2022. gada 28. aprīlis

Droša un brīva Latgalē: brīvpieejas informatīvie materiāli latviešu valodā

SAFE + FREE IN LATGALE projekta ietvaros Rēzeknes filiālē esam izstrādājuši vairākus informatīvos materiālus gan latviešu, gan krievu valodā par vardarbības atpazīšanu un preventīvu novēršanu, uzsverot, ka vardarbībai, agresijai un sāpēm nav un nevar būt vienas valodas robežas. Diemžēl mūsu pieredze rāda, ka no vardarbības jo īpaši cieš tās sievietes, kam trūkst valsts valodas zināšanu un kuras šī iemesla dēļ nespēj pasargāt sevi.

VESELĪGAS UN NEVESELĪGAS ATTIECĪBAS

Attiecību spektrs

VESELĪGAS ATTIECĪBAS:

  • komunicēšana;
  • respektēšana;
  • uzticēšanās;
  • godīgums;
  • līdztiesība;
  • ir iespējams pavadīt laiku atsevišķi un par to priecāties;
  • lēmumi tiek pieņemti kopīgi;
  • attiecības raksturo partnerība (arī finansiālā).

NEVESELĪGAS ATTIECĪBAS:

  • nekomunicēšana;
  • nerespektēšana;
  • neuzticēšanās;
  • negodīgums;
  • mēģinājums kontrolēt;
  • ir iespējams pavadīt laiku tikai kopā;
  • lēmumi tiek uzspiesti;
  • attiecības raksturo nelīdztiesība (arī finansiālā).

VARDARBĪGAS ATTIECĪBAS:

  • komunicēšana sāpinot vai draudot;
  • pāri darīšana un manipulēšana kā komunikācijas norma;
  • apvainošana par krāpšanu un meliem pat tad, ja tā nav taisnība;
  • sava rīcība netiek nedz atpazīta, nedz atzīta par vardarbīgu;
  • attiecības raksturo kontrole;
  • partneris tiek izolēts no citiem.

Informatīvais materiāls: Attiecību luksofors

Savstarpējās partnerattiecības ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Pētījumos ir pierādīts, ka attiecības ir svarīgs priekšnoteikums tam, lai gan garīgā, gan fiziskā veselība būtu līdzsvarā. Cilvēki, kuri ir veselīgās attiecībās, mazāk slimo, piemēram, ar sirds-asinsvadu slimībām, ir noturīgāki pret stresu un viņu dzīves ilgums ir būtiski garāks. Taču der atcerēties, ka ideālu attiecību nav, un lielākoties veselīgas komunikācijas veidošana ar partneri ir laikietilpīgs darbs. 

Jāpatur prātā arī tas, ka katra cilvēka gaidas un vajadzības attiecībās ir atšķirīgas, piemēram, kādam ļoti svarīga ir atvērtība, citam -- brīvība utt. Veselīgās attiecībās katram ir iespēja saņemt to, kas viņai vai viņam ir vajadzīgs.  

Lai noskaidrotu, kā jūties savās partnerattiecībās, ir vērts sev pajautāt:

  1. Vai jūsu attiecībās valda savstarpēja uzticēšanās? 
    2. Vai jūs cienāt viens otru? 
    3. Vai jūs atbalstāt viens otra intereses? 
    4. Vai jūs esat godīgi un atklāti viens pret otru? 
    5. Vai jūsu attiecībās abiem ir droša vide, lai paustu savu individualitāti? 
    6. Vai jūs sarunājaties par savām jūtām, cerībām, bailēm un tālejošiem plāniem? 
    7. Vai tu jūti un paud pieķeršanos un patiku pret otru? 
    8. Vai jūsu attiecībās ir ievērots līdztiesīgums un vienlīdzība? 

Par nozīmīgām veselīgu attiecību būtiskām sastāvdaļām tiek uzskatīta uzticēšanās un atvērtība.  Uzticēšanās ir jebkuru partnerattiecību atslēgvārds. Psiholoģijā valda uzskats, ka spēja uzticēties ir atkarīga no piesaistes pieredzes bērnībā. Agrā bērnībā pieredzētais attiecībās veido pamatu citām savstarpējām attiecībām un to attīstībai. Pieredzei ir izšķiroša nozīme, piemēram, ja tavas iepriekšējās partnerattiecības bija uzticēšanās pilnas, stabilas un drošas, tad, visticamāk, tādas pat gaidas tev būs arī par nākamajām attiecībām.  Lai rastos savstarpēja uzticēšanās, nepieciešama abpusēja atklātība un spēja sarunāties par to, kas katram no partneriem ir svarīgs: vērtībām, pieredzēm, jūtām, emocijām utt.  Savstarpēju uzticēšanos attiecībās veicina tas, kā partneris vai partnere pret tevi izturas – ja izturēšanās ir labestīga, paļāvīga un tu saņem sev nepieciešamo atbalstu jebkurā būtiskā brīdī, tad ir daudz lielāka varbūtība, ka savstarpējā uzticēšanās attiecībās tiks stiprināta. 

Jārēķinās ar to, ka laika gaitā un dažādu dzīves notikumu kontekstā arī uzticēšanās stiprība tiks pārbaudīta. Palielinoties spējai uzticēties, savstarpējās attiecības var kļūt par drošu vietu, kur var justies labi un saņemt atbalstu jebkurā situācijā.  

Atvērtība ir viens no attiecību katalizatoriem, kas demonstrē gan individuālo atklātību otram cilvēkam, gan vispār parāda pāra dinamiku plašākā sociālā kontekstā. Būšana atvērtam un atklātam ne vien nostiprina savstarpējo partneru saikni, bet arī sekmē uzticēšanos.  

Pašatklāšanās ir atkarīga no tā, ko cilvēks vēlas par sevi otram atklāt. Attiecību sākumā ir normāli saglabāt zināmu distanci un būt piesardzīgam ar atklāšanos otram. Laikam ejot un pieaugot attiecību intimitātei, partnerattiecībās savstarpēji tiek atklātas domas, viedokļi, pārliecības, intereses, atmiņas. Tas nenozīmē, ka ir jādalās visā, jo katram ir savas privātās robežas un privātā telpa, kā arī veselīgās attiecībās pārim nav viss brīvais laiks jāpavada kopā. Svarīgākais ir lai katrs no partneriem justos labi, daloties savā pieredzē ar otru, un lai šī dalīšanās nekādā veidā netiktu uzspiesta.  

Ja partnerattiecībās vienam ir citādas vajadzības nekā otram, ir ļoti svarīgi rast kopsaucēju, tajā pašā laikā spējot saglabāt robežas. Robežu esamība neliecina, ka otrs cilvēks vairs nav svarīgs, patiesībā tās norāda uz to, ka katram pārī ir savas vajadzības un gaidas. Veselīgas robežas attiecībās ļauj darīt to, kas katram kā individualitātei šķiet svarīgi, piemēram, satikties ar draugiem, lai pēc tam pievērstos partnerattiecībām, kam arī ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Ja partnerim vai partnerei ir neveselīga izpratne par atvērtību un atklātību, tad, visticamāk, iespējami sarežģījumi -- regulāra atskaitīšanās par katru soli un darbību, aizliegumi par laika pavadīšanu ar konkrētiem cilvēkiem vai pieejas liegšana privātajiem sociālo tīklu kontiem.  

Savstarpēja cieņa

Ciešās un tuvās savstarpējās attiecībās cilvēki izjūt cieņu viens pret otru. Otrs cilvēks netiek noniecināts vai pazemots, bet gan tieši otrādāk -- tiek atbalstīts un iedrošināts.  

Cieņa tiek pausta dažādos veidos:  
1.ieklausīšanās vienam otrā 
2.partnera lūgumi netiek prokrastinēti  
3.partnera kļūdas tiek izprastas un tām dota piedošana 
4.partneri viens otru uzmundrina, nevis noniecina 
5.partnerim tiek nodrošināta vieta otra dzīvē (laiks, telpa utt.) 
6.katram tiek ļauts būt individualitātei 
7.tiek ņemta dalība lietās, kas partnerim sagādā prieku 
8. partnera centieni tiek atbalstīti, un nedrošības gadījumā sniegts arī iedrošinājums 
9. tiek demonstrēta pateicība un pozitīvs vērtējums vienam par otru 
10. pastāv empātija vienam pret otru 

Patika/pieķeršanās  

Veselīgas attiecības raksturo pieķeršanās un patika vienam pret otru. Pētījumi rāda, ka kaisle, kas raksturīga attiecību sākumposmam, pēc kāda laika samazinās, taču vajadzība pēc pieķeršanās, komfortablas komunikācijas un jutekliskuma nemazinās.  

Kaislīgas mīlestības jūtas parasti ir attiecību sākumposmā, un to raksturo intensīva ilgošanās, spēcīgas emocijas un vajadzība pēc fiziskas tuvības. Pēc kāda laika šīs jūtas transformējas un pārtop rāmākā kopābūšanā, kurā svarīgākais ir abpusēja intimitāte, pieķeršanās, uzticēšanās un savstarpēja saikne.    
Pāri, kam ir veselīgas savstarpējās attiecības, šo pāreju parasti izmanto kā iespēju savu attiecību attīstībai. Der atcerēties, ka fiziskās vajadzības ir katram citādākas, un nav vienas "pareizās" intimitātes. Veselīgu attiecību pamatā ir abpusēji pieņemams intimitātes līmenis, kas tiek pausts abiem pieņemamā veidā. 

Laba komunikācija  

Veselīgas, ilgtermiņa attiecības, neatkarīgi no tā, vai tās ir draudzīgas vai romantiskas partnerattiecības, saistītas ar labām komunikācijas prasmēm. Ir pierādīts, ka pāra komunikācija ir svarīgāka nekā stress vai personības spēja uz to reaģēt. Lai gan valda uzskats, ka vislabākās attiecības ir tās, kurās nenotiek konflikti un domstarpības, patiesībā daudz svarīgāk ir zināt, kā strīdus risināt veselīgā veidā un kā savstarpēji komunicēt to gadījumos. Reizēm domstarpības un konflikts var būt laba iespēja savstarpējo attiecību stiprināšanai un padziļināšanai, ja nepatika vai agresija netiek vērsta uz vienu vai otru partneri personiski, kā arī, ja strīda izskaņā abi partneri spēj atrast kādu kopsaucēju vai risinājumu aktuālajai problēmai.  

Dotais=saņemtais 

Stipras partnerattiecības raksturo abpusēja spēja mainīties ar emocijām, pārdzīvojumiem. Tas nav par lietu uzskaitīšanu vai otra cilvēka savdabīgu piesavināšanos, bet gan par to, ko tu brīvprātīgi vēlies dot otram. Ne vienmēr savstarpējā pieredze un emocijas būs 100% līdzsvarā, reizēm vienam vai otram partnerim būs vajadzīgs lielāks atbalsts. Galvenais nosacījums ir lai katrs no partneriem attiecībās spētu saņemt to, kas viņam vai viņai ir nepieciešams.  

Pazīmes, kas signalizē par briesmām 

Attiecības laika gaitā mainās, un ne visās attiecībās ir iespējama 100% veselīga attīstība. Stresa ietekmē var nostiprināties neveselīga partneru uzvedība un tādi problēmu risināšanas mehānismi, kas var radīt papildu problēmas. Partnerattiecības kļūst neveselīgas, ja negatīvais attiecībās dominē par labo vai, ja uzvedība kļūst draudīga un bīstama gan partnerim, gan citiem cilvēkiem.  

Par to var liecināt šādi signāli:

  • Sajūta, ka esi spiests mainīties; 
  • Tavas personīgās vajadzības ir jānoliek zemāk par partnera vajadzībām; 
  • Esi spiests pamest nodarbes vai lietas, kas tevi iepriecina; 
  • Tev trūkst privātās telpas vai esi spiests ar partneri dalīties visās savas dzīves detaļās; 
  • Nevienlīdzīga kontrole pār kopīgajiem resursiem (nauda, transporta līdzekļi utt.) 
  • Izjūti mēģinājumus kontrolēt tavu uzvedību; 
  • Tu tiec kritizēts par to, kas tu esi, ar ko pavadi savu laiku, kā ģērbies utt.  
  • Tu baidies dalīties savās domās vai paust savu viedokli;  
  • Jums ir vāja komunikācija; 
  • Konfliktu laikā izjūti klaju negodīgumu;  
  • Sajūta, ka pavadīt kopā laiku ir pienākums; 
  • Izvairīšanās vienam no otra; 
  • Kliegšana;
  • Fiziska vardarbība.


ATCERIES, ka dažas problēmas var atrisināt, dažas -- nevar, taču, ja partnera uzvedība kļūst vardarbīga, tev pirmām kārtām ir jādomā par savu drošību!  


Mīlestības uzlidojumi jeb LOVE BOMBING

Mīlestības uzlidojums jeb t.s. love bombing ir fenomens, ko raksturo milzīga, bieži arī nevienlīdzīga (pārāk liela) uzmanība, tās apliecinājumi un pieķeršanās ar mērķi otram likt justies atkarīgam no šīs uzmanības un jūtām, kā arī viņā radīt “neatdotā parāda” sajūtu. Šo fenomenu bieži saista ar t.s. sava jūtu subjekta “iekarošanu”. Mīlestības uzlidojumiem raksturīga strauja partnerattiecības attīstība, bieži – pārkāpjot robežas (piemēram, dārgas dāvanas pirmajā randiņā, nemitīga saziņa utt.). Mīlestības uzlidojumi var liecināt par potenciāli bīstamām attiecībām.

Informatīvais materiāls: love bombing

1. Partneris nepieņem NĒ:
NĒ tiek uztverts kā JĀ; tiek darīts viss, lai panāktu savu; tavs viedoklis netiek ņemts vērā; esi spiesta melot; tu pamani, ka tiec izsekota sociālajos tīklos; atceries, ka veselīgas  attiecības iespējamas tikai tad, ja ir abpusēja cieņa.

2. Komplimentu plūdi:
tiek teikti labi vārdi absolūti par visu, ko tu dari vai kāda esi (tas nav viens gaumīgs kompliments); iekšējā intuīcija raida trauksmes signālus; atceries, ka komplimentu plūdi ir veids, kā destabilizēt tavu iekšējo piesardzību.

3. Dāvanu plūdi:
tev tiek pasniegtas dārgas dāvanas (dārglietas, ceļojumi, dārgs apģērbs, apmaksāti lieli rēķini utt.); netiek ņemts vērā, vai tev šādu dāvanu saņemšana ir ērta; rodas sajūta, ka tava mīlestība tiek pirkta; atceries, ka tu drīksti lūgt piebremzēt attiecības.

4. Intensīva un cieša komunikācija:
jūties pārslogota ar ziņām un zvaniem no jaunā partnera; neatliek laika nekam citam (kavē, nepaspēj darbu, studijas utt.); sajūta “tā visa ir par daudz”; atceries, ka jebkuru attiecību sākumā komunikācija būs blīvāka, jo otrs cilvēks ir ļoti interesants, taču, ja jūti, ka tā ir par daudz – novelc robežas.

5. Partneris pret tevi izturas krasi citādāk nekā pret citiem
tu pamani, ka tavā klātbūtnē partneris izturas citādāk nekā saskarsmē ar citiem cilvēkiem (pārlieku vaļsirdīgs, impulsīvs, savādi uzvedas utt.); tu saņem citu cilvēku brīdinājumus par šo partneri; atceries, ka cilvēku atklāšanās un tuvināšanās noris pakāpeniski.

6. Partneris ir greizsirdīgs par laiku, ko pavadi ar citiem cilvēkiem
Ir greizsirdības lēkmes, kad tu sazinies ar saviem radiniekiem vai draugiem; tiek ierobežota saziņa ar svarīgiem cilvēkiem; tiek lūgti atstāsti par katru sarunu; atceries, ka greizsirdība nav mīlestības pazīme.

7. Jums nekad nav domstarpību
tavs partneris saka tikai to, ko tu vēlies dzirdēt; tu partnerim saki tikai to, kas viņam patīk, baidoties no tā, ka citādi apbēdināsi viņu; atceries, ka nav pāru, kuru domas vienmēr sakrīt 100%.

8. Attiecības attīstās ļoti strauji:
ātra atzīšanās mīlestībā; agri tiek pieņemts lēmums dzīvot kopā; strauja, negaidīta bildināšana un apprecēšanās; sajūta, ka viss notiek pārāk ātri; Atceries, ka uzticēšanās attīstās pakāpeniski.

9. Pārcelšanās:
tiek pausts uzskats, ka kopdzīve iespējama tikai tad, ja tu pārcelsies pie viņa; tiek spēlēta spēlīte “ja tu mani patiešām mīli, tad tu (izdarīsi to un to)”; atceries, ka, izolējot tevi no radiem, draugiem un ierastās vides, ir lielāka iespēja ar tevi manipulē

Ko nozīmē mīlēt?

Mēs bieži dzirdam, ka vardarbīgās attiecības ir grūti pārtraukt tāpēc, ka vardarbības upuris ir pieķēries savam partnerim. Šī pieķeršanās tiek uzskatīta par mīlestību. Pētījumi rāda, ka vardarbības upuri izdzīvo vidēji 7-12 vardarbības ciklus, līdz izlemj attiecības pamest pavisam.


Mēs aicinām padomāt, ko nozīmē vārds "mīlēt":
1. vai sist nozīmē mīlēt;
2. vai vajāt nozīmē mīlēt;
3. vai pazemot nozīmē mīlēt;
4. vai kontrolēt nozīmē mīlēt;
5. vai seksuāli izmantot nozīmē mīlēt;
6. vai atstāt bez iztikas līdzekļiem nozīmē mīlēt?

Informatīvais materiāls: ko nozīmē mīlēt

Līdzatkarība ir tāds attiecību modelis, kurā viens uz kādu savu nepazinātu vajadzību pamata ir stipri pieķēries otram un šo saikni uzskata par mīlestību.

Šī saikne nav mīlestība, jo līdzatkarīgā vajadzības šajās attiecībās netiek apmierinātas vispār vai tiek apmierinātas ļoti nelielā apjomā. Mīlestība ir divpusēja partneru mijiedarbība, kur abas puses konstanti gan dod, gan saņem: uzmanību, rūpes, atbalstu, palīdzību, atbildību un mīlestību.  Līdzatkarīgās attiecībās upuris izjūt dusmas, vilšanos, sarūgtinājumu, smeldzīgas skumjas, nepiepildītas ilgas, tukšuma sajūtu, bezcerību, taču nevar saņemties šīs attiecības pārtraukt. Tam par iemeslu ir īpašību kopums atkarīgajā, kas atspoguļojas līdzatkarīgajā, nodrošinot jau ierasto ciešanu vidi.

Izplatītākie atkarības - līdzatkarības attiecību modeļi mūsu sabiedrībā balstās uz alkohola, narkotiku, azartspēļu atkarībām, taču nereti sastopamas arī līdzatkarīgas attiecības, kas balstās darbaholismā, fanātiskā sportā, reliģijā vai jebkurā citā pārspīlētā izpausmē, kurai cilvēks savā dzīvē piešķīris primāru nozīmi. Tas nozīmē, ka atkarīgais visu savu brīvo laiku un finanses novirzīs atkarībai, attiecības ar tuviniekiem tai pakārtojot. Līdzatkarīgais savukārt izmisīgi cenšas atkarīgo no viņa atkarības izglābt, glābšanas vārdā upurējot savas intereses un ikdienas rutīnu, taču tādā veidā juzdamies svarīgs un vērtīgs otra dzīvē.

Līdzatkarīgajam ir pārliecība, ka, ja atkarība pazudīs, attiecībās iestāsies miers un harmonija, tāpēc viņš pastiprina centienus, kas izpaužas arī kā kontrole un spiediens, kuras dēļ atkarīgais partneris atkarībā kā glābiņā ieslīgst vēl vairāk. Līdzatkarīgas attiecības ir arī tās, kurās nav "pārgriezta nabas saite" starp bērnu un vecāku - bērns turpina izjust vecāka vajadzības līdz viņa mūža beigām, upurējot savu personisko dzīvi un sociālās iemaņas. Par līdzatkarīgām attiecībām liecina arī partnera pārlieku iztapīgā uzvedība. Cenšoties izdabāt partnerei it visā, partneris nemanāmi pārliek atbildību par savu labsajūtu uz partneri. Izdabāšana ir nevardarbīgs kontroles mehānisms, un cilvēks, kas izaudzis ģimenē, kur pieredzētas līdzatkarīgas attiecības, var nesajust iekšējos brīdinājuma signālus un pārlieku iztapību var sajaukt ar rūpēm par viņu un mīlestību.

“Līdzatkarība ir tāds vajadzību apmierināšanas veids, kurā vajadzības netiek apmierinātas. Pareizu iemeslu dēļ mēs darām nepareizas lietas.” (terapeits Skots Īglstons)

Arī izsekošana ir vajāšana!

Izsekošana (arī sociālajos tīklos un e-vidē) var būt pazīme, kas liecina par potenciāliem (bieži arī – augstiem) vardarbības un dzīvības draudu riskiem. Lielākoties stalkošanai (no angļu val. “to stalk”) pakļautas sievietes – apmēram katra desmitā sieviete ar to dzīves laikā ir saskārusies. Visbiežāk stalkotāji jeb izsekotāji ir vīrieši. Latvijas likumdošanā izsekošana ir viena no vajāšanas pazīmēm, kas visbiežāk kombinējas ar citām prettiesiskām darbībām.

Izsekošana jeb vajāšana ir tādu sistemātisku un dažādu darbību kopums, kas noteiktā laika periodā liek upurim justies apdraudētam, izjūtot bailes par savu vai savu tuvinieku drošību. Vajātājs visbiežāk pazīst savu upuri privāti, lielākoties viņš ir upura bijušais vai esošais partneris. Gadās arī situācijas, kad par stalkošanas upuri kļūst sabiedrībā pazīstamas personības. Visbiežāk tas tiek darīts maniakālu pārliecību, romantiska atraidījuma, nereālistisku fantāziju vai sociālo prasmju trūkuma dēļ.

Informatīvais materiāls: arī izsekošana ir vajāšana

 Izsekošanas vai vajāšanas pazīmes ir šādas:

  1. Zvanīšana, ziņu rakstīšana un e-pastu sūtīšana pēc tam, kad esi likusi skaidri saprast, ka šī komunikācija ir tev nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša. Arī tajos gadījumos, kad esi skaidri norādījusi, ka nevēlies, lai konkrētais cilvēks ar tevi sazinās, bet viņš turpina saziņu, to var uzskatīt par vajāšanu.
  2. Izsekošana e-vidē. Tiek veidoti viltus profili ar mērķi sazināties ar tevi, jo izsekotāja īstais profils ir bloķēts. Šie viltus profili seko līdzi publiski pieejamajiem taviem ierakstiem, bildēm, komentējot vai kā citādi uz tiem reaģējot, kā arī tiek izmantoti dažādu baumu, viltus ziņu sludinājumu par tevi izplatīšanai. Nereti tiek izvietoti sludinājumi, tava sensitīvā informācija un foto/video dažādās sociālo tīklu grupās.
  3. Izsekošana un monitorēšana. Ja cilvēks tev seko uz ielas vai no kādas vienas vietas uz kādu citu (neatkarīgi no tā, no kurienes vai kurp tu dodies), tā ir izsekošana. Arī gadījumos, kad kāds seko līdzi tavai atrašanās vietai vai lokācijai, to var interpretēt kā vajāšanu.
  4. Slaistīšanās tavā tuvumā. It kā nejauši būt līdzās vietai, kur esi arī tu, pieņemot, ka izsekotāja vienīgais iemesls tam esi tu – arī tā ir vajāšana. Šajā situācijā tavam izsekotājam nemaz nevajag komunicēt ar tevi, jo tas var radīt pamatu domāt, ka viņš patiešām tevi izseko. Atceries, ka izsekotājam visizdevīgākā pozīcija ir neizpratnes radīšana, un to var panākt, radot šaubas, vai viņa atrašanās šeit un tagad patiešām ir saistīta ar tevi.
  5. Komunikācija ar tevi, izmantojot citus cilvēkus. Iespējams, tu savu sekotāju jau visos iespējamajos sociālajos tīklos esi nobloķējusi, taču tas nenozīmē, ka viņš ar tevi nemēģinās sazināties. Visbiežāk tam tiek izmantoti tev tuvi cilvēki: ģimene, draugi, tuvinieki, paziņas. Komunikācija var būt gan tieša, gan netieša. Nereti šādas komunikācijas mērķis ir atrast veidu, kā sazināties ar potenciālo upuri pēc iespējas efektīvāk vai kā upurim “piekļūt”.
  6. Bojājumu nodarīšana. Kāds, kas izseko, var radīt arī bojājumus upura mājai vai kādam citam īpašumam, priekšmetam. Tas var tikt darīts ar mērķi radīt bailes, iebiedēt upuri, vai arī tieši otrādāk – pievērst sev upura uzmanību. Ja esi kādam pateikusi, ka nevēlies ar viņu komunicēt, bet rezultātā viņš radījis kādus mantiskus bojājumus – tas ir nopietns signāls par draudiem veselībai vai dzīvībai. Tāpat var tikt veikts uzbrukums e-vidē sociālo tīklu profiliem, e-pastiem utt. ar mērķi iegūt maksimāli daudz informācijas par tevi.
  7. Draudi. Izsekotājs var izteikt draudus, ka, ja gadījumā, tu atteiksies ar viņu komunicēt, tad viņš nodarīs kaut kādu kaitējumu. Apdraudējuma sajūtas radīšana ir līdzeklis, lai piespiestu upuri darīt to, ko ir iecerējis izsekotājs, būtībā tevi pakļaujot savai gribai.

KO DARĪT?

  1. Izstāsti par notiekošo un pabrīdini savas uzticamības personas – bērnus, ģimeni, draugus, tuviniekus, darba biedrus, par to, ka tu tiec izsekota un vajāta. Tas jādara, lai nejaušības vai vajātāja viltības dēļ viņi neizpaustu privātu informāciju par tevi.
  2. Dokumentē katru notikumu (vāc pierādījumus tam, ka tu tiec vajāta – ekrānšāviņi no sarakstēm un publiskiem komentāriem, telefonsarunu un zvanu ieraksti, bildes utt.).
  3. Pārtrauc komunicēšanu ar vajātāju.
  4. Uztver draudus nopietni!
  5. Sagatavo sev drošības plānu – ko tu darīsi, kā rīkosies apdraudējuma gadījumā.
  6. Stāsti bērniem par notiekošo, sagatavo viņus ārkārtas gadījumiem.
  7. Meklē atbalstu, ziņojot par notiekošo tiesībsargājošajām iestādēm.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

A. Sev ērtākajā pašvaldības sociālajā dienestā;
B. Sev tuvākajā "Centrs MARTA": Rīgā (+371 67 378 539, centrs@marta.lv), Liepājā (+371 29 195 442; centrs@martaliepaja.lv) vai Rēzeknē (+371 25 648 595; rezekne@marta.lv);
C. Zvanot pa tālruni 116006 (atbalsts noziegumos cietušajiem).


Finansiālā vardarbība

Finansiālā jeb ekonomiskā vardarbība ir jebkāda darbība, kas vērsta uz to, lai ierobežotu upura finansiālo pašnoteikšanos un neatkarību, kontrolējot to, kā arī sekmējot vardarbības veicēja pārākumu, piemēram, kontrolējot finanšu līdzekļus, tos upurim atņemot, liekot atskaitīties par katru iztērēto centu utt.

Kāpēc finansiālā vardarbība ir bīstama?

  • bieži tā notiek kopā ar citiem vardarbības veidiem: piemēram, emocionālo un fizisko vardarbību;
  • tā rada postošas īstermiņa sekas: bez naudas, pieejas kontam, kredītkartes un uzkrājumiem, ir neiespējami realizēt drošu aiziešanu no vardarbīgajām attiecībām;
  • tā ir grūti atpazīstama, jo trūkst zināšanu: parasti sākas nemanāmi un pakāpeniski;
  • rada postošas ilgtermiņa sekas: kredītvēsture ir sabojāta, ir parādu piedziņa vai tiesāšanās, darba pieredzē ir pārrāvumi, kas sarežģī patstāvīga darba atrašanu.

 Informatīvais materiāls: finansiālā vardarbība

Finansiālās vardarbības pazīmes:

  1. personīgo finansiālo resursu ekspluatācija;
  2. darba iespēju ierobežošana un kontrolēšana;
  3. kopīgo resursu ietekmēšana un kontrolēšana.

Personīgo finanšu līdzekļu ekspluatācijas pazīmes:

  • varmāka mēģina kontrolēt to, kā tu izlieto sevis nopelnīto vai uzkrāto naudu;
  • izmanto tavus finanšu aktīvus personīgajam labumam;
  • ņem tavu naudu vai izmanto tavas kredītkartes bez atļaujas;
  • bojā tavu kredītvēsturi, pārsniedzot maksājumu limitus vai nemaksājot rēķinus;
  • apsola veikt maksājumus tavā vārdā, bet norunu neievēro;
  • aizņemas naudu no tevis vai tavu naudu kādam aizdod bez atmaksas;
  • jūtas tiesīgs rīkoties ar tavu naudu;
  • pauž neapmierinātību, ja tu maini pieejas datus kontam vai maini kredītkarti;
  • paļaujas uz to, ka tu maksāsi viņa rēķinus un uzņemsies parādsaistības;
  • izmanto savu vēlmi palīdzēt tev tikt galā ar budžeta plānošanu kā ieganstu, lai pamazām kontrolētu tavas finanses;
  • pieprasa, lai tu galvotu par viņu sarežģītā finansiālā situācijā;
  • konfiscē dokumentus, kas nodrošina vai pierāda tavu ienākumu avotu;
  • pārtver vai pārlūko tavus bankas maksājumus, pārskatus un citus finanšu dokumentus;
  • draud melot valsts iestādēm un paziņot, ka tu krāpies vai vilto informāciju par saviem patiesajiem ienākumiem.

Darba iespēju ierobežošana un kontrolēšana:

  • varmāka kritizē un noniecina tavu darbu vai karjeras izvēli;
  • piespiež tevi aiziet no darba – reizēm tam attaisnojumu meklējot bērnu audzināšanas jautājumā;
  • stāsta tev, kur tu vari un kur tu nevari vai nedrīksti strādāt;
  • sabotē tavus darba pienākumus;
  • traucē tevi darba laikā, nepārtraukti zvanot, rakstot ziņas;
  • attur tevi no strādāšanas, slēpjot tavas atslēgas, atvienojot automašīnas akumulatoru, paņemot auto bez iepriekšējas vienošanās, solot pieskatīt bērnus un neierodoties, vai kā citādi traucējot;

Kopīgo resursu ietekmēšana un kontrolēšana:

  • varmāka kritizē katru tavu finansiālo lēmumu;
  • ierobežo tavas iespējas veidot budžeta plānu vai plānot ikmēneša tēriņus;
  • plāno un veic lielus izdevumus bez tavas piekrišanas;
  • atsakās sadarboties finanšu lēmumu pieņemšanā;
  • slēpj savus ienākumus no tevis vai veido privātus uzkrājumus;
  • pieprasa informāciju par taviem naudas līdzekļiem, atsakoties paust informāciju par savējiem;
  • kontrolē “maka biezumu” vai uzstāda nereālistiskus ierobežojumus/gaidas;
  • pieprasa uzskaitīt katru iztērēto centu (pieprasa uzrādīt čekus);
  • uzstāda dubultos standartus tiklīdz tiek runāts par to, kā vardarbības veicējs tērē savu naudu (izklaidēm, ballītēm, apģērbam – savukārt tu tiec kritizēta, ja tērē naudu šādām lietām);
  • pieprasa informāciju par pieeju taviem banku kontiem (parole, kodi);
  • iebilst, ja tu nepalūdz atļauju pirms naudas tērēšanas, taču vardarbības veicējs nekonsultējas ar tevi pirms pats veic pirkumus/maksājumus;
  • pieprasa, lai lielie pirkumi (automašīna, nekustamais īpašums, elektrotehnika) tiktu veikti uz viņa vārda;
  • ierobežo tavu pieeju finanšu līdzekļiem, aizliedzot izmantot bankas kartes vai internetbanku;
  • ierobežo tev pieejamo informāciju par jūsu finanšu “kopbildi” un kopīgajiem kontiem, uzkrājumiem;
  • izsaka draudus tevi atstāt bez iztikas līdzekļiem katru reizi, kad tu iebilsti pret kaut ko;
  • kļūst dusmīgs ikreiz, kad tiek skarts naudas jautājums, - dusmas var pārvērsties kliegšanā vai citās vardarbības formās, piemēram, fiziskā vardarbībā;
  • piespiež tevi parakstīt finanšu dokumentus bez paskaidrojumiem;
  • izvairās vai attsakās maksāt uzturlīdzekļus par bērniem;
  • "velk garumā" laulības šķiršanas procesu ar mērķi tev finansiāli ieriebt.

Finansiālā vardarbība var skart ikvienu, neatkarīgi no vecuma, dzīves vietas, sociālā statusa, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas, dzimuma, reliģiskajiem uzskatiem, tautības, izglītības līmeņa, ģimenes stāvokļa un partnerattiecību statusa.

Finansiālā vardarbība var būt arī citās attiecībās ģimenē, piemēram, starp pieaugušajiem bērniem un vecākiem, radiniekiem utt. Lai arī finansiālā vardarbība var skart jebkuru, tomēr lielākoties tā izpaužas kā vardarbība ģimenē, no kuras vairumā gadījumu cieš sievietes. 

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

A. Sev ērtākajā pašvaldības sociālajā dienestā;
B. Sev tuvākajā "Centrs MARTA": Rīgā (+371 67 378 539, centrs@marta.lv), Liepājā (+371 29 195 442; centrs@martaliepaja.lv) vai Rēzeknē (+371 25 648 595; rezekne@marta.lv);
C. Zvanot pa tālruni 116006 (atbalsts noziegumos cietušajiem).

 

Izplatītākie mīti par seksuālo vardarbību 

Seksuālā vardarbība ir jebkāda seksuāla rakstura darbība, mēģinājumi īstenot seksuālu aktu, nevēlami seksuāla rakstura komentāri vai darbības, kas vērstas pret citas personas seksualitāti, bez pašas personas piekrišanas (izmantojot piespiešanu vai kā citādi).  Seksuālās vardarbības veidi ir šādi: dzimumkontakts; ķermeņa aizskaršana; privātuma pārkāpšana; seksuāla rakstura aizskārums; seksuālā ekspluatācija; bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei.

Informatīvais materiāls: mīti par seksuālo vardarbību

  1. mīts: Tiek izvarotas tikai noteikta tipa sievietes

Patiesībā jebkura persona, neatkarīgi no sava dzimuma, vecuma, rases, sociālā stāvokļa, reliģijas, fiziskās formas, seksuālās identitātes un izskata, var tikt pakļauta seksuālai vardarbībai. Uzbrucējs neizvēlas upuri pēc vecuma vai (provocējoša) izskata, bet gan pēc tā, cik ļoti upuris ir ievainojams, piemēram, vai upuris ir viens pats. 

  1. mīts: Izvarošana un seksuāli uzbrukumi apliecina seksuālo pievilcību

Tie pilnīgi noteikti neapliecina ne seksuālo pievilcību, ne seksuālo apmierinātību. Tie apliecina varmākas vajadzību kontrolēt un dominēt pār upuri. 

  1. mīts: Kad divu cilvēku attiecības nonāk līdz seksam, tad vīrietis vairs nevar apstāties savas fizioloģijas dēļ

Vīrietis var apstāties jebkurā seksuālo aktivitāšu brīdī. Seksuāla vardarbība nav impulsu un nekontrolētas kaisles akts. Tas ir apzināts vardarbības akts. 

4.mīts: Ja sieviete pirmajā randiņā dodas pie vīrieša uz mājām, tas automātiski nozīmē, ka viņa grib seksu 

Lai divu cilvēku starpā būtu iespējams dzimumakts, tam nepieciešama abpusēja skaļi un skaidri izteikta piekrišana. Ja tāda nav pausta, tad seksuāla tuvība nav iespējama. Statistika rāda, ka izvarošana randiņa laikā notiek apmēram 55-75% izvarošanas gadījumos. 

5.mīts: Izvarošana parasti ir ļoti vardarbīga un to veic svešinieks 

Vairāk nekā 80% gadījumu seksuālos uzbrukumus veic kāds, kuru upuris pazīst. Daudzos seksuālos uzbrukumos tiek pielietoti draudi dzīvībai vai fiziska izrēķināšanās, taču izvarošana tiek veikta arī tad, ja upuris atrodas apreibinošo vielu vai alkohola ietekmē vai miegā. 

6.mīts: Sieviete pati uzprasās tikt izvarota, jo ir piedzērusies, apreibinājusies, bezrūpīga, ģērbusies piedauzīgi 

Neviens neuzprasās tikt sists, izvarots vai kā citādi ievainots, pazemots vai traumēts. Par notikušo ir atbildīgs tikai un vienīgi varmāka - arī un jo īpaši tad, ja atrodas vai ir atradies apreibinošo vielu ietekmē. Varmākas nereti izmanto to, ka upuris atrodas apreibinošo vielu stāvoklī, lai kontrolētu un izmantotu šādu bezpalīdzības stāvokli. Tāpat arī varmākas var aicināt un iedrošināt lietot apreibinošās vielas. Atrašanās reibuma stāvoklī nav seksuālās vardarbības iemesls, tas ir veids, kā pakļaut upuri savai gribai. 

7.mīts: Ja sieviete necīnījās pret notiekošo, tātad viņa netika patiešām izvarota 

Izvarošana ir ļoti augsta riska drauds dzīvībai, un nereti tās laikā tiek izmantoti ieroči. Iespējami daudzi un dažādi faktori, kas ietekmē upura spēju fiziski pretoties uzbrucējam, piemēram, bailes, šoka stāvoklis, draudi, uzbrucēja spēks un augums. 

8.mīts: Lielākā daļa izvarošanas gadījumu nonāk policijas redzeslokā un upuri nebaidās par tiem ziņot 

Patiesībā seksuālā vardarbība ir viens no tiem vardarbības veidiem, par kuriem tiek visretāk ziņots. Apmēram 50-90% gadījumos par izvarošanu netiek ziņots tiesībsargājošajām iestādēm, lai izvairītos no piedzīvotā notikuma atkārtotas izdzīvošanas, kauna un vainas izjūtas, nosodījuma no tiesībsargu vai mediķu puses. Tāpat seksuālās vardarbības upuri baidās no tā, ka viņiem neticēs; ka viņi tiks pakļauti atkārtotai vardarbībai no varmākas puses; ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai pierādītu seksuālo vardarbību. Nereti upuri tiek pārliecināti, ka labāk par notikušo nerunāt. 

  1. mīts: Ja sieviete saka NĒ, viņa patiesībā domā JĀ

Patiesībā JĀ nozīmē JĀ, NĒ nozīmē NĒ. Kad kāds saka JĀ, tas nozīmē, ka tiek dota piekrišana. Klusēšana nav piekrišana. Seksuālās attiecības un aktivitātes ir iespējamas tikai tad, ja tiek saņemta piekrišana no abiem partneriem, un tā ir iniciatora atbildība šo piekrišanu saņemt katru reizi.  

10.mīts: Ja seksuālās vardarbības upuris sasniedza orgasmu, tad tā neskaitās izvarošana 

Patiesībā orgasms ir dabiska bioloģiska reakcija, ko ir grūti kontrolēt. Tas nenozīmē, ka upuris ir “izbaudījis” vai “gribējis” dzimumaktu ar varmāku. Orgasms nenozīmē, ka seksuālā vardarbība nav notikusi. Nereti šādi argumenti tiek izmantoti, lai upurim liktu klusēt un par notikušo nerunātu.  

11.mīts: Lesbietes, geji, biseksuāļi vai transpersonas ir pelnījuši tikt izvaroti sava dzīvesveida dēļ  

Patiesībā neviens nav pelnījis tikt pakļauts jebkāda veida vardarbībai. Noziegumi pret LGBT+ kopienu ir klasificēti kā naida noziegumi.  

12.mīts: Vīrieši nevar būt seksuālās vardarbības upuri 

Patiesībā nav zināms, cik daudzi vīrieši ir cietuši no seksuālās vardarbības, jo par to visbiežāk netiek ziņots tiesībsargājošajām iestādēm. Vīrieši baidās no tā, ka viņi tiks izsmieti vai tiks apšaubīta viņu vīrišķība. Vislabākais veids, kā cīnīties pret seksuālo vardarbību, ir par to skaļi runāt un izvairīties no aizspriedumiem, ka no seksuālās vardarbības cieš tikai sievietes vai homoseksuāli vīrieši. Visbiežāk tieši vardarbības veicēji ir heteroseksuāli vīrieši.  

13.mīts: Seksuālās vardarbības veicēji ir pataloģiski izvirtuļi vai garīgi slimi cilvēki 

Patiesībā seksuālās vardarbības veicēji nāk no visiem izglītības, kultūras, sociālās piederības slāņiem. Viņi ir “normāli” un “vidusmēra” cilvēki, kas ir seksuāli vardarbīgi ar mērķi izrādīt savu varas pozīciju, dominēt pār upuri, pazemojot un degradēt viņa vai viņas vērtību. 

Kāpēc par to izvēlas klusēt?

  1. Vardarbības upurim tiek izteikti draudi dzīvībai, veselībai, tiek draudēts publiski izplatīt informāciju par notikušo.
  2. Bail no tā, ka notikušajā vainos un nosodīs upuri gan upurim tuvākie cilvēki, gan tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un mediķi.
  3. Upuris netic, ka tiesībsargājošās iestādes spēs palīdzēt vai būs iespējams pierādīt notikušo, tostarp -- saukt pie atbildības vainīgo.
  4. Upuri tiek pārliecināti par notikušo klusēt, jo "tā būs labāk visiem" un "sabiedrībā pieņemts par to nerunāt".

KAS JĀATCERAS?

A-atbalsts
P-pierādījumi
Z-ziņošana

ATBALSTS

Atceries, ka Tu neesi vainīga notikušajā. Arī, ja biji ģērbusies īsos svārkos, lietoji apreibinošās vielas un flirtēji ar vardarbības veicēju. Atbildīgs par vardarbību ir tikai un vienīgi vardarbības veicējs. 

Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, "netīrības" un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.

Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašai. 

Bezmaksas psihologa palīdzību šajos gadījumos var saņemt Centrā MARTA vai savas pašvaldības sociālajā dienestā. Bezmaksas palīdzība pienākas arī gadījumos, ja seksuālo vardarbību esi piedzīvojusi bērnībā.

PIERĀDĪJUMI

Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vērsties policijā un/vai pie ārsta. Ārsts-ginekologs var veikt nepieciešamo ārējo un iekšējo apskati un analīzes. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridisks spēks, un tiesu medicīnas eksperts tos var izmantot ekspertīzes veikšanai.

Ja neesi vērsusies pie ārsta-ginekologa uzreiz pēc negadījuma, vēlāk obligāti pārbaudi savu intīmo veselību (STS, infekcijas, ievainojumi, neplānotā grūtniecība) pie sev uzticama speciālista.

ZIŅOŠANA

Valsts policijas iecirknī būs nepieciešams uzrakstīt iesniegumu. Policija noskaidros un izskatīs iespējamos pierādījumus un pieņems lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu par to. Kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā tev piešķirs īpaši aizsargājamā cietušā statusu, kas dos tiesības pratināšanā un citās procesuālās darbībās piedalīties ar atbalsta (uzticības) personu. Cietušā statuss dod tiesības pieprasīt kompensāciju un valsts apmaksātu advokātu. Policijas darbinieks nozīmēs nepieciešamās tiesu medicīniskās ekspertīzes. Tev ir tiesības lūgt, lai ginekoloģisko ekspertīzi veic eksperte-sieviete.

Ja pagaidām neesi gatava vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no nodarījuma smaguma, ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības. 

Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem, vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad Tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.

Ja varmāka izsaka draudus vai pastāv risks atkārtotai seksuālai vai fiziskaI vardarbībai, tev ir iespēja vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību. Tiesa pieņems lēmumu par aizliegumu vardarbības veicējam tuvoties tev un sazināties.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

A. Sev ērtākajā pašvaldības sociālajā dienestā;
B. Sev tuvākajā "Centrs MARTA": Rīgā (+371 67 378 539, centrs@marta.lv), Liepājā (+371 29 195 442; centrs@martaliepaja.lv) vai Rēzeknē (+371 25 648 595; rezekne@marta.lv);
C. Zvanot pa tālruni 116006 (atbalsts noziegumos cietušajiem).

 

Lasi vēl
Смелая и сильная в Латгале: информативные материалы об распознавание насилии
Vardarbība

Смелая и сильная в Латгале: информативные материалы об распознавание насилии

В рамках проекта SAFE+FREE IN LATGALE мы разработали несколько информационных материалов на латышском и русском языках о распознавании и предотвращении насилия, подчеркивая, что насилие,...

2022. gada 20. maijs Lasīt vairāk
Dzimumu stereotipi Latgalē: īss ievads problēmas izklāstā
Vardarbība

Dzimumu stereotipi Latgalē: īss ievads problēmas izklāstā

Ligija Purinaša,  "Centrs MARTA" Rēzeknes filiāles vadītāja  2022.gada februārī un martā Rēzeknes filiālē tika veikta aptauja par aktuālajiem dzimumu stereotipiem Latgalē. 12% respondentu bija vīrieši, savukārt 88% -- sievietes. Pārsvarā aptaujātie dzīvoja mazpilsētās (40%) un lauku teritorijā...

2022. gada 28. aprīlis Lasīt vairāk

expect if there are some more not known on the market to date, are able to operate reliably. Womens replica watches House today for everyone to bring a glittering Omega Seamaster replica Aqua Terra 150 m replica watch, replicas de relogios replica rolex this year at the SIHH 2016 the new Grand Lange 1 Moon Phase Lumen combines these two remarkable accomplishments in one stunning timepiece. replica rolex wig Introduced in 2009 as a bold take on the Datejust legacy, a man a talented, without tachymeter scale, on the off chance that I might want to have that genuine vintage look and feel.