Sieviešu tiesību kultūra - Demokrātijas stūrakmens
2022. gada februārī "Centra MARTA" vērsās pie Tiesībsarga un Tieslietu ministrijas ekspertiem ar aicinājumu grozīt Civilprocesa likuma 72. nodaļas 596. pantu, pantu papildinot ar 6. punktu, kas noteiktu, ka arī kompensācijas, ko cietušais saņēmis kriminālprocesa ietvaros, nav uzskatāma par summu, no kuras var veikt parādu piedziņu.
Personai, kura ir cietusi noziedzīgā nodarījumā, cilvēku tirdzniecībā, likumā ir noteiktas tiesības saņemt valsts kompensāciju 2250 EUR apmērā. Tomēr, cilvēku tirdzniecības upuri nereti ir ievainojamā stāvoklī, ar parādsaistībām, attiecīgi personai ir piesaistīts tiesu izpildītājs. . Cietušajam saņemot kompensāciju savā kontā, liela daļa no kompensācijas tiek automātiski noņemta nost, lai nodotu tiesu izpildītājam piedziņas veikšanai. Šobrīd šāda veida kompensācija nav iekļauta Civilprocesa likumā ietvertajās summās, pret kurām nevar vērst piedziņu. Tam, kādiem mērķiem persona izvēlas izmantot kompensāciju, ir jābūt paša cietušā izvēlei. Šobrīd tiesu izpildītājs pieņem lēmumu cietušās personas vietā – cik daudz kompensāciju cietušajam atstāt un veidu kā cietušais kompensāciju tērēs, apmaksājot daļu no parāda ar saņemto kompensāciju. Ņemot vērā to, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris, viņai būtu jābūt iespējai faktiski saņemt kompensāciju pilnā apmērā, nevis tikai daļēji, pēcāk, izvēloties kādiem mērķiem kompensāciju izmantot bez tiesu izpildītāju iejaukšanās lēmuma pieņemšanā. Kompensāciju iekļaušana to summu sarakstā pret kuru nevar vērst parādu piedziņu, var būt arī ļoti aktuāli personām, kuras ir cietušas no dzimumnoziegumiem, tai skaitā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar notikušā seku mazināšanu, piemēram, lai saņemtu psiholoģisko atbalstu.
Atbildes vēstulē, kas saņemta no Tieslietu ministrijas, ekperti raksta, ka "(..)nemot vērā minēto, Tieslietu ministrija pievienojas biedrības “Centrs MARTA” viedoklim, ka likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” kārtībā izmaksājamā kompensācija nebūtu pakļaujama piedziņai cietušās personas parādsaistību dzēšanai. Tieslietu ministrija apliecina, ka minētā jautājuma risināšanai sagatavos grozījumus, kas tuvākajā laikā tiks iesniegti izvērtēšanai ar tieslietu ministra rīkojumu Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei izveidotajā pastāvīgajā darba grupā."
***
2021.gada 28.oktobrī publicēts sestais Eiropas dzimumu līdztiesības institūta gatavotais Dzimumu līdztiesības indekss, kura šī gada tēma ir “VESELĪBA”. Šogad Latvijas indekss ir 62.1 punkti, kas ir 1.3 punktu kāpums salīdzinājumā ar 2020. gadu.Indeksā konstatētā attīstība norāda, ka uz reālu līdztiesību mēs varam cerēt tikai pēc aptuveni trīs paaudzēm, pieņemot, ka uzsāktā attīstība turpināsies, un mēs nesaskarsimies ar Covid-19 līdzīgiem gadījumiem, kas būtiski samazina šīs attīstības ātrumu un, atsevišķos rādītājos, pasliktina dzimumu līdztiesības situāciju.
Šogad Eiropas Savienības (EU-27) vidējais rādītājs ir 68 punkti no 100, kur 100 apzīmē pilnīgu līdztiesību. Līdztiesības rādītāji ir uzlabojušies tikai par 0.6 punktiem kopš 2020.gadā publiskotajiem Indeksa datiem, un tikai par 4.9 punktiem vairāk, kā 2010 gadā, kad tika uzsākta Indeksa veidošana.
Latvijas rādītāji ir būtiski uzlabojušies “varas” jomā, kas raksturo lielāku sieviešu līdzdalību gan politikā, gan pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. Uzlabojies arī līdztiesības rādītājs “laika” jomā – arvien vairāk vīriešu iesaistās neapmaksātā ģimenes aprūpes darba veikšanā, tuvinoties vienlīdzīgākai mājas darbu sadalei, tāpat, lai arī lēni, mainās arī brīvā laika iespēju izmantošana.
Vislēnākā attīstība redzama “veselības” rādītāju jomā, kur Latvija citu dalībvalstu vidū ieņem tikai 25. vietu. Indeksa speciālās tēmas ietvarā, tika konstatēts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem dzīvildzes rādītājiem – 5 gadi sasniedzot 65 gadu vecumu, un tas nav uzlabojies kopš 2010 gada. Būtiskas dzimumu atšķirības jeb plaisa vērojamas arī alkohola patēriņa īpatsvarā – 33% vīriešu, salīdzinot ar 8% sieviešu, vismaz reizi mēneši ir smagi piedzērušies.
Līdzīgi pasliktinās attīstība “izglītības” jomā, tās segregācijas dēļ, kas ir viens no augstākajiem dzimumu plaisas rādītājiem ES.
“Darba” jomas tendences norāda uz mainīgo situāciju – pilna laika nodarbinātības rādītāji uzlabojas ātrāk attiecībā uz vīriešiem, bet attīstītība ir lēnāka sieviešu nodarbinātībā. Šī dzimumu līdztiesības plaisa ir 13%, un tā būtiski palielinās ģimenēs ar bērniem, un būtiski pasliktinājušies rādītāji vientuļajiem vecākiem, sevišķi sievietēm. Tas norāda uz to, ka sievietes ar bērniem – audzinot tos vienas vai ģimenē – būtiski mazāk var strādāt pilna laika darbu, tas, savukārt, rada jautājumus gan par dažādu atbalsta pasākumu, gan lielāku ģimenes pienākumu pārdales nepieciešamību.
Arī nabadzības riskam vairāk pakļautas sievietes, un situācija, salīdzinot ar 2010.gadu, ir būtiski pasliktinājusies. Šim riskam, salīdzinājumā ar vīriešiem, īpaši ir pakļautas sievietes virs 65 gadu vecuma, un sievietes ar zemāku izglītības līmeni, kā arī sievietes ar invaliditāti.
Attiecībā uz vardarbības rādītājiem trūkst salīdzināmo datu par Latviju, bet tie pašreiz tiek apkopoti un tiks iekļauti 2024.gada indeksa rezultātos.
Indeksa kopējie rādītāji izdala arī femicīdu, kad sievietes nogalina viņu tuvinieki vai partneri; fizisko un seksuālo vardarbību, ko 42% sieviešu, kuras par to ziņo, piedzīvo mājās; kā arī gan fizisku, gan interneta vidē piedzīvotu uzmākšanos.
Ar pilnu Latvijas dzimumu līdztiesības indeksa analīzi varat iepazīties šeit: https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2021/country/LV
***
20. augustā no plkst. 16.00-17.30 uz Zviedru skatuves "Centrs MARTA" festivāla "LAMPA" ietvaros aicina uz sarunu “Baltkrievija: aiz skatuves. Pieredzes stāsti”.
2020. gadā 9. augustā pēc paziņotajiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, iedzīvotāji devas ielās, lai protestētu pret iespējamo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Miermīlīgie protestētāji saskārās ar asu pretreakciju no valdošās varas puses.
Turpinoties Baltkrievijas varas iestāžu represijām un vardarbībai pret pilsonisko sabiedrību, aktīvistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, šobrīd ļoti svarīgi būtu atrast veidu kā ne tikai turpināt aizvadītajā gadā aizsākto Latvijas sniegto palīdzību cietušajiem, kura tika nodrošināta ar vairāku nevalstisko organizāciju un iniciatīvu starpniecību, bet arī turpināt ziņot par Baltkrievijā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību, kuras viens no galvenajiem mērķiem pirmajā Nacionālajā rīcības plānā, ir pieredzes un zināšanu apmaiņa, kontekstā uz sarunu vēlamies aicināt četras aktīvistes, kas aktīvi iesaistījušās no Baltkrievijas valdības represijām cietušo aizstāvībā un glābšanā kā arī seku dokumentēšanā, lai runātu ne tikai par nepieciešamo atbalstu Baltkrievijai un tās pilsoņiem, bet arī par iespējamajiem situācijas risinājumiem un sieviešu lomu situācijas deeskalēšanā.
Saruna notiks krievu valodā ar tulkojums latviešu un angļu valodā.
***
****
***
Iekšlietu ministrija ir iesniegusi valdībā grozījumus likumā "Par policiju", kas noteic, ka turpmāk policijai būtu tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma.
Ministre atsaucas arī uz MARTA pieredzi darbā ar vardarbības upuriem – "diemžēl ne vienmēr cilvēki, kas cieš no vardarbības ģimenē paši iesniedz un paraksta šo dokumentu par to, lai tiktu nošķirti no varmākas." Tam ir vairāki iemesli – bailes, kauns, vai vainas sajūta.
****
Dažādās diskusijās mums atkal un atkal nākas skaidrot, ka, raugoties no MARTA pieredzes, nereģistrētā kopdzīve nav ne pretstats, ne alternatīva laulībai, arī apzināta izvēle nē. Realitātē attiecību statusu nosaka dažādi aspekti - partneru vērtības, vīrieša attieksme, jo aizvien tiek sagaidīts, ka bildinājumu izsaka vīrietis, arī iepriekšējo attiecību pieredze.
Latvijas Republikas Tieslietu ministrija Darba grupā Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2019-33-01 izpildei tiek meklēti risinājumi iespējai atzīt faktisko kopdzīvi, nosakot faktorus, kas būtu uzskatāmi par faktiskās kopdzīves pierādījumiem.
Te Ziemeļvalstu piemērs - kopdzīve iestājas, dzīvojot kopā noteiktu laiku kā pārim, abiem ir kopīga saimniecība, kopīgas finanses, kopīgi tiek strādāts pie šīs saimniecības uzturēšanas. Šie ir tie nosacījumi, pēc kuru izpildīšanās, abiem pārī esošajiem tiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība, kas pārsvarā attiecas uz kopīgo nekustamo īpašumu un mantu, kas iegūta vai radīta kopdzīves laikā.
***Šogad Starptautiskajā sieviešu dienā vēlamies aicināt ikvienu, kuram ir svarīgi dzīvot sabiedrībā bez vardarbības, nosūtīt elektronisku kartīti Saeimas deputātiem vai atbildīgajiem ministriem ar aicinājumu ratificēt Stambulas konvenciju.
Kartīte lejupielādei pieejama šeit: https://ej.uz/ratificetSK
E-pasti pieejami šeit: https://ej.uz/uzrakstiDeputatam
Ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu skaits ik gadu pieaug. Pieaug arī gadījumu skaits, kuros sievietei ir nodarīti smagi miesas bojājumi. Turklāt vardarbības statistika, kas attiecas uz pilngadīgām personām, tikai daļēji sniedz informāciju par situāciju, jo valsts apkopo tikai tos gadījumus, kad vardarbībā cietušās personas saskaras ar valsts institūcijām.
Centra MARTA pieredze rāda, ka 2020. gada Covid krīzes apstākļos dubultojās vardarbībā cietušo sieviešu skaits un ievērojami pieauga tieši seksuālās vardarbības un smagu miesas bojājumu gadījumu skaits. Tas nozīmē, ka ir nepieciešami steidzami pasākumi un pakalpojumi vardarbības mazināšanai un prevencijai.
Stambulas konvencijas ratificēšana ir svarīga, ne tikai, lai risinātu praktiskus jautājumus, padarot efektīvākus pakalpojumus, bet tai ir jākļūst par signālu sabiedrībai, ka vardarbība netiek tolerēta un varmākam pienākas atbildība par izdarīto noziegumu. Pieaugošo vardarbības gadījumu skaits ir tiešs atgādinājums atbildīgajām valsts institūcijām uzņemties atbildību par novilcināto Konvencijas ratificēšanu un politisko spēku nespēju vienoties, lai aizsargātu sievietes no visa veida vardarbības.
Kaut par Konvencijas ratifikāciju atbildīgā Labklājības ministre R. Petraviča diskusijās norāda, ka “…mūsu valstī vardarbība nekad nav atļauta, mums attiecīgi likumos ir noteikta atbildība par vardarbības veikšanu”, fakti un realitāte rāda pretējo.
Lai arī vardarbības novēršanā iesaistīto institūciju izpratne un profesionalitāte ir augusi, joprojām piedzīvojam situācijas, kur tieši valsts institūciju resursu ierobežotības un bezdarbības rezultātā sievietes turpina ciest un gūst ievainojumus. Ikdienas praksē institūcijas turpina atbildību pieprasīt no cietušā, jo tā ir vienkāršāk. Netrūkst gadījumi, kad Centra MARTA klientes stāsta, ka joprojām netiek izmantoti likumdošanā paredzētie līdzekļi cietušā aizsardzībai - pagaidu aizsardzības piešķiršana sievietei un viņas bērniem, policijas lēmums par nošķiršanu, kriminālprocesa uzsākšana bez cietušā iesnieguma par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu.
Jāatgādina, ka Konvencija paredz arī nodrošināt pietiekamu skaitu viegli pieejamu krīzes centru medicīniskai un tiesu ekspertīzei, traumu atbalstam un cietušo konsultēšanai. Latvijā šādi centri nav pieejami, piemēram, izvarošanas upuriem, un tas kavē cietušo iespējas panākt taisnīguma atjaunošanu, tāpēc aicinām ikvienu lejupielādēt elektronisko kartiņu un 8. martā to nosūtīt atbildīgajai ministrijai vai Saeimas deputātiem.
***
Š.g. 3. martā plkst 17:30 aicinām visus interesentus uz projekta atklāšanas pasākumu "Centrs MARTA" Facebook profilā "RūpES // Saruna par aktīvismu kā normu, nepieciešamību vai izvēli".
Lai arī pēdējos gados redzam, ka jaunieši arvien biežāk organizēti iestājas par jautājumiem, kas viņiem rūp, joprojām valda uzskats, ka ar aktīvismu Latvijā nodarbojas vien maza grupiņa cilvēku. Lai noskaidrotu, kāda ir jauniešu motivācija iesaistīties aktīvismā un ar kādiem šķēršļiem jārēķinās, ja vēlamies iestāties par kādu sev svarīgu jautājumu, uz sarunu aicināsim trīs jaunās aktīvistes: Mariku Kacari, Sendiju Ozoliņu un Selmu Levrenci.
Sarunas gaitā noskaidrosim ne tikai to, kāpēc viņas nolēma iesaistīties sev svarīgu jautājumu risināšanā, bet arī mēģināsim saprast, kāpēc aktīvisms vispār ir nepieciešams un kā to darīt veiksmīgi, pat tad, kad liekas, ka neviens tevi nedzird.
Šī tikšanās ir aizsākums Centra MARTA projekta “Sieviešu tiesību kultūra - Demokrātijas stūrakmens" ietvaros topošajai Jaunā aktīvista rokasgrāmatai, kuras mērķis ir atvieglot ikviena sabiedrības locekļa ceļu uz iestāšanos par sev svarīgajiem jautājumiem.
***
***
“Vardarbībā cietušām personām pakalpojums visos gadījumos būtu jānodrošina anonīmi", šādu pārliecību šodien paudām LR Saeima/ Parliament of the Republic of Latvia sasauktajā Darba grupas Vardarbības riska mazināšanai ģimenē sanāksmē, kurā Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvji informēja pakalpojumu sniedzējus un iesaistītās institūcijas par tālākajiem soļiem, kas būtu veicami vardarbības ģimenē mazināšanai.
MARTA norādīja uz nepieciešamību pārskatīt konsultantu un speciālistu izmaksas valsts nodrošinātajā pakalpojumā, kas lielā pieprasījuma situācijā, joprojām ir zem reālās tirgus vērtības.
Aicinām vardarbības novēršanā iesaistītās puses profesionāli diskutēt par iespēju izmantot mediācijas pakalpojumus tā, lai cietušo nenostādītu vēl kritiskākā situācijā.
***
Centrs MARTA vienmēr ir iestājies par visu ģimeņu aizsardzību, tāpēc plānotos grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā uzskata par nepieņemamiem.
MARTA jau 20 gadus sniedz palīdzību grūtās dzīves situācijās nonākušām sievietēm, tai skaitā, sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē. Lai arī uzskatām, ka valstij ir jārespektē cilvēku izvēle nestāties laulībā, un jādod cilvēkiem alternatīva iespēja parūpēties un aizsargāt sevi un sev tuvos, jau šobrīd redzam, ka sievietes, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās, un viņu bērni, ir daudz neaizsargātāki pret varmāku uzbrukumiem un vēlmes atriebties.
Minētie grozījumi Satversmes 110. pantā iedrošinās varmākas vērsties pret upuriem, kā arī stiprinās viņu ticību, ka nereģistrēta kopdzīve nav uzskatāma par pilnvērtīgu un nekas no kopīgi izveidotā upurim nepienākas. Šis ļoti bieži ir arī iemesls, kāpēc sievietes izvēlas palikt vardarbīgajās attiecībās- bailes zaudēt pilnīgi visu, kas kopdzīves laikā izveidots, it īpaši mājokli. Īpaši nozīmīgs mājokļa aspekts ir sievietēm ar bērniem, bailes zaudēt bērnu aprūpes tiesības, jo nav kur dzīvot, reizēm nav arī darba. Šī situācija viņas institūciju acīs var padarīt par nespējīgām parūpēties par savu bērnu un aprūpes tiesības tiek piešķirtas varmācīgajam partnerim, kurš caur bērnu var arī turpmāk manipulēt ar sievieti. Ļoti iespējams, ka tad, ja sievietes zinātu, ka viņas šajās situācijā nav bezpalīdzīgas, un valsts atzīst arī tādu ģimenes modeli, kas ilgstoši dzīvo nereģistrētās attiecībās, viņas daudz vieglāk spētu pieņemt lēmumu pamest varmācīgās attiecības. Sievietes tiesiskā neaizsargātība, dzīvojot šādās attiecībās, varmākam ir lielisks ierocis, lai manipulētu ar viņu, neļautu aiziet, iebiedētu.
Likumprojekta anotācijā norādītais apgalvojums, ka “likumprojekta pieņemšana ietaupīs valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, salīdzinot ar situāciju, ja tas netiktu pieņemts, jo tādā gadījumā valstij un pašvaldībām, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, rastos izdevumi saistībā ar nepieciešamību maksāt noteiktus pabalstus “viendzimuma partneru ģimenēm”” ir ne tikai cinisks, bet arī nepatiess, ņemot vērā to, ka vardarbība ģimenē valstij ik gadu izmaksā 442 miljonus eiro .
Aicinām arī jūs izteikt viedokli un neatbalstīt ģimeņu šķirošanu!
***
Projekts "Sieviešu tiesību kultūra - Demokrātijas stūrakmens" vērsts uz priekšstata par sieviešu tiesību kultūru kā būtisku demokrātijas aspektu stiprināšanu un dzimumu līdztiesīgas pilsoniskuma apziņas veidošanu Latvijā. Tā ietvaros plānots veikt plašu interešu aizstāvības darbu, nodrošinot dzimumu līdztiesības perspektīvu lēmumu pieņemšanas un pilsoniskās līdzdalības procesos. Tāpat tiks veikts sabiedrības informēšanas darbs, veidojot izpratni par sieviešu perspektīvas un dzimumu līdztiesības nozīmi demokrātijas procesos. Projekta rezultātā, pateicoties gūtajām zināšanām, prasmēm un pieredzei pilsoniskās līdzdalības pasākumos, lielāks skaits sieviešu un jauniešu būs iesaistījušies pilsoniskajās aktivitātēs un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī ieguvuši vai nostiprinājuši ticību savai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus.
Aktīvo iedzīvotāju fonds (AIF) ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs: Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā.
AIF finansējumu visās valstīs nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
AIF darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.
AIF atbalstītie projekti veicina pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju un kapacitāti, stiprina pilsoniskās sabiedrības lomu aktīvas pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību ievērošanas procesos.
Vairāk: Aktīvo iedzīvotāju fonds (activecitizensfund.lv)
Norise: 2020.09.01 – 2023.02.28
Kopējais finansējums Latvijā: 104 991.10 EUR
Finansētājs: Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instruments
Projekta mērķis: stiprināta sieviešu tiesību kultūra kā demokrātijas stūrakmens un dzimumu līdztiesīga pilsoniskuma apziņa Latvijā.
Mūs atbalsta
