru kontaktus var atrast šeit. https://www.cietusajiem.lv/lv/cietuso-atbalsts/citas-atbalsta-iespejas/krizes-centri/  

 

Kādu palīdzību piedāvā nevalstiskās organizācijas? 

  • Biedrība “Centrs MARTA” darbojas Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
    Biedrībā ir speciālistu komanda: sociālais darbinieks, jurists, psihologs.
    Speciālistu komandas palīdz:
    - vardarbībā cietušajiem:
    - cilvēku tirdzniecības upuriem.
    Informāciju par biedrību var atrast šeit: marta.lv 

 

  • Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" piedāvā šādu palīdzību:
    - iespēju zvanīt uz diennakts krīzes tālruni 116123:
    - saņemt psihologa vai psihoterapijas speciālista konsultācijas.
    Informāciju par krīzes konsultāciju centru var atrast šeit: skalbes.lv 

 

  • Nodibinājums "Centrs Dardedze" piedāvā šādu palīdzību:
    - psiholoģiskās konsultācijas;
    - atbalstu bērniem un ģimenēm, kas saskarušās ar vardarbību.
    Informāciju par krīzes konsultāciju centru var atrast šeit: https://centrsdardedze.lv/

 

Kā pazīt emocionālo vardarbību?*  
Emocionālo vardarbību var pazīt pēc šādām pazīmēm:

  1. Piespiešana un draudi

Varmākas var draudēt:
- nodarīt pāri,
- atņemt bērnu,
- pamest ģimeni,
- izdarīt pašnāvību.
Varmāka šādi izlādē savas emocijas un visu aizmirst.
Upuris turpina dzīvot bailēs par atkārtotu vardarbību.

Baiļu sajūta attiecībās liecina par emocionālo vardarbību.

  1. Iebiedēšana
Varmāka var iebiedēt ar netiešiem draudiem:
- rīcību,
- žestiem un skatieniem.
Varmāka var rīkoties arī citādi:
- dauzīt priekšmetus,
- ievainot mājdzīvniekus,
- iznīcināt upura personiskās lietas.
Varmāka iebiedēšanu neuzskata par vardarbību.
Upurim nekas slikts nav noticis.
Taču iebiedēšana upurim liek justiem nevarīgam un ievainojamam.

 

  1. Ekonomiska ietekmēšana
Varmāka var ietekmēt upuri finansiāli:
- slēpt savus ienākumus,
- kontrolēt ģimenes ienākumus un izdevumus,
- solīt apgādāt ģimeni un neļaut upurim meklēt darbu,
- prasīt upuri atskaitīties par visiem izdevumiem.
Ekonomiskā ietekmēšana ir ļoti spēcīgs ietekmēšanas veids.
Mūsdienās to uzskata par atsevišķu vardarbības veidu.


  1. Bērnu izmantošana
Varmāka upura ietekmēšanai var izmantot bērnus:
- stāstīt bērniem nepatiesību par upuri,

- likt upurim justies vainīgam par bērnu rīcību,
- draudēt atņemt bērnus,
- draudēt aizliegt tikties ar bērniem u.c.

 

  1. Savas vainas mazināšana un noliegšana
Varmāka var sagrozīt faktus:
- neuzņemties vainu par izdarīto,
- apgalvot, ka upuris pats ir vainīgs,
- sagrozīt faktus sev par labu.
Tā viņš liek upurim šaubīties par savām jūtām, domām un psihisko veselību.

 

  1. Izolēšana
Varmāka var ierobežot upura darbības un kontaktus ar ārpasauli:
- kontrolēt, ar ko upuris tiekas,
- kontrolēt, ko upuris dara,
- noteikt, cik ilgi upuris drīkst būt ārpus mājas,
- izsekot upuri,
- neļaut tikties ar citiem cilvēkiem,
- būt pārāk greizsirdīgs.

 

  1. Emocionālā ietekmēšana
Varmāka var likt justies upurim slikti:
- likt justies nepilnvērtīgai,
- apsaukāt,
- pazemot, arī publiski,
- likt justies vainīgai.

 

  1. Vīrieša pārākuma uzsvēršana
Ja varmāka ir vīrietis, viņš:
- visus svarīgos lēmumus pieņem pats,
- izturas pret sievieti kā pret kalponi,
- negodīgi sadala mājas pienākumus.


* Avots: The Duluth Model https://www.theduluthmodel.org/wheels/  

 

Kā pierādīt emocionālo vardarbību?

Emocionālo vardarbību ir grūti atklāt un pierādīt.
Emocionālu vardarbību nevar redzēt.
Reizēm vienai darbībai var būt atšķirīgas sekas.
Cilvēki ir dažādi.
Tāpēc daži emocionālu vardarbību uztver sāpīgāk par citiem.

Kas var palīdzēt pierādīt emocionālo vardarbību? 

  • Līdzcilvēku sniegtas liecības

Par saviem novērojumiem var liecināt:
- radinieki,
- draugi,
- kolēģi,
- citi līdzcilvēki.
Ja viņi nav bijuši klāt, viņu liecību neuzskatīs par tiešu pierādījumu. 
Tomēr arī šāda informācija var būt noderīga.
Tāpēc vajag pieminēt visus iespējamos lieciniekus.  

  • Audio un video ieraksti

Paša veikti audio un video ieraksti var noderēt.
Ierakstos varmākam jābūt skaidri redzamam.
Tomēr tiesa var neņemt vērā neskaidrus ierakstus.

  • Rakstītās ziņas

Rakstiski izteiktus draudus vai pazemojumus pierādīt ir vieglāk.
Kā pierādījumu vardarbībai var izmantot izdruku vai ekrānšāviņu no: 
- īsziņa telefonā,
- e-pasta,
- sarakstes sociālos tīklos,
- sarakstes dažādos čatos.

  • Speciālistu fiksētā informācija

Policija, tiesa vai pats upuris var lūgt speciālistam izziņu par saņemto palīdzību.
Šī izziņa būs netiešs vardarbības pierādījums. 
Izziņas var sniegt dažādi speciālisti un iestādes:

1) Ģimenes ārsts.
Ārsts var sagatavot izziņu, ja upuris viņam iepriekš lūdza psiholoģisko vai psihiatrisko palīdzību.
Ārsts par to veica ierakstu upura medicīniskajā kartiņā.
Tad viņš var sniegt izziņu policijai vai tiesai par ierakstu medicīniskajā kartiņā.

2) Sociālais dienests.
Dienests var sagatavot izziņu, ja upuris iepriekš lūdza palīdzību.
Sociālais dienests pierakstīja sūdzības un kādu palīdzību sniedza.
Tad dienests var sniegt izziņu policijai vai tiesai par sūdzību un sniegto palīdzību.

3) Nevalstiskā organizācija.
Nevalstiskā organizācija var sagatavot izziņu, ja upuris iepriekš lūdza palīdzību.
Nevalstiskā organizācija pierakstīja sūdzības un kādu palīdzību sniedza.
Tad organizācija var sniegt izziņu policijai vai tiesai par sūdzību un sniegto palīdzību.

  • Psihologa atzinumi vai pārskati

Vietējais sociālais dienests upurim var piedāvāt psihologa palīdzību.
Tad dienests iedod upurim nosūtījumu pie psihologa.
Šādā gadījumā palīdzību var saņemt bez maksas.
Psihologi var veiktu psiholoģisko izpēti.
Izpēti veic klīniskie psihologi. 
Izpēte ir dažāda veida jautājumi un testi.
Tie palīdz izvērtēt vardarbības pazīmes un sekas.
Tad klīniskais psihologs var sagatavot izziņu policijai vai tiesai par veikto izpēti.
Psihologi var sniegt konsultācijas.
Tad psihologs var sagatavot policijai vai tiesai pārskatu par konsultēšanu.

 

 

 

 

Lasi vēl
NVO VAITER sadarbībā ar Centru MARTA nodrošinās igauņu speciālistu apmācības par vardarbību ģimenē
Aktualitātes

NVO VAITER sadarbībā ar Centru MARTA nodrošinās igauņu speciālistu apmācības par vardarbību ģimenē

Centrs MARTA sadarbībā ar vadošo partneri NVO VAITER (Igaunija) piedalās projektā “Igaunijas speciālistu izpratnes veicināšana par vardarbību ģimenē” (Projekta nr.: 2014-2021.1.05.20-0029; ilgums: 01.09.2021 - 28.02.2023) . Projekta mērķis ir mazināt vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu...

2022. gada 7. janvāris Lasīt vairāk
Tiešsaistes seminārs  “Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas
Aktualitātes

Tiešsaistes seminārs “Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas"

2021. gada 30. novembrī no plkst. 11:00 līdz 14:15 aicinām visus interesentus uz tiešsaistes semināru “Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas“. Semināru tiešsaistē varēs vērot gan "Centrs MARTA", gan Labklājības...

2021. gada 30. novembris Lasīt vairāk