Centrs MARTA

Viena no sarunām, kura noteikti būtu jāapmeklē Sarunu festivālā LAMPA, risināsies 1.jūlijā plkst. 15:30-16:30 uz skatuves UZZIBSNĪ – diskusija "Sieviešu pārstāvniecība politikā: nepieciešamība vai ekstra?", kurā tiks runāts par to, kāpēc 13. Saeimā ievēlēto sieviešu skaits salīdzinot ar iepriekšējo Saeimu pieauga gandrīz 2 reizes,  par vardarbību pret sievietēm Latvijas politikā un to, kāpēc sieviešu runas tiek pārtrauktas politiskajās debatēs.

Diskusijā piedalīsies Saeimas un pašvaldību deputātes no dažāda politiskā spektra – Anda Čakša (JV), Marija Golubeva (AP), Linda Ozola (K), Leila Rasima (P).

“Ir skaidrs, ka lielāks sieviešu pārstāvības līmenis parlamentā maina dinamiku. Lai valsts būtu patiesi demokrātiska, tās valdībā ir jāiekļauj sievietes”, saka Laura A. Dīna (Laura A. Dean), politikas zinātnes asociētā profesore, kura pētījusi Latvijas politiskās sistēmas radītās barjeras un iespējas sieviešu nonākšanai politikā.

L.A. Dīna diskusijā iezīmēs iemeslus tam, ka vienu vēlēšanu laikā – 2018. gada vēlēšanās, salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, - sieviešu pārstāvniecība Saeimā pieauga no 18% līdz 31%, nepastāvot dzimumu kvotām. Rezultātā Latvija sieviešu pārstāvniecības ziņā pakāpās no 124. uz 48. vietu pasaulē.

Salīdzinot Latviju ar kaimiņvalstīm, nepārspētas, protams, ir Ziemeļvalstis. Zviedrijas parlamentā sievietes ir 46,1%, Norvēģijas – 44,97%. Piemēram, Norvēģijas ministru kabinetā vairums ir sieviešu, kas Latvijā, kur sievietes ir tikai  20-30%, pagaidām nav pat iedomājams. Vislielākā atšķirība ir pašvaldību vadībā ­– Norvēģijā pašvaldības vada 35,4% sievietes, Latvijā – tikai 7%.

Politiķu interviju dati liecina, ka 60% aptaujāto deputāšu Latvijas politikā ir piedzīvojušas vardarbību. “Justies droši vidē, kur tavas idejas kritizē, apšauba un izsmej, tas nav ērti”, sarunā par sievietēm politikā saka Saeimas deputāte Krista Baumane. Visbiežāk vardarbību ir piedzīvojušas tieši opozīcijas deputātes – 87%.

Vairāk datu šeit: Statistika

Neraugoties uz to, ka Eiropas Padomē tiek daudz diskutēts par politiķu uzvedību savstarpējā konkurencē, agresija politikā ir neizbēgama, īpaši, ja ir zema politiskā kultūra un ētiskām normām netiek piešķirta prioritāra vērtība.

“Kopumā sievietes Latvijas parlamentā runā retāk, bet viņu runas tiek pārtrauktas biežāk”, atzīst L. A. Dīna.

Līdz ar sieviešu pārstāvības palielināšanos parlamentā, ir dubultojies arī sieviešu runu skaits Saeimas sēžu laikā. Visbiežāk sievietes tiek pārtrauktas, uzstājoties par drošību, aizsardzību un budžetu. Šāda attieksme nav raksturīga tikai Latvijas politiskajai videi, līdzīgi notiek arī Vācijas, ASV un pat Zviedrijas parlamentos. Arī aplaudēts sievietēm kopumā tiek retāk, kas liecina par negatīvu reakciju. Taču pētniece secinājusi, ka 13. Saeimas laikā sievietēm tika aplaudēts biežāk, līdz ar to lielāks sieviešu īpatsvars parlamentā var radīt vairāk aplausu sievietēm politikā.

Diskusiju vadīs Centra MARTA biedre Liene Gātere.

Diskusijai varēs sekot līdzi arī tiešraidē: https ://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1913 

Projektu ”Sieviešu tiesību kultūra – Demokrātijas stūrakmens” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

SIF NVO fonda projekts “Biedrības “Centrs MARTA” darbības stiprināšana” (Nr.2021.LV/NVOF/MAC/032/16)

#NVOfonds2022