Centrs MARTA

Pagājušajā nedēļā Eiropas dzimumu līdztiesības institūta prezentētais instruments dzimumu līdztiesības sasniegumu vērtēšanai, ES Dzimumu līdztiesības indekss, ir atzīstams par iedarbīgu, lai novērstu saukļus "Mums jau viss ir kārtībā ar dzimumu līdztiesību".

Nereti dzirdu, arī no tiem 36 Saeimas deputātiem, kuri aicināja valdību pārtraukt Dzimumu līdztiesības programmas īstenošanu un izvērtēt tās nepieciešamību Latvijā, ka "mēs jau neesam pret dzimumu līdztiesību, bet pret genderisma ideoloģiju."

Un vēl – cik populāra ir atziņa, ka ”lai nu kas, bet Latvijā ar dzimumu līdztiesību taču viss ir kārtībā”!

Pagājušajā nedēļā Eiropas dzimumu līdztiesības institūta prezentētais instruments dzimumu līdztiesības sasniegumu vērtēšanai, ES Dzimumu līdztiesības indekss, ir atzīstams par iedarbīgu, lai novērstu saukļus "Mums jau viss ir kārtībā ar dzimumu līdztiesību". Dzimumu līdztiesības indeksa nozīmīgumu augstu vērtēja EP deputāts, EP Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vadītājs no Zviedrijas Mikaels Gustavssons, kurš tiek saukts par ES feministiskāko vīrieti. Viņš norādīja, ka Zviedrijā ļaudis bieži aizmirstoties un lepnībā par sasniegumiem, mazinās vēlme attīstīt jaunas iniciatīvas, lai pilnībā sasniegtu dzimumu līdztiesību. Tomēr šis instruments parāda, ka NEVIENA ES dalībvalsts nevienā no izpētes jomām nav pilnīga.

Indekss norāda, KUR ir un KAM pieder VARA. Gan politikā, gan ekonomikā lēmumu pieņēmēji ir vīrieši un darba tirgus segregācija joprojām pastāv. Izglītība un aprūpes profesijas joprojām ir sieviešu lauciņš. Šajā jomā Latvija nav sasniegusi pat  ES vidējo rādītāju.  Finanšu resursi lielākoties pieder vīriešiem, toties sievietēm pieder laiks mājsaimniecības darbiem un bērnu aprūpei. Ir vēl kāda vīriešu privilēģija - LAIKS, kas rada netaisnības izjūtu. Vīrieši vairāk laika var veltīt izklaidei un sportam, ne bērnu audzināšanai un darbiem mājsaimniecībā.

Manuprāt, pārāk optimistiski rādītāji attiecināti veselības jomai, kur iedzīvotāju pašvērtējums veselības pieejamībai, ļauj šai jomai iegūt vislabāko rādītāju. Tomēr izvērtējot veselības aprūpi, vērā nav ņemtas iespējas īstenot seksuālās un reproduktīvās tiesības, piemēram,  drošu piekļuvi abortiem vai kontracepcijas pieejamību.

Pasākuma dalībnieki atzina, ka viens no jauniem un vērtīgiem rādītājiem ir starpjomu nelīdztiesības mērītājs, proti, sievietes vai vīrieša piederība konkrētam statusam vai grupai, kas nosaka iespēju piekļūt ekonomiskiem, varas un laika resursiem. Izšķirīgi ir tas, ka viens no vecākiem viens rūpējas par bērniem, ka konkrētā persona ir imigrants, noteiktas etniskās grupas pārstāvis, cilvēks ar invaliditāti vai piederību noteiktai seksuālai orientācijai.

Starp izvērtētajām jomām visvairāk pārsteidz sadaļa „Vardarbība”, kurā neatspoguļojas nekas, kas varētu vērtēt vardarbības pret sievieti novēršanas sasniegumus. ES nav salīdzināmu rādītāju. Vienlaicīgi tiek atzīta problēma, ka vardarbība pret sievieti pastāv, jo ir virkne ES programmu, kas vērstas uz vardarbības novēršanu, taču salīdzināmu datu vienkārši NAV. Melnais caurums ir kliedzošs pats par sevi un, cerams, liks sarosīties lēmumu pieņēmējiem!

Noslēdzoties ES dzimumu līdztiesības indeksa atklāšanas pasākumam ES pētniece Mieke Verloo uzsvēra, ka „Dzimumu līdztiesības indekss, kamēr vien ir dzīvs un uzlabojams instruments, ir vērtība”. Neapšaubāmi indekss kalpo par palīgu nelīdztiesības diagnostikā un motivatoru rīcībpolitiku izstrādei, lai mēs tuvotos sabiedrībai, kurā gan vīriešiem, gan sievietēm ir integritāte, piekļuve vērtībām un vienāda cieņa.