2021.gada 28.oktobrī publicēts sestais Eiropas dzimumu līdztiesības institūta gatavotais Dzimumu līdztiesības indekss, kura šī gada tēma ir “VESELĪBA”. Šogad Latvijas indekss ir 62.1 punkti, kas ir 1.3 punktu kāpums salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Indeksā konstatētā attīstība norāda, ka uz reālu līdztiesību mēs varam cerēt tikai pēc aptuveni trīs paaudzēm, pieņemot, ka uzsāktā attīstība turpināsies, un mēs nesaskarsimies ar Covid-19 līdzīgiem gadījumiem, kas būtiski samazina šīs attīstības ātrumu un, atsevišķos rādītājos, pasliktina dzimumu līdztiesības situāciju.
Šogad Eiropas Savienības (EU-27) vidējais rādītājs ir 68 punkti no 100, kur 100 apzīmē pilnīgu līdztiesību. Līdztiesības rādītāji ir uzlabojušies tikai par 0.6 punktiem kopš 2020.gadā publiskotajiem Indeksa datiem, un tikai par 4.9 punktiem vairāk, kā 2010 gadā, kad tika uzsākta Indeksa veidošana. Latvijas rādītāji ir būtiski uzlabojušies “varas” jomā, kas raksturo lielāku sieviešu līdzdalību gan politikā, gan pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. Uzlabojies arī līdztiesības rādītājs “laika” jomā – arvien vairāk vīriešu iesaistās neapmaksātā ģimenes aprūpes darba veikšanā, tuvinoties vienlīdzīgākai mājas darbu sadalei, tāpat, lai arī lēni, mainās arī brīvā laika iespēju izmantošana.
Vislēnākā attīstība redzama “veselības” rādītāju jomā, kur Latvija citu dalībvalstu vidū ieņem tikai 25. vietu. Indeksa speciālās tēmas ietvarā, tika konstatēts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem dzīvildzes rādītājiem – 5 gadi sasniedzot 65 gadu vecumu, un tas nav uzlabojies kopš 2010 gada. Būtiskas dzimumu atšķirības jeb plaisa vērojamas arī alkohola patēriņa īpatsvarā – 33% vīriešu, salīdzinot ar 8% sieviešu, vismaz reizi mēneši ir smagi piedzērušies. Līdzīgi pasliktinās attīstība “izglītības” jomā, tās segregācijas dēļ, kas ir viens no augstākajiem dzimumu plaisas rādītājiem ES.
“Darba” jomas tendences norāda uz mainīgo situāciju – pilna laika nodarbinātības rādītāji uzlabojas ātrāk attiecībā uz vīriešiem, bet attīstītība ir lēnāka sieviešu nodarbinātībā. Šī dzimumu līdztiesības plaisa ir 13%, un tā būtiski palielinās ģimenēs ar bērniem, un būtiski pasliktinājušies rādītāji vientuļajiem vecākiem, sevišķi sievietēm. Tas norāda uz to, ka sievietes ar bērniem – audzinot tos vienas vai ģimenē – būtiski mazāk var strādāt pilna laika darbu, tas, savukārt, rada jautājumus gan par dažādu atbalsta pasākumu, gan lielāku ģimenes pienākumu pārdales nepieciešamību.
Arī nabadzības riskam vairāk pakļautas sievietes, un situācija, salīdzinot ar 2010.gadu, ir būtiski pasliktinājusies. Šim riskam, salīdzinājumā ar vīriešiem, īpaši ir pakļautas sievietes virs 65 gadu vecuma, un sievietes ar zemāku izglītības līmeni, kā arī sievietes ar invaliditāti. Attiecībā uz vardarbības rādītājiem trūkst salīdzināmo datu par Latviju, bet tie pašreiz tiek apkopoti un tiks iekļauti 2024.gada indeksa rezultātos. Indeksa kopējie rādītāji izdala arī femicīdu, kad sievietes nogalina viņu tuvinieki vai partneri; fizisko un seksuālo vardarbību, ko 42% sieviešu, kuras par to ziņo, piedzīvo mājās; kā arī gan fizisku, gan interneta vidē piedzīvotu uzmākšanos.
