Centrs MARTA

Centrs MARTA, ikdienā sniedzot palīdzību vardarbībā cietušajām sievietēm un viņu bērniem, ir identificējusi šķēršļus, kuru novēršana ir akūta, lai palīdzība būtu efektīva. MARTAs pieredze liecina, ka varmākas ir visās sabiedrības grupās, vardarbīgi mēdz būt gan nozīmīgu lēmumu pieņēmēji, gan valsts amatpersonas. Tādēļ vardarbības novēršanā ir nepieciešama visu iesaistīto institūciju atbildīga līdzdalība: Valsts un pašvaldības policijas, sociālo dienestu, ģimenes ārstu un citu ārstniecības personu, krīzes centru sadarbība, lai nodrošinātu atbilstošo reakciju.

Palīdzības sniegšanai jābūt vērstai uz cietušā vajadzībām un ir nepieļaujama cietušā vairākkārtēja viktimizācija. Nav akceptējama izmeklēšanas iestāžu bezdarbība, un jārada apstākļi, lai lietu izmeklēšanas laikā tiktu novērsti jebkuri interešu konflikti, piemēram, gadījumos, kad vardarbības ģimenē veicējs ir bijušais vai esošais tiesībsargājošās iestādes darbinieks. Vardarbība pret sievieti ģimenē nav atsevišķu indivīdu privāta lieta, bet problēma, kas ir aktuāla visai sabiedrībai.

2014. gada pavasarī ES Pamattiesību aģentūra publicēja pirmo nopietno pētījumu „Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums", kas aptvēra vardarbības apmērus un veidus. 28 Eiropas valstīs klātienē tika aptaujātas 42 000 sievietes vecumā no 18 līdz 74 gadiem, tai skaitā 1513 sievietes Latvijā. Pētījuma rezultāti atklāj, ka no 15 gadu vecuma 33% sieviešu ES, bet 39% Latvijā ir cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības. Latvijā katru dienu no partnera vai dzīvesbiedra vardarbības ģimenē cieš vismaz 115 sievietes.

Centrs MARTA novērtē, ka beidzot no 2015.gada Latvijā būs pieejami valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbībā cietušām personām. Līdz šim Latvija saskaņā ar Eiropas Dzimumu Līdztiesības Institūta datiem bija tikai 25.vietā 27 ES valstu vidū attiecībā uz krīzes un atbalsta centru pieejamību vardarbībā cietušām sievietēm (Ziņojums „Atskats uz Pekinas Platformas ieviešanu Eiropas Savienībā. Vardarbība pret sievietēm. Cietušo atbalsts” 2012).

Rehabilitācijas pakalpojumu izmaksas ir augstas, jo tās iekļauj tiešās pakalpojumu izmaksas, kas nodrošina cietušo sieviešu un viņu bērnu rehabilitāciju, kā arī tiesvedību un uzvedības korekciju varmākām. Netiešās izmaksas veido darbaspējas un produktivitātes zaudēšana, kā arī upuru smagais psiholoģiskais stāvoklis. Eksperti atzīst, ka efektīvai rīcībpolitikai, kas balstīta aktuālos pētījumu rezultātos un ko īsteno pietiekoši finansētas institūcijas, ir izšķiroša nozīme vardarbības novēršanai un atbalsta sniegšanai upuriem.

Šogad spēkā stājās arī Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kura uzsver, ka vardarbība pret sievietēm ir cilvēktiesību pārkāpums un diskriminācijas forma. Tas nozīmē, ka konvencijas dalībvalstis ir atbildīgas, ja tās atbilstoši nereaģē uz šādu vardarbību. Latvijai ir jāpievienojas Stambulas konvencijai, izstrādājot tās prasībām atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos un rīcībpolitiku. Līdzās pagaidu aizsardzībai no vardarbības, sociālās rehabilitācijas nodrošināšana vardarbības upuriem un varmākām būs nozīmīgs solis šajā procesā.

Kontaktinformācijai:
Annele Tetere, Centra MARTA politikas koordinatore,
tālr. 67378538, www.marta.lv