2023. gada 9. novembris

Centrs MARTA vēstulē aicina deputātus balsot PAR Stambulas konvenciju

Dārgais Saeimas deputāt,
 
Centrs MARTA jau 23 gadus aizstāv vardarbībā cietušo balsis. Sākām laikā, kad vardarbība ģimenē bija "mūsu pašu izgudrojums", un Latvijā vēl nebija absolūti nekādu cietušo aizsardzības mehānismu. Tagad mēs gandrīz visi apzināmies, ka Latvijā vardarbība ir problēma. Nu jau katru gadu pie mums vēršas ap 700 sieviešu un bērnu, kuri meklē palīdzību un izeju no šķietamas bezizejas. Un šis lielais skaitlis aptver tikai tos cilvēkus, kuri ir atraduši iekšējos resursus un ārējo atbalstu izrauties no vardarbīgām attiecībām. Statistika liecina, ka katra trešā sieviete Latvijā savas dzīves laikā ir cietusi no vardarbības. Cik vēl tūkstošu cieš klusumā?
 
2011. gadā pirmo reizi vēsturē beidzot tika izveidots starptautisks līgums, kura fokuss ir tieši vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē izskaušana. Arī Latvijas eksperti piedalījās šī dokumenta tapšanā, un tas ir visaptverošs, praktisks, un kalpo kā ceļvedis labākajai praksei vardarbības apkarošanā. Šis līgums sabiedrībā ir zināms kā Stambulas konvencija. Protams, konvencija nav burvju nūjiņa, taču tas ir signāls katrai cietušajai sievietei, bērnam un vīrietim, ka viņi savai valstij nav vienaldzīgi. Konvencija pasargās cietušos neatkarīgi no tā, kāda Latvijā būs valdība, vai kādi būs jomu vadošie ministri, jo cīņa pret vardarbību būs mūsu starptautiska mēroga pienākums, nevis īstermiņa tendence.
 
Un nē – Stambulas konvencijā nav teksta starp rindiņām vai "Trojas zirgu". Mēs kā valsts vai nu gribam cīnīties ar vardarbību, vai nu negribam. Termini, par kuru būtību jau gadiem tiek maldināta Latvijas sabiedrība, pēc fakta vienkārši nevar ietekmēt lietas, ko nesedz konvencijas tvērums. Konvencijai, tāpat kā visiem citiem starptautiskajiem līgumiem, ir ierobežots objekts un mērķis, kura rāmjos tā darbojas. Konvencija neregulē ģimenes sastāvu, neregulē laulību un neregulē dzimumu identitātes jautājumus. Tai nav tāda juridiskā spēka. Un tas attiektos uz Latviju tikpat lielā mērā, kā tas attiecas uz Horvātiju, Serbiju, Itāliju, Poliju un virkni citu konservatīvu un kristīgu valstu, kas konvenciju ir ratificējušas, un kurās tā pa šiem gadiem nekādā veidā nav ietekmējusi likumdošanu iepriekšminētajos jautājumos. Taču katrā no šīm valstīm ir krietni uzlabojies fokuss un darbs ģimenes vardarbības apkarošanā, datu ievākšanā un pakalpojumu klāsta uzlabošanā cietušajiem. Tajās ir kritušies arī sieviešu slepkavību statistiskie rādītāji, kas patlaban Latvijā ir augstākie Eiropā, un tikai turpina pasliktināties. Konvencija regulē tikai ar vardarbību saistītus jautājumus – prevenciju, likumdošanu, cietušo aizsardzību, vardarbību veikušo saukšanu pie atbildības. Jebkas cits ir valstu pašu lēmums.
 
Ja baidāmies no termina “gender”, – tāds jau pastāv vairākās konvencijās, ko Latvija bez problēmām ir ratificējusi, piemēram, Starptautiskās krimināltiesas Romas Statūtos un Eiropas Padomes konvencijā pret cilvēku tirdzniecību. "Gender" jeb dzimte nav tas pats, kas "dzimumu identitāte" vai "dzimumu maiņa", – tie ir atšķirīgi termini ar atšķirīgu un nesaistītu nozīmi. Termins "gender” tiek saprasts kā stereotipi, īpašības un uzvedība, kas sabiedrībā tiek piedēvētas sievietēm un vīriešiem.  No šiem stereotipiem ilgtermiņā cieš gan sievietes, gan vīrieši – sievietes saskaras ar vardarbību un nepamatotu diskrimināciju, savukārt vīrieši dzird pārmetumus par to, ka nav pietiekami vīrišķīgi, ja izvēlas ģimenē uzņemties primārā aprūpētāja lomu, vai nerisina konfliktus ar "izkaušanos" un agresiju. Gan upuris, gan varmāka rodas, augot sabiedrībā un pieņēmumos, kas diemžēl tajā eksistē, un šie stereotipi un to radītās sekas grauj Latviju no iekšienes. Mēs dzīvojam sabiedrībā, ko plosa vardarbība, konflikti, šķiršanās, izjauktas ģimenes un traumatizēti bērni. Šī gada statistika liecina, ka populārākais ģimenes modelis Latvijā ir vientuļā māte ar bērniem. Vai tiešām šīs ir tās vērtības, kuras visiem spēkiem cenšamies sargāt? Mūsu valsts nākotnei un pastāvēšanai ir nepieciešamas spēcīgas un mīlošas ģimenes, un tādas nevar eksistēt vidē, kurā visos līmeņos ir tik augsta tolerance pret vardarbību.
 
Ja baidāmies no konvencijas negatīvas ietekmes uz mūsu izglītības sistēmu, – tā var palīdzēt izdarīt tikai pretējo. Latvijā ir augstākie skolu vardarbības rādītāji Eiropā. Bērniem un jauniešiem Latvijā ir nepieciešama īpaša uzmanība nevardarbīgas uzvedības, līdztiesības un cieņas apguvei, un par šiem jautājumiem ir nepieciešams domāt un atbilstoši rīkoties pēc iespējas ātrāk. Konvencijas 14. pants par izglītību sniedz dalībvalstīm plašu rīcības brīvību par to, kāda veida izglītības materiālus valstis uzskata par piemērotiem, un kādai izglītojamo vecuma grupai tie tiek pasniegti. Vienīgais, kas tiek prasīts, ir aktīvi veicināt vienlīdzību, tostarp sieviešu un vīriešu līdztiesību privātajā un sabiedriskajā dzīvē, un stereotipu mazināšanu specifiski, lai novērstu vardarbību pret sievietēm. Mēs kā valsts neesam spiesti mācību materiālos ieviest neko, ko paši nevēlēsimies tur redzēt.
 
Valsts no ratifikācijas neko nezaudē, taču iegūst neskaitāmi daudz – cieņu no mūsu ārvalstu partneru puses, vadlīnijas un nepieciešamību atrast finansējumu, lai varam ieviest labākus un specializētākus pakalpojumus cietušajiem, pozitīvu spiedienu domāt par šo problēmu valstiski un koordinēti, un, galvenais, ļoti vērtīgu tīklu, kura ietvaros varam gūt pieredzes un prakses apmaiņu caur GREVIO ekspertu grupu. Konvencijas ratificēšana būs lēns, bet pamatīgs un ilgtspējīgs sākums tādai Latvijai, kura varēs paskatīties acīs katram vardarbībā cietušajam, un ar savu rīcību pierādīt, ka tai rūp viņu drošība par spīti dezinformācijas kampaņu mēģinājumiem pārliecināt par pretējo.
 
Centrs MARTA kā cietušo aizstāvības organizācija aicina jūs balsot par patiesām ģimenes vērtībām – savstarpējo cieņu, līdztiesību, nevardarbību un rūpēm citam pret citu – vērtībām, kurās ir balstīta Stambulas konvencija.
 
Aicinām jūs balsot PAR Eiropas Padomes Konvencijas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai ratifikāciju!

Photo: “Pexels”, Edmond Dantès

Lasi vēl
Centrs MARTA rīko Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates
Aktualitātes

Centrs MARTA rīko Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates "Pāri robežām: ES loma dzimumu līdztiesības veicināšanā"

Kādi ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu uzskati par dzimumu līdztiesību Latvijā un Eiropas Savienībā? Kādas ir partiju prioritātes dzimumu līdztiesības politikas veidošanā? Ko domājam par aktualitātēm pasaulē un Latvijā? Kā politiskie procesi izskatās plašākās vēsturiskās un dzimumu lomu...

2024. gada 15. maijs Lasīt vairāk
MARTA uzsāk kampaņu #ApturiVardarbību
Interešu aizstāvībaVardarbība

MARTA uzsāk kampaņu #ApturiVardarbību

Šodien, 8. martā, Sieviešu dienā Centrs MARTA sadarbībā ar Lietuvas Cilvēktiesību Centru un Nīderlandes Karalistes vēstniecību uzsāk kampaņu #ApturiVardarbību.Statistika atklāj satraucošu realitāti: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldi, katra trešā (30,1 %) sieviete attiecībās...

2024. gada 7. marts Lasīt vairāk