#1
Latvijā gada laikā pasliktinājusies situācija Dzimumu līdztiesības indeksā, kopumā ierindojoties 26. vietā ar 77,1%. Pasaules ekonomikas foruma Dzimumu līdztiesības indekss sastāv no četrām pozīcijām – līdzdalības ekonomikā un iespējām, izglītības ieguves, veselības un izdzīvošanas un politiskās līdzdalības. 2022. gada Dzimumu līdztiesības indeksā Latvijai gada griezumā pazeminājušies rādītāji divās no četrām pozīcijām, divu gadu griezumā – trīs no četrām pozīcijām. Augstāko apvienoto rādītāju un vietu indeksā Latvija sasniegusi 2020. gadā ar 78,5% un 11. vietu.
No indeksā vērtētajām līdztiesības jomām zems vērtējums saņemts politiskās līdzdalības pozīcijā – tikai 30,1%. Šajā pozīcijā tiek vērtēta sieviešu pārstāvniecība parlamentā, pārstāvniecība ministru pozīcijās, kā arī sieviešu pārstāvniecība, vadot valsti vai valdību, skatot to pēdējo 50 gadu griezumā. Arī šeit augstākais rādītājs sasniegts 2020. gadā – 35,5%. Ņemot vērā, ka Ministru kabinetā šobrīd tikai 2 no 14 ministriem ir sievietes un sieviešu pārstāvniecība Saeimā ir 30%, ir nepieciešams palielināt sieviešu līdzdalību gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Papildus pozīcijā norādītājiem kritērijiem nepieciešams stiprināt arī sieviešu pārstāvniecību pašvaldībās, it īpaši to vadībā (šobrīd tikai 7% sieviešu).
Izglītības ieguves pozīcijā vērtējums palicis iepriekšējā maksimālajā līmenī – 100%, veselības un izdzīvošanas pozīcijā tas ir nedaudz pieaudzis – 97,9%, bet līdzdalības ekonomikā pozīcijā samazinājies līdz 80,3%. Sieviešu politiskās līdzdalības palielināšana sākas jau politisko partiju līmenī, tādēļ “Centrs MARTA” ir aicinājis politiskās partijas ievērot t. s. rāvējslēdzēja principu, sarakstos rindojot sieviešu un vīriešu kandidātus pamīšus.
Ņemot vērā pašreizējo attīstības gaitu, indeksā katru gadu tiek pārrēķināts laiks dzimumu līdztiesības sasniegšanai minētajās jomās, šobrīd visā pasaulē tie būtu 132 gadi, visvairāk laika aizņemot politiskajai līdzdalībai – 155 gadus –, vismazāk izglītībai – 22 gadus. Eiropā kā reģionā ar otro augstāko dzimumu līdztiesības pozīciju tie kopumā būtu 60 gadi.
Ar pilno ziņojumu iespējams iepazīties ŠEIT
#2
Vardarbība pret sievietēm politiķēm un sieviešu politiķu pārtraukšana
60% deputāšu ir piedzīvojušas vardarbību kā sievietes Latvijas politikā. To ietekmē arī amats politikā – vardarbību biežāk piedzīvojušas politiķes, kuras bijušas ministres vai ieņēmušas vadošus amatus. Pie šāda secinājuma nonākusi Laura A. Dīna (Laura A. Dean), politikas zinātnes asociētā profesore, kura pētījusi Latvijas politiskās sistēmas radītās barjeras un iespējas sieviešu nonākšanai politikā.
Pētījumā tika intervētas 12. un 13. Saeimas deputātes, vaicājot, vai deputātes priekšvēlēšanu kampaņas vai Saeimas darbības laikā saskārušās ar iebiedēšanu, piedzīvojušas uzmākšanos vai draudus dzīvē vai internetā. No 40 sievietēm 30% jeb 12 deputātes norādīja, ka nav piedzīvojušas vardarbību, 8% jeb 3 deputātes uz šo jautājumu neatbildēja un 60% jeb 24 deputātes sacīja, ka ir piedzīvojušas vardarbību vai atbildēs atsaucās uz faktiskiem notikumiem.
Deputātes ne vienmēr klasificē minētos notikumus kā vardarbību, taču atsaucas uz draudīgiem vai vardarbīgiem apstākļiem. No 24 deputātēm, kuras pieminēja vardarbību, sešas deputātes sacīja, ka nav saskārušās ar vardarbību, taču raksturoju notikumus, kas bijuši vardarbīgi vai draudīgi, parādot, ka, viņuprāt, šie incidenti neatbilst vardarbības definīcijai vai arī viņas neuzskata sevi par upuri.
Tāpat tika novērots, ka sievietes Saeimā runā retāk, bet biežāk tiek pārtrauktas. Sievietes 12. un 13. Saeimā tika pārtrauktas biežāk nekā vīrieši 5 no 6 tēmām, piemēram, izglītības, drošības un aizsardzības, kā arī budžeta tēmā, neskatoties uz sieviešu pārstāvības pieaugumu 13. Saeimā.
Iegūtie rezultāti saskan ar iepriekšējiem Vācijas, Zviedrijas un ASV pētījumiem, kas liecina, ka vīrieši biežāk pārtrauc sievietes. Sieviešu skaita pieaugums izraisījis arī pretreakciju, jo sievietes tika pārtrauktas biežāk arī tad, kad parlamentā sieviešu skaits bija palielinājies. Taču tika konstatēts arī tas, ka 12. Saeimas laikā par izglītības tēmu vairāk runāja tieši sievietes, un, neskatoties uz pārstāvniecības līmeni, viņas arī retāk tika pārtrauktas.
Sieviešu pārstāvības palielināšanās Latvijas parlamentā mudināja vairāk sieviešu runāt sēžu laikā, sieviešu runu skaits procentuāli pieauga no 16% 12. Saeimas laikā līdz 34% runu 13. Saeimas laikā.
Sievietes 12. un 13. Saeimā saņēmušas vairāk negatīvu starpsaucienu nekā vīrieši debatēs par drošības jautājumiem. Sievietes saņēmušas vairāk pozitīvu starpsaucienu debatēs par budžetu abos Saeimas sasaukumos, bet 13. Saeimā sievietes tika pozitīvi pārtrauktas arī par izglītības tēmu, kas liecina, ka šāda veida rīcība mainās atkarībā no Saeimā apspriežamās tēmas. Lai gan sievietes tiek pārtrauktas biežāk, zemāks sieviešu pārstāvības līmenis izraisīja līdzīga veida noskaņojumu ar starpsauciem attiecībā pret vīriešiem un sievietēm. Un otrādi – lielāks sieviešu pārstāvības līmenis parlamentā maina dinamiku un rada vairāk pozitīvu un mazāk negatīvu starpsaucienu attiecībā pret sievietēm.
#3
Atvērto sarakstu sistēmas balsojuma ietekme uz sieviešu ievēlēšanu Saeimā
Atvērto sarakstu sistēmas balsojums, kurā kandidātu secība sarakstā un ievēlēšana tiek ietekmēta, liekot plusus un svītrojot kandidātus, 12. un 13. Saeimā palīdzēja iekļūt vairāk vīriešu nekā sieviešu, secinājusi Laura A. Dīna.
Izskatot balsojumus 2014. un 2018. gada Saeimas vēlēšanās, konstatēts, ka 12. Saeimas sasaukumā 24 vietas tika izšķirtas ar atvērto balsojumu. Vīriešiem bija lielāka iespēja tikt ievēlētiem un izbalsotiem, salīdzinot ar sievietēm; mandātu ieguva 19 vīrieši un 5 sievietes. No partiju sarakstiem tika izbalsoti 14 vīrieši un 10 sievietes. Tādējādi 2014. gada vēlēšanās sievietes tika aizstātas ar kandidātiem vīriešiem atvērtā balsojuma ietekmē. Vīriešiem attiecība starp pozitīvo un negatīvo novērtējumu bija 1,29:1 (1 265 047 plusi un 979 655 svītrojumi), savukārt, sieviešu kandidātes drīzāk tika svītrotas, salīdzinot ar vīriešu kārtas kandidātiem, ar attiecību 0,96:1 (428 463 plusi un 448 401 svītrojums).
2018.gada Saeimas vēlēšanās kopumā 28 deputātu vietas tika piešķirtas, izmantojot atvērto balsojumu. Atkārtoti bija vērojams, ka vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm, bija lielāka iespēja tikt ievēlētiem, kā arī izbalsotiem. Kopumā tika ievēlēti 20 vīrieši un 8 sievietes, savukārt 23 vīrieši un 5 sievietes tika izbalsotas. Sievietes 2018. gadā tika izbalsotas mazāk. Gan vīriešu, gan sieviešu kandidātiem salīdzinājumā ar 2014. gadu bija vairāk pozitīvo nekā negatīvo vērtējumu visos Latvijas reģionos.
Tika konstatēts, ka 2009. gadā pieņemtie vēlēšanu likuma grozījumi, kas paredzēja kandidātiem kandidēt tikai vienā reģionā, sākotnēji palielināja partiju sarakstu augstākās pozīcijas tieši vīriešiem, bet 2018. gadā uz amata vietu kandidēja Latvijas vēsturē lielākais skaits sieviešu. Vairāk sieviešu kandidātu kopā ar izmaiņām atvērtā balsojuma dinamikā 2018. gada vēlēšanās veicināja vairāk sieviešu iekļūšanu Latvijas parlamenta darbībā nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Projektu ”Sieviešu tiesību kultūra – Demokrātijas stūrakmens” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds"
