Projekts "Sieviešu tiesību kultūra - Demokrātijas stūrakmens" vērsts uz priekšstata par sieviešu tiesību kultūru kā būtisku demokrātijas aspektu stiprināšanu un dzimumu līdztiesīgas pilsoniskuma apziņas veidošanu Latvijā. Tā ietvaros plānots veikt plašu interešu aizstāvības darbu, nodrošinot dzimumu līdztiesības perspektīvu lēmumu pieņemšanas un pilsoniskās līdzdalības procesos. Tāpat tiks veikts sabiedrības informēšanas darbs, veidojot izpratni par sieviešu perspektīvas un dzimumu līdztiesības nozīmi demokrātijas procesos. Projekta rezultātā, pateicoties gūtajām zināšanām, prasmēm un pieredzei pilsoniskās līdzdalības pasākumos, lielāks skaits sieviešu un jauniešu būs iesaistījušies pilsoniskajās aktivitātēs un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī ieguvuši vai nostiprinājuši ticību savai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus.

Norise:  2020.09.01 – 2023.02.28
Kopējais finansējums Latvijā:  104 991.10 EUR
Finansētājs: Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instruments
Projekta mērķis: stiprināta sieviešu tiesību kultūra kā demokrātijas stūrakmens un dzimumu līdztiesīga pilsoniskuma apziņa Latvijā.


 

VĒLĒŠANAS IR IZVĒLE: KĀ BALSOT PAR SIEVIETI?

REĢIONĀLO DISKUSIJU CIKLS

Gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām, tika organizēts reģionālo diskusiju cikls “Vēlēšanas ir izvēle: kā balsot par sievietes drošību?”. Pavisam notika pieci pasākumi (Iecavā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā), kuru laikā ar topošajām 14.Saeimas deputātu kandidātēm un kandidātiem tika diskutēts par sieviešu drošībai nozīmīgiem jautājumiem, tostarp ietverot gan ekonomiku, gan veselību kā sievietēm svarīgas jomas. Šādā veidā vēlētāji tika aicināti tikties ar dažādu politisko spēku deputātu kandidātiem un uzdot jautājumus par visdažādākajām politikas jomām, kas tieši ietekmē sieviešu iespējas, drošību un dzimumu līdztiesību.



#1 Pirmā reģionālā diskusija 2022.gada 5.septembrī notika Iecavā, kur sadarbībā ar Iecavas sieviešu klubu "Liepas" tika iztaujāta Anda Čakša ("Jaunā Vienotība", turpmāk tekstā - JV), Līga Rasnača ("Progresīvie", turpmāk tekstā - P), Anna Vītola-Helviga ("Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija", turpmāk tekstā - AS), Inese Leoho-Čudare ("Konservatīvie", turpmāk tekstā - K) par prioritātēm, iniciatīvām un konkrētiem mērķiem.

Diskusijā vienojāmies par kopīgu redzējumu valsts pārvaldes pārorientēšanai no apgrūtinošas funkcionēšanas uz visiem saprotamu mērķi, kas kalpo Latvijas cilvēkiem un sabiedrībai. ”…runa ir par to, kādus mērķus un ko mēs kopīgi redzam, vai mēs spējam vispār sociāli vienoties par to, kā mēs gribam dzīvot", teica Anda Čakša. Diskusijas dalībnieki kā neatliekami risināmus saskatīja izglītības un veselības pieejamības jautājumus, turklāt negaidot solījumus, bet gan politisko spēku konstruktīvu un pārliecinošu rīcības programmu.

#2 Otrā reģionālā diskusija "VĒLĒŠANAS IR IZVĒLE: kā balsot par sievietes drošību?" notika 9.septembrī Cēsīs, un tajā diskutēja Evika Siliņa (JV), Jana Simanovska (P), Elīna Stapulone ("Attīstībai/Par!" jeb AP) un Evita Zālīte-Grosa (K)

Diskusijas Latvijas reģionos atklāj, ka 'karstie' un sāpīgie jautājumi ir vieni un tie paši - veselības aprūpes pieejamība, atalgojums un slodze izglītībā, pensiju indeksācija un minimālās algas celšana. Mainīga ir izpratne par vardarbību kā sociālu problēmu un noziegumu, kas ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot, par izdarītajiem nodarījumiem, paredzot administratīvu vai kriminālatbildību. Diskusijas dalībnieki Cēsīs atzina, ka vardarbība ir valstiski risināma problēma un ir nepieciešama papildus reakcija uz vardarbību pret sievietēm no citu jomu pārstāvju puses, piemēram, darba devējiem un veselības aprūpes speciālistiem. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka daudzas sievietes neziņo iestādēm par piedzīvoto vardarbību, un līdz ar to daļa vardarbības gadījumu paliek noklusēti. Diskusijā iezīmējās pasākumi, kas būtu jāveic politiķiem un politikas veidotājiem. "Vissliktāk ir, ja ir likums, kas nefunkcionē, proti, ja uz papīra viss strādā un ir sakārtots, bet ne praksē", teica Evita Zālīte-Grosa.

Diskusija tapa sadarbībā ar Cēsu sieviešu resursu centru "Prieks".

#3 2022.gada 12.septembrī Liepājā trešajā reģionālajā diskusijā "VĒLĒŠANAS IR IZVĒLE: kā balsot par sievietes drošību?" deputātu kandidātes Dace Bluķe (AP), Santa Suhaka (K), Inga Bērziņa (JV) un Kristīne Niedre-Lathere (AS) vienojās par dzimumu līdztiesības likuma nepieciešamību Latvijā, to saredzot kā svarīgu instrumentu dzimumu līdztiesības nodrošināšanai dažādās jomās.

"Mēs varētu "pamainīties" – vairāk sieviešu Saeimā, un vairāk vīriešu izglītībā", sarunā aicināja Santa Suhaka (K). Diskusijas dalībnieki vienojās par prioritāri risināmiem jautājumiem: sieviešu iesaistīšanās politikā, vardarbības mazināšana, nacionālā drošība un valsts aizsardzība.



#4 Dažas dienas vēlāk, 15.septembrī, Rēzeknē turpinājām reģionālo diskusiju ciklu, un te diskutējām ar 14. Saeimas Latgales vēlēšanu apgabala deputātu kandidātiem Intu Brenci (AP), Leilu Rasimu (P), Aldi Bukšu (K). Nezināmu iemeslu dēļ uz diskusiju tā arī neieradās Regīna Ločmele ("Saskaņa" jeb S), kas bija savu dalību apstiprinājusi jau iepriekš. Diskusijā aktīvi iesaistījās arī Guntis Rasims (K), kas ieradās kā pasākuma apmeklētājs un sarunas dalībnieku atbalstītājs.

Rēzeknē sarunas fokusā nonāca divas prioritātes: vardarbības ģimenē novēršana un izglītības saturs, kurā būtu jāiekļauj veselības mācība, kas ietvertu gan emocionālās, gan fiziskās, gan seksuāli reproduktīvās veselības izglītības jautājumus. Diskusijas dalībnieki daudz vērības veltīja Stambulas konvencijas dažādajiem aspektiem, kas uzliktu pienākumu konkrētai rīcībai vardarbības novēršanā, upuru aizsardzībā un vainīgo nesodāmības izbeigšanā.



#5 Savukārt, noslēdzot reģionālo diskusiju ciklu "VĒLĒŠANAS IR IZVĒLE: kā balsot par sievietes drošību?", 16.septembrī Rīgā tikāmies ar Inesi Lībiņu-Egneri (JV), Mariju Golubevu (AP), Lindu Medni (K) un Mairitu Lūsi (P).

Diskutējot, gan ar vēlētājiem, gan deputātu kandidātiem vienojāmies, ka jautājumi par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespējām attiecas uz pilnīgi visām politikas jomām. Tāpēc ir nepieciešama gudra izvēle un izpratne par politisko procesu. Sarunā Rīgā aktualizējās jautājums par Saeimas deputātu kandidātu 'kvalitāti', ko iezīmē gan zemais cilvēku īpatsvars ar augstāko izglītību kandidātu sarakstos, gan kandidātu izpratnes un zināšanu trūkums par valsts pārvaldi un publiskās politikas procesu, ko veicinājis populistisko spēku pieaugums.


Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programma “Demokrātijas kultūra”