Centrs MARTA

Biedrība “Centrs MARTA” (turpmāk – Centrs MARTA) ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir veidot dzimumu līdztiesībā balstītu pilsonisko sabiedrību, aizstāvot sieviešu, jauniešu un bērnu tiesības. Centra MARTA darbības virzieni ir vardarbības mazināšana pret sievietēm un bērniem, cilvēku tirdzniecības mazināšana, interešu aizstāvība, preventīvais darbs ar jauniešiem un vīriešu iesaiste dzimumu līdztiesības veicināšanai un vardarbības mazināšanai.

Biedrība "Centrs MARTA" (turpmāk tekstā „MARTA”) augsti vērtē Iekšlietu ministrijas darbu pie Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2025.–2027. gadam (turpmāk „Plāns”) sagatavošanas. Ir apsveicami, ka Latvija apņemas turpināt cīņu pret šo smago noziegumu un aizvien mērķtiecīgāk stiprināt institucionālo kapacitāti un starpinstitucionālo sadarbību. Vienlaikus MARTA aicina iet soli tālāk par Eiropas Savienības (ES) minimālajām prasībām un nodrošināt sistēmisku, uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, kas vērsta uz visu ievainojamo grupu aizsardzību un dzimumu līdztiesības stiprināšanu.

1. Bērnu kā riska grupas izcelšana un atbilstoša rīcība bērnu aizsardzībai no cilvēku tirdzniecības

Bērni un jaunieši Latvijā joprojām veido vienu no visievainojamākajām cilvēku tirdzniecības riska grupām, taču Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025.–2027. gadam nepiešķir šai grupai pienācīgu stratēģisko prioritāti. Bērnu ekspluatācija – gan seksuāla, gan darba, gan iesaiste noziedzīgu darbību veikšanā – turpina notikt gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs, bieži slēpti un neredzami valsts institūcijām. Piedzīvotā vardarbība bērnībā bieži vien ir tiešs priekšnoteikums ievainojamībai pieaugušā vecumā. MARTA uzsver, ka jebkura cilvēktiesību politika, kas vēlas būt efektīva ilgtermiņā, sākas ar bērna aizsardzību.

Statistika liecina par sistemātisku risku:

Saskaņā ar Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas 2024. gada pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem:

• No 664 noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem:
• 47,3% cieta no dzimumnoziegumiem (pret tikumību un dzimumneaizskaramību),
• 20,2% – no cietsirdības un vardarbības,
• 10,7% – no noziegumiem pret dzīvību un veselību,
• 9,9% – no mantiskiem noziegumiem.

Šie rādītāji nav būtiski uzlabojušies vairāku gadu laikā, un tas signalizē par nopietnu sistēmisku problēmu bērnu aizsardzībā. Citu valstu pētījumi norāda, ka trīs no četriem bērniem ir izmantojuši cilvēki, kurus bērni pazina, kā arī līdz pat 80% šādu noziegumu ir iepriekš plānoti. 

Bērni ir īpaši pakļauti cilvēku tirdzniecības riskam:

• Robežu pārkāpšana agrā vecumā - pieaugušo autoritātes izmantošana, lai ievilinātu noziedzīgās darbībās, lai normalizētu vardarbību, vēlāk padara personas ievainojamākas, lai savervētu iesaistīšanai prostitūcijā, pornogrāfisku materiālu izveidē vai citās noziedzīgās darbībās.
• Bērni no ārpusģimenes aprūpes iestādēm, no vardarbīgām ģimenēm vai ar mācību grūtībām bieži netiek laikus pamanīti kā potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri, ko uzsver arī 2018. gada EDSO pētījums.
• Plašāka piekļuve digitālajām ierīcēm un internetam bez uzraudzības un kritiskās domāšanas prasmēm atvieglo bērnu vervēšanu un manipulēšanu.

Nepieciešamie rīcības virzieni un pasākumi plāna papildināšanai, lai pasargātu bērnus:

Speciālistu kapacitātes stiprināšana un regulāras apmācības:

• Nodrošināt, ka visi profesionāļi, kuri strādā ar bērniem, t.sk. skolotāji, sociālie darbinieki, nometņu vadītāji, un NVO pārstāvji (piemēram, “SOS bērnu ciematu” darbinieki), ir apmācīti cilvēku tirdzniecības pazīmju atpazīšanā un reaģē bērna labākajās interesēs.

Izglītība un preventīvā informēšana:

• Iekļaut cilvēku tirdzniecības un vardarbības prevenciju mācību programmās skolās, sākot no pamatskolas.
• Izstrādāt skaidrus protokolus skolās par to, kā rīkoties vardarbības un cilvēku tirdzniecības aizdomu gadījumos.
• Iekļaut speciālistu, kas strādā ar bērniem – skolotāji, nometņu vadītāji, sociālie pedagogi augstākās izglītības mācību programmās mācību priekšmetus par cilvēku tirdzniecību un ar dzimumu saistītu vardarbību.

Strukturēts pēcaprūpes atbalsts bērniem ārpusģimenes aprūpē:

• Izveidot pēcaprūpes mehānismu jauniešiem, kuri pamet ārpusģimenes aprūpi, piemēram, sociālo mentoru programmas vecumā no 16–21, pagarinot līdz 24 gadiem, ja bērns turpina mācības.

2. Rehabilitācijas pakalpojumu stiprināšana un ilgtermiņa atbalsta nodrošināšana

Cilvēku tirdzniecības upuriem Latvijā pieejamais atbalsts beidzas pēc 180 dienām, kā paredz šobrīd spēkā esošais sociālās rehabilitācijas pakalpojuma regulējums. Šis periods praksē bieži vien ir neatbilstošs faktiskajām vajadzībām, īpaši ņemot vērā to, ka upuriem bieži ir jāpārvar traumas,  jāiegūst ekonomiskā neatkarības un riski tikt atkārtoti savervētai. MARTA ikdienā strādā ar sievietēm, kurām rehabilitācijai nepieciešami ne tikai mēneši, bet gadi – īpaši, ja persona bijusi pakļauta seksuālai ekspluatācijai, kas sākusies bērnībā vai ir bijusi ilgstoša un sistemātiska.

Pamata problēmas:

• Rehabilitācijas ilgums – 180 dienas nav pietiekams, lai nodrošinātu emocionālo atgūšanos un nostiprināšanos, sociālu reintegrāciju, nodarbinātības vai izglītības iespējas gadījumos, kad netiek uzsākts kriminālprocess.
• Nav pieejams ilgtermiņa patvērums – pēc pakalpojuma beigām upuris bieži vien paliek bez mājokļa vai atbalsta tīkla, kas var novest pie atkārtotas ekspluatācijas.
• Pašvaldību atbalsta trūkums – bieži vien nav mehānisma, kā pašvaldības var sniegt mērķētu mājokļa vai sociālo pakalpojumu palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem.

Ieteiktie risinājumi plānam:

1. Ieviest iespēju pagarināt rehabilitācijas pakalpojumu līdz 12 mēnešiem, pamatojoties uz individuālu vajadzību izvērtējumu.
2. Izstrādāt valsts un pašvaldību sadarbības mehānismu mājokļu nodrošināšanai cilvēku tirdzniecības upuriem pēc pakalpojuma beigām.
3. Digitālās vides ietekmes uz cilvēku tirdzniecības izplatību iekļaušana plānā ar konkrētiem rīcību virzieniem

Cilvēku tirdzniecības dinamika ir būtiski mainījusies līdz ar digitālo tehnoloģiju attīstību, un šī realitāte Latvijā šobrīd netiek pietiekami atspoguļota plānošanas dokumentos. Lai gan Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2025.–2027. gadam SVID analīzē digitālā ekspluatācija ir atzīta kā drauds, rīcības plānā trūkst konkrētu pasākumu, kas adresētu digitālās vides nozīmi cilvēku vervēšanā, kontrolē un ekspluatācijā.

Digitālā vide ir kļuvusi par galveno cilvēku tirdzniecības rīku – īpaši seksuālās ekspluatācijas kontekstā. Tiešsaistes platformas tiek izmantotas ne vien vervēšanai, bet arī pakalpojumu reklamēšanai un tirgošanai. Platformas, piemēram, sludinājumu portāli, sociālie tīkli, kriptovalūtas maksājumu instrumenti un šifrēti saziņas kanāli, ļauj cilvēku tirgotājiem darboties ar salīdzinoši zemu risku un augstu anonimitāti.

Līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, arī Latvijai ir pienākums izstrādāt mērķtiecīgus risinājumus un uzraudzības mehānismus, balstoties gan uz ES Stratēģiju pret cilvēku tirdzniecību, gan ANO aicinājumiem attīstīt tehnoloģiskās spējas cīņai ar  cilvēku tirdzniecību tiešsaistē.

Galvenie virzieni, kas būtu iekļaujami plānā:

Vervēšanas novēršana tiešsaistē

• Cilvēku tirdzniecības vervēšana notiek caur “modelēšanas” piedāvājumiem, viltus darba sludinājumiem, paziņām sociālajos tīklos u.c. nepieciešams veidot sadarbību ar Latvijas lielākajiem sociālo tīklu pārvaldītājiem un sludinājumu platformām, veidojot mehānismus aizdomīgu profilu ziņošanai un ātrai noņemšanai.
• Jāattīsta analītiskās kapacitātes tiesībsargājošajām iestādēm, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus un valsts–privātā sektora sadarbību, lai identificētu tendences un tipiskas vervēšanas shēmas.

Cīņa ar tehnoloģijās balstītu seksuālo ekspluatāciju

• Seksuāls materiāls, kas tiek ievietots bez personas piekrišanas (t.sk. atriebības pornogrāfija), lai gūtu peļņu, kļūst par arvien biežāku ekspluatācijas formu. Šādos gadījumos ir būtiski nodrošināt cietušā iespējas:
• pieprasīt materiāla dzēšanu (kas šobrīd netiek nodrošināts pilngadīgiem cietušajiem),
• saņemt juridisko un psiholoģisko palīdzību,
• novērst šantāžas un atkārtotas ekspluatācijas riskus.
• Lai stiprinātu digitālās seksuālās ekspluatācijas novēršanu Latvijā un kopumā cīnītos ar tehnoloģijās balstītu seksuālo vardarbību, ir svarīgi ņemt vērā citu valstu pieredzi, piemēram, Īrijas pieeju. Īrijā 2020. gadā tika pieņemts "Harassment, Harmful Communications and Related Offences Act", kas kriminalizē intīmo attēlu uzņemšanu vai izplatīšanu bez personas piekrišanas. Saskaņā ar šo likumu, ja attēli tiek izplatīti ar nodomu kaitēt upurim, sods var sasniegt neierobežotu naudas sodu un/vai līdz septiņiem gadiem brīvības atņamšanas. Pat ja kaitējuma nodoms nav pierādāms, sods var būt līdz €5,000 un/vai līdz 12 mēnešiem brīvības atņemšanas.
• Šāda likumdošana demonstrē apņēmību aizsargāt personas privātumu un cīnīties pret tehnoloģijās balstītu seksuālu vardarbību. Lai gan 2024. Gadā Latvijā tika pieņemta likumdošana pret seksuālo uzmākšanos ar administratīvu sodu, būtu jāizvērtē gadījumi, kad soda mēriem būtu jābūt bargākiem.
• Centrs MARTA rosinātu arī apsvērt Latvijā ieviest Zviedrijas pieeju maksas seksuālā satura regulējumā digitālajā vidē. Zviedrija 2025. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas aizliedz tiešsaistē iegādāties seksuālos pakalpojumus reāllaikā – piemēram, apmaksātas tiešraides vai pielāgotus pornogrāfiskus video. Šī pieeja, kas balstās uz "Līdztiesības modeli", soda pieprasījumu, nevis personu, kas tiek ekspluatēta, un palīdz samazināt digitālās vervēšanas un seksuālās tirdzniecības pievilcību, vienlaikus aizsargājot ievainojamās grupas. Līdzīga normatīvā regulējuma izstrāde Latvijā varētu būt efektīvs līdzeklis, lai samazinātu pieprasījumu pēc seksuālas ekspluatācijas arī tiešsaistes platformās, piemēram, OnlyFans.

Bērnu aizsardzība pret digitālo ietekmi

• Šobrīd pornogrāfijas mājaslapas ir viegli pieejamas jebkuram, kam ir pieeja viedtālrunim, planšetei vai datoram. Jaunākie pētījumi liecina, ka vidējais vecums, kurā bērni pirmo reizi redz tiešsaistes pornogrāfiju, ir 13 gadi, lai gan gandrīz ceturtā daļa ar to saskaras 11 gadu vecumā (27%) un katrs desmitais — 9 gadus vecs (10%). Turklāt gandrīz 8 no 10 jauniešiem (79%) ir saskārušies ar vardarbīgu pornogrāfiju, kurā attēlotas piespiedu, pazemojošas vai sāpes izraisošas seksuālas darbības pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.. 2014. gadā ievākti dati atklāja, ka, sasniedzot 18 gadu vecumu, katrs ceturtais zēns ikdienā skatās pornogrāfiju un ka šie zēni biežāk ir bijuši pakļauti seksuālai vardarbībai vai ir pakļāvuši seksuālai vardarbībai citus. Tāpat pētījumi liecina, ka bērni parasti izvairās no pornogrāfijas apspriešanas ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem, kam viņi uzticas. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc salīdzinoši maz vecāku izmanto bērnu pasargāšanai no pornogrāfijas paredzētas tehnoloģijas – vecāki neapzinās, ka bērni ir pakļauti pornogrāfijas ietekmei. Sabiedrībai kļūstot arvien lielākā mērā digitalizētai, mums ir pienākums ieviest digitālus risinājumus, lai bērni tiktu pasargāti no pornogrāfijas.
• Centrs MARTA rosina domāt par līdzīgu sistēmu tādai, kas jau darbojas Lielbritānijā, kas palīdz ierobežot nepilngadīgo piekļuvi pornogrāfijai caur Droša Interneta Likumu (Online Safety Act). Lielbritānijā caur šo likumu ir nepieciešams veikt bankas vai mobilā tīkla apstiprinājumu, ka lietotājs ir vismaz 18 gadus vecs (ar šī lietotāja piekrišanu), vai lūgumu lietotājam sniegt derīgu informāciju par bankas karti, kas ir pieejama tikai personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu, tādējādi nepieļaujot nepilngadīgo piekļuvi pornogrāfijai. Mēs saskatītu iespējamību līdzīgu sistēmu ieviest arī Latvijā, kā arī iestāties par to kā Eiropas Savienības mēroga regulējumu.
• Vienlaikus jāveido izglītojošas kampaņas par risku atpazīšanu digitālajā vidē, sadarbojoties ar skolām, NVO un vecāku organizācijām.

Uzraudzības mehānismi un likumdošanas pārskatīšana

• Latvijai nepieciešams attīstīt specifisku tiesisko regulējumu, kas vērsts pret cilvēku tirdzniecības digitālajām izpausmēm – tai skaitā platformu atbildību, datu nodošanas procedūrām, un atbildību par lietotāju radīto saturu.
• Jāparedz regulārs plāna izvērtējums digitālās vides kontekstā, balstoties uz policijas statistiku, NVO ziņojumiem un starptautiskajiem datiem.

4. Īpašs uzsvars uz seksuālo ekspluatāciju kā cilvēku tirdzniecības formu un specifiska pieeja pieprasījuma mazināšanai

Lai gan Plāns korekti paredz ES Direktīvās 2024/1712 transponēšanu Latvijas normatīvajā regulējumā, MARTA uzskata, ka Latvijai jāvirzās tālāk par minimālajām prasībām un jāņem vērā Eiropā jau pastāvošās labā prakses šī nozieddzības veida apkarošanā. Konkrēti, prasība kriminalizēt apzinātu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu praksē nav sevi attaisnojusi. To pierādīšana ir juridiski sarežģīta, un rezultātā netiek sasniegts mērķis – efektīvi mazināt pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecības, īpaši seksuālās ekspluatācijas.

Seksa pircēji pēc būtības personas izmanto apzināti – viņi apzināti uzmeklē personu, apzināti nosaka ekspluatācijas (ko sauc par pakalpojumu) saturu, apzināti vienojas par ekspluatācijas cenu un, kā liecina pētījumi, neņem vērā seksuāli izmantotās personas reālos apstākļus. Līdz ar to direktīvas grozījumu pieņēmums, ka seksuālā izmantošana jāsoda tikai tad, kad seksa pircējs “zina” par izmantotās personas statusu, kļūst nenozīmīgs, jo pēc definīcijas seksa pirkšana ir mērķtiecīgs vardarbības akts un personas ievainojamā situācijā ekspluatācijas veids. Seksa pircēju pieprasījums vairo prostitūcijas industrijas pieaugumu, līdz ar to palielinās pieprasījums pēc cilvēktirdzniecības seksuālai ekspluatācijai, un tas vairo arī nepilngadīgo prostituēšanu un citus dzimumnoziegumus.

Būtiski saprast, ka tieši seksa pircēju pieprasījums ir galvenais sieviešu un bērnu izmantošanas un iesaistīšanas prostitūcijā virzītājs. Svarīgi ir vienoties par to, ka nepieciešama tūlītēja un aktīva rīcība ne tikai darbā ar sekām un palīdzības nodrošināšanā cilvēkiem, kas jau cietuši no seksuālās ekspluatācijas, bet arī seksa pirkšanas pieprasījuma mazināšanu. Lai to varētu izdarīt ir jāapzinās, ka:

• Prostituētās personas izmantošana ir apzināta vardarbība; 
• Seksa pircējus neinteresē izmantojamās personas statuss, situācija un ievainojamība, kā arī pircējiem ir pilnīgi vienalga, kā šīs personas nonākušas prostitūcijā. Tādā veidā, pircēji ir apzināti vardarbīgi. To apliecina arī Centra MARTA pieredze darbā ar bērniem, kurus pieaguši vīrieši pirka, bet kas acīmredzami bija bērni, ko esam uzsvēruši arī par šo tēmu diskutējot Saeimā;   
• Ārkārtējā bēgļu ievainojamības situācija, īpaši sieviešu un bērnu, tiek un tiks izmantota viņu iesaistīšanai prostitūcijā;
• Politiski ir skaidri jānodefinē, ka tikai tad, kad nebūs pieprasījuma pēc prostitūcijā iesaistītajām personām, mazināsies arī cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits.

Šī iemesla dēļ MARTA aicina Latvijā ieviest līdztiesības modeli (Equality Model), kas ietver:

• Seksuālo pakalpojumu pircēju saukšanu pie atbildības,
• Prostitūcijā iesaistīto personu dekriminalizēšanu pilnībā atceļot prostitūcijas ierobežošanas noteikumus,
• Specializētas programmas personu, kas atrodas prostitūcijā sasniegšanai un specializētas rehabilitācijas nodrošināšanai (outreach and exit programmes),
• Sabiedrības izglītošanu par seksuālās ekspluatācijas (prostitūcijas, pornogrāfijas) kaitīgumu.

Starptautiskie lēmumi un dokumenti, kas atbalsta līdztiesības modeli seksuālās ekspluatācijas novēršanai:

• Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. septembra rezolūcija par prostitūcijas regulējumu ES un tā pārrobežu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām (2022/2139(INI)) uzsver, ka prostitūcija ir cieši saistīta ar cilvēku tirdzniecību un dzimumu nevienlīdzību. Rezolūcija atbalsta līdztiesības modeli, kurā tiek kriminalizēta seksuālo pakalpojumu pirkšana, bet netiek sodītas prostituētās personas, vienlaikus nodrošinot viņām sociālo atbalstu un iespējas izkļūt no prostitūcijas. Rezolūcijā arī norādīts, ka valstīs, kurās ieviests šis modelis, piemēram, Zviedrijā un Francijā, ir novērots prostitūcijas samazinājums un uzlabojumi sieviešu tiesību aizsardzībā.
• ANO īpašās ziņotājas Reem Alsalem 2024. gada ziņojums par vardarbību pret sievietēm un meitenēm uzsver, ka prostitūcija ir sistemātiska vardarbības forma, kas balstīta uz dzimumu nevienlīdzību. Ziņojumā tiek atzīts, ka līdztiesības modelis, kurā tiek kriminalizēta seksuālo pakalpojumu pirkšana, ir efektīvs instruments sieviešu un meiteņu aizsardzībai pret ekspluatāciju un vardarbību. Alsalem uzsver, ka šāda pieeja ir saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām un palīdz novērst cilvēku tirdzniecību seksuālās ekspluatācijas nolūkā.
• Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada lēmums apstiprināja Francijas 2016. gada likuma, kas kriminalizē seksuālo pakalpojumu pirkšanu, atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Tiesa atzina, ka šis likums ir leģitīms līdzeklis cīņā pret prostitūciju, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību, kā arī ka tas aizsargā prostitūcijā iesaistīto personu veselību un drošību. Lēmumā arī uzsvērts, ka likuma pieņemšana notikusi demokrātiskā procesā un atbilst sabiedrības interesēm. 

Papildus tam, plāna situācijas aprakstā ir norādīts formulējums:

“Seksuālajai ekspluatācijai pakļautas sievietes vecumā no 16 līdz 46 gadiem, kurām raksturīga zema socializācijas pakāpe, ir vielu lietošanas traucējumi, naivums.”

MARTA aicina aizstāt “naivums” ar “ievainojamība”, lai izvairītos no formulējuma, kas pats no sevis potenciāli vaino seksuālā akspluatācijā nonākušo sievieti.

5. Izglītojošo pasākumu iekļaušana plānā plašākai mērķauditorijai

Lai efektīvi novērstu cilvēku tirdzniecību, ir būtiski paplašināt izglītības un apmācību programmas arī ārpus tradicionālajām jomām, piemēram, skolām un tiesībsargājošām iestādēm. Īpaša uzmanība jāpievērš viesmīlības, transporta un loģistikas nozarēm, jo šo nozaru darbinieki bieži vien ir pirmajā kontaktā ar potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem.

Ieteikumi plāna papildināšanai:

• Izstrādāt un ieviest apmācību programmas viesmīlības, transporta un loģistikas nozarēs, sadarbojoties ar nozares asociācijām un NVO.
• Nodrošināt, ka šīs apmācības ir pieejamas dažādās valodās un pielāgotas konkrētajai nozarei.
• Veicināt sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecības riskiem šajās nozarēs, izmantojot informatīvas kampaņas un materiālus.

Integrējot šos pasākumus Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā, Latvija varētu būtiski uzlabot cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas efektivitāti, īpaši ņemot vērā šo nozaru darbinieku potenciālu identificēt un ziņot par aizdomīgiem gadījumiem.

6. Surogācijas kā cilvēku tirdzniecības formas iekļaušana plānā

Lai gan Latvijas Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2025.–2027. gadam aprakstā pieminētas dažādas cilvēku tirdzniecības izpausmes (darba un seksuālā ekspluatācija, fiktīvas laulības), plānā nav nekā, kas saturiski vai pasākumu līmenī attiektos uz reproduktīvo ekspluatāciju (surogāciju) kā atsevišķi izdalītu un atbilstoši apkarojamu cilvēku tirdzniecības formu, kura apdraud ievainojamākās grupas, īpaši sievietes un meitenes.

Reproduktīvā ekspluatācija ietver personas ķermeņa izmantošanu, lai gūtu labumu no viņas reproduktīvās funkcijas — piemēram, komerciālās surogācijas ietvaros. Lai gan Latvijā surogācija nav likumīgi atļauta komerciālā formā, praksē palielinās risks, ka ievainojamas sievietes no Latvijas tiek iesaistītas starptautiskās ekspluatācijas ķēdēs, jo īpaši valstīs ar vāji regulētu vai liberalizētu surogācijas tirgu (piem., Ukrainā, Gruzijā, dažviet Āzijā).

Šāda veida darījumi bieži tiek legalizēti ar fiktīvu līgumu palīdzību un rada sarežģītas juridiskas, ētiskas un cilvēktiesību dilemmas. ANO cilvēktiesību mehānismi, tostarp CEDAW un Speciālie ziņotāji, atkārtoti ir uzsvēruši, ka komerciāla surogācija var būt cilvēku tirdzniecības forma, īpaši, ja sieviete tiek ekonomiski piespiesta un viņai nav alternatīvu ienākumu avotu vai pieejas neatkarīgam juridiskam atbalstam.

Tāpēc MARTA aicina:

• Atzīt surogāciju kā potenciālu cilvēku tirdzniecības risku nacionālajā likumdošanā,
• Veidot monitoringa mehānismus, kas ļauj identificēt sievietes, kuras tiek vervētas šim nolūkam,
• Nodrošināt informēšanu un atbalstu sievietēm, kuras potenciāli var nonākt šādos apstākļos.

Noslēgumā, Centrs MARTA aicina veikt sekojošas izmaiņas plāna gala redakcijā:

1. Iekļaut dzimuma dimensiju un īpaši izdalīt seksuālo ekspluatāciju, virzoties uz Līdztiesības modeli pieprasījuma mazināšanai.
2. Adresēt arī surogāciju kā cilvēku tirdzniecības formu.
3. Pagarināt rehabilitāciju un iekļaut iespēju izvērtēt ilgtermiņa mājokļa atbalstu cietušajiem.
4. Iekļaut apmācības viesmīlības, transporta un bērnu aprūpes nozarēs.
5. Iekļaut mācību programmās augstākās mācību iestādēs speciālistiem mācību priekšmetus par ar dzimumu saistītu vardarbību un cilvēku tirdzniecību.
6. Iekļaut skaidrus mehānismus digitālās vides kontrolei un materiālu dzēšanai.
7. Būtiski paplašināt darbu ar bērniem kā prioritāru riska grupu.