SAFE + FREE IN LATGALE projekta ietvaros Rēzeknes filiālē esam izstrādājuši vairākus informatīvos materiālus gan latviešu, gan krievu valodā par vardarbības atpazīšanu un preventīvu novēršanu, uzsverot, ka vardarbībai, agresijai un sāpēm nav un nevar būt vienas valodas robežas. Diemžēl mūsu pieredze rāda, ka no vardarbības jo īpaši cieš tās sievietes, kam trūkst valsts valodas zināšanu un kuras šī iemesla dēļ nespēj pasargāt sevi.
VESELĪGAS UN NEVESELĪGAS ATTIECĪBAS
Attiecību spektrs
VESELĪGAS ATTIECĪBAS:
NEVESELĪGAS ATTIECĪBAS:
VARDARBĪGAS ATTIECĪBAS:
Informatīvais materiāls: Attiecību luksofors
Savstarpējās partnerattiecības ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Pētījumos ir pierādīts, ka attiecības ir svarīgs priekšnoteikums tam, lai gan garīgā, gan fiziskā veselība būtu līdzsvarā. Cilvēki, kuri ir veselīgās attiecībās, mazāk slimo, piemēram, ar sirds-asinsvadu slimībām, ir noturīgāki pret stresu un viņu dzīves ilgums ir būtiski garāks. Taču der atcerēties, ka ideālu attiecību nav, un lielākoties veselīgas komunikācijas veidošana ar partneri ir laikietilpīgs darbs.
Jāpatur prātā arī tas, ka katra cilvēka gaidas un vajadzības attiecībās ir atšķirīgas, piemēram, kādam ļoti svarīga ir atvērtība, citam -- brīvība utt. Veselīgās attiecībās katram ir iespēja saņemt to, kas viņai vai viņam ir vajadzīgs.
Lai noskaidrotu, kā jūties savās partnerattiecībās, ir vērts sev pajautāt:
Par nozīmīgām veselīgu attiecību būtiskām sastāvdaļām tiek uzskatīta uzticēšanās un atvērtība. Uzticēšanās ir jebkuru partnerattiecību atslēgvārds. Psiholoģijā valda uzskats, ka spēja uzticēties ir atkarīga no piesaistes pieredzes bērnībā. Agrā bērnībā pieredzētais attiecībās veido pamatu citām savstarpējām attiecībām un to attīstībai. Pieredzei ir izšķiroša nozīme, piemēram, ja tavas iepriekšējās partnerattiecības bija uzticēšanās pilnas, stabilas un drošas, tad, visticamāk, tādas pat gaidas tev būs arī par nākamajām attiecībām. Lai rastos savstarpēja uzticēšanās, nepieciešama abpusēja atklātība un spēja sarunāties par to, kas katram no partneriem ir svarīgs: vērtībām, pieredzēm, jūtām, emocijām utt. Savstarpēju uzticēšanos attiecībās veicina tas, kā partneris vai partnere pret tevi izturas – ja izturēšanās ir labestīga, paļāvīga un tu saņem sev nepieciešamo atbalstu jebkurā būtiskā brīdī, tad ir daudz lielāka varbūtība, ka savstarpējā uzticēšanās attiecībās tiks stiprināta.
Jārēķinās ar to, ka laika gaitā un dažādu dzīves notikumu kontekstā arī uzticēšanās stiprība tiks pārbaudīta. Palielinoties spējai uzticēties, savstarpējās attiecības var kļūt par drošu vietu, kur var justies labi un saņemt atbalstu jebkurā situācijā.
Atvērtība ir viens no attiecību katalizatoriem, kas demonstrē gan individuālo atklātību otram cilvēkam, gan vispār parāda pāra dinamiku plašākā sociālā kontekstā. Būšana atvērtam un atklātam ne vien nostiprina savstarpējo partneru saikni, bet arī sekmē uzticēšanos.
Pašatklāšanās ir atkarīga no tā, ko cilvēks vēlas par sevi otram atklāt. Attiecību sākumā ir normāli saglabāt zināmu distanci un būt piesardzīgam ar atklāšanos otram. Laikam ejot un pieaugot attiecību intimitātei, partnerattiecībās savstarpēji tiek atklātas domas, viedokļi, pārliecības, intereses, atmiņas. Tas nenozīmē, ka ir jādalās visā, jo katram ir savas privātās robežas un privātā telpa, kā arī veselīgās attiecībās pārim nav viss brīvais laiks jāpavada kopā. Svarīgākais ir lai katrs no partneriem justos labi, daloties savā pieredzē ar otru, un lai šī dalīšanās nekādā veidā netiktu uzspiesta.
Ja partnerattiecībās vienam ir citādas vajadzības nekā otram, ir ļoti svarīgi rast kopsaucēju, tajā pašā laikā spējot saglabāt robežas. Robežu esamība neliecina, ka otrs cilvēks vairs nav svarīgs, patiesībā tās norāda uz to, ka katram pārī ir savas vajadzības un gaidas. Veselīgas robežas attiecībās ļauj darīt to, kas katram kā individualitātei šķiet svarīgi, piemēram, satikties ar draugiem, lai pēc tam pievērstos partnerattiecībām, kam arī ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Ja partnerim vai partnerei ir neveselīga izpratne par atvērtību un atklātību, tad, visticamāk, iespējami sarežģījumi -- regulāra atskaitīšanās par katru soli un darbību, aizliegumi par laika pavadīšanu ar konkrētiem cilvēkiem vai pieejas liegšana privātajiem sociālo tīklu kontiem.
Savstarpēja cieņa
Ciešās un tuvās savstarpējās attiecībās cilvēki izjūt cieņu viens pret otru. Otrs cilvēks netiek noniecināts vai pazemots, bet gan tieši otrādāk -- tiek atbalstīts un iedrošināts.
Cieņa tiek pausta dažādos veidos:
1.ieklausīšanās vienam otrā
2.partnera lūgumi netiek prokrastinēti
3.partnera kļūdas tiek izprastas un tām dota piedošana
4.partneri viens otru uzmundrina, nevis noniecina
5.partnerim tiek nodrošināta vieta otra dzīvē (laiks, telpa utt.)
6.katram tiek ļauts būt individualitātei
7.tiek ņemta dalība lietās, kas partnerim sagādā prieku
8. partnera centieni tiek atbalstīti, un nedrošības gadījumā sniegts arī iedrošinājums
9. tiek demonstrēta pateicība un pozitīvs vērtējums vienam par otru
10. pastāv empātija vienam pret otru
Patika/pieķeršanās
Veselīgas attiecības raksturo pieķeršanās un patika vienam pret otru. Pētījumi rāda, ka kaisle, kas raksturīga attiecību sākumposmam, pēc kāda laika samazinās, taču vajadzība pēc pieķeršanās, komfortablas komunikācijas un jutekliskuma nemazinās.
Kaislīgas mīlestības jūtas parasti ir attiecību sākumposmā, un to raksturo intensīva ilgošanās, spēcīgas emocijas un vajadzība pēc fiziskas tuvības. Pēc kāda laika šīs jūtas transformējas un pārtop rāmākā kopābūšanā, kurā svarīgākais ir abpusēja intimitāte, pieķeršanās, uzticēšanās un savstarpēja saikne.
Pāri, kam ir veselīgas savstarpējās attiecības, šo pāreju parasti izmanto kā iespēju savu attiecību attīstībai. Der atcerēties, ka fiziskās vajadzības ir katram citādākas, un nav vienas "pareizās" intimitātes. Veselīgu attiecību pamatā ir abpusēji pieņemams intimitātes līmenis, kas tiek pausts abiem pieņemamā veidā.
Laba komunikācija
Veselīgas, ilgtermiņa attiecības, neatkarīgi no tā, vai tās ir draudzīgas vai romantiskas partnerattiecības, saistītas ar labām komunikācijas prasmēm. Ir pierādīts, ka pāra komunikācija ir svarīgāka nekā stress vai personības spēja uz to reaģēt. Lai gan valda uzskats, ka vislabākās attiecības ir tās, kurās nenotiek konflikti un domstarpības, patiesībā daudz svarīgāk ir zināt, kā strīdus risināt veselīgā veidā un kā savstarpēji komunicēt to gadījumos. Reizēm domstarpības un konflikts var būt laba iespēja savstarpējo attiecību stiprināšanai un padziļināšanai, ja nepatika vai agresija netiek vērsta uz vienu vai otru partneri personiski, kā arī, ja strīda izskaņā abi partneri spēj atrast kādu kopsaucēju vai risinājumu aktuālajai problēmai.
Dotais=saņemtais
Stipras partnerattiecības raksturo abpusēja spēja mainīties ar emocijām, pārdzīvojumiem. Tas nav par lietu uzskaitīšanu vai otra cilvēka savdabīgu piesavināšanos, bet gan par to, ko tu brīvprātīgi vēlies dot otram. Ne vienmēr savstarpējā pieredze un emocijas būs 100% līdzsvarā, reizēm vienam vai otram partnerim būs vajadzīgs lielāks atbalsts. Galvenais nosacījums ir lai katrs no partneriem attiecībās spētu saņemt to, kas viņam vai viņai ir nepieciešams.
Pazīmes, kas signalizē par briesmām
Attiecības laika gaitā mainās, un ne visās attiecībās ir iespējama 100% veselīga attīstība. Stresa ietekmē var nostiprināties neveselīga partneru uzvedība un tādi problēmu risināšanas mehānismi, kas var radīt papildu problēmas. Partnerattiecības kļūst neveselīgas, ja negatīvais attiecībās dominē par labo vai, ja uzvedība kļūst draudīga un bīstama gan partnerim, gan citiem cilvēkiem.
Par to var liecināt šādi signāli:
ATCERIES, ka dažas problēmas var atrisināt, dažas -- nevar, taču, ja partnera uzvedība kļūst vardarbīga, tev pirmām kārtām ir jādomā par savu drošību!
Mīlestības uzlidojumi jeb LOVE BOMBING
Mīlestības uzlidojums jeb t.s. love bombing ir fenomens, ko raksturo milzīga, bieži arī nevienlīdzīga (pārāk liela) uzmanība, tās apliecinājumi un pieķeršanās ar mērķi otram likt justies atkarīgam no šīs uzmanības un jūtām, kā arī viņā radīt “neatdotā parāda” sajūtu. Šo fenomenu bieži saista ar t.s. sava jūtu subjekta “iekarošanu”. Mīlestības uzlidojumiem raksturīga strauja partnerattiecības attīstība, bieži – pārkāpjot robežas (piemēram, dārgas dāvanas pirmajā randiņā, nemitīga saziņa utt.). Mīlestības uzlidojumi var liecināt par potenciāli bīstamām attiecībām.
Informatīvais materiāls: love bombing
1. Partneris nepieņem NĒ:
NĒ tiek uztverts kā JĀ; tiek darīts viss, lai panāktu savu; tavs viedoklis netiek ņemts vērā; esi spiesta melot; tu pamani, ka tiec izsekota sociālajos tīklos; atceries, ka veselīgas attiecības iespējamas tikai tad, ja ir abpusēja cieņa.
2. Komplimentu plūdi:
tiek teikti labi vārdi absolūti par visu, ko tu dari vai kāda esi (tas nav viens gaumīgs kompliments); iekšējā intuīcija raida trauksmes signālus; atceries, ka komplimentu plūdi ir veids, kā destabilizēt tavu iekšējo piesardzību.
3. Dāvanu plūdi:
tev tiek pasniegtas dārgas dāvanas (dārglietas, ceļojumi, dārgs apģērbs, apmaksāti lieli rēķini utt.); netiek ņemts vērā, vai tev šādu dāvanu saņemšana ir ērta; rodas sajūta, ka tava mīlestība tiek pirkta; atceries, ka tu drīksti lūgt piebremzēt attiecības.
4. Intensīva un cieša komunikācija:
jūties pārslogota ar ziņām un zvaniem no jaunā partnera; neatliek laika nekam citam (kavē, nepaspēj darbu, studijas utt.); sajūta “tā visa ir par daudz”; atceries, ka jebkuru attiecību sākumā komunikācija būs blīvāka, jo otrs cilvēks ir ļoti interesants, taču, ja jūti, ka tā ir par daudz – novelc robežas.
5. Partneris pret tevi izturas krasi citādāk nekā pret citiem
tu pamani, ka tavā klātbūtnē partneris izturas citādāk nekā saskarsmē ar citiem cilvēkiem (pārlieku vaļsirdīgs, impulsīvs, savādi uzvedas utt.); tu saņem citu cilvēku brīdinājumus par šo partneri; atceries, ka cilvēku atklāšanās un tuvināšanās noris pakāpeniski.
6. Partneris ir greizsirdīgs par laiku, ko pavadi ar citiem cilvēkiem
Ir greizsirdības lēkmes, kad tu sazinies ar saviem radiniekiem vai draugiem; tiek ierobežota saziņa ar svarīgiem cilvēkiem; tiek lūgti atstāsti par katru sarunu; atceries, ka greizsirdība nav mīlestības pazīme.
7. Jums nekad nav domstarpību
tavs partneris saka tikai to, ko tu vēlies dzirdēt; tu partnerim saki tikai to, kas viņam patīk, baidoties no tā, ka citādi apbēdināsi viņu; atceries, ka nav pāru, kuru domas vienmēr sakrīt 100%.
8. Attiecības attīstās ļoti strauji:
ātra atzīšanās mīlestībā; agri tiek pieņemts lēmums dzīvot kopā; strauja, negaidīta bildināšana un apprecēšanās; sajūta, ka viss notiek pārāk ātri; Atceries, ka uzticēšanās attīstās pakāpeniski.
9. Pārcelšanās:
tiek pausts uzskats, ka kopdzīve iespējama tikai tad, ja tu pārcelsies pie viņa; tiek spēlēta spēlīte “ja tu mani patiešām mīli, tad tu (izdarīsi to un to)”; atceries, ka, izolējot tevi no radiem, draugiem un ierastās vides, ir lielāka iespēja ar tevi manipulē
Ko nozīmē mīlēt?
Mēs bieži dzirdam, ka vardarbīgās attiecības ir grūti pārtraukt tāpēc, ka vardarbības upuris ir pieķēries savam partnerim. Šī pieķeršanās tiek uzskatīta par mīlestību. Pētījumi rāda, ka vardarbības upuri izdzīvo vidēji 7-12 vardarbības ciklus, līdz izlemj attiecības pamest pavisam.
Mēs aicinām padomāt, ko nozīmē vārds "mīlēt":
1. vai sist nozīmē mīlēt;
2. vai vajāt nozīmē mīlēt;
3. vai pazemot nozīmē mīlēt;
4. vai kontrolēt nozīmē mīlēt;
5. vai seksuāli izmantot nozīmē mīlēt;
6. vai atstāt bez iztikas līdzekļiem nozīmē mīlēt?
Informatīvais materiāls: ko nozīmē mīlēt
Līdzatkarība ir tāds attiecību modelis, kurā viens uz kādu savu nepazinātu vajadzību pamata ir stipri pieķēries otram un šo saikni uzskata par mīlestību.
Šī saikne nav mīlestība, jo līdzatkarīgā vajadzības šajās attiecībās netiek apmierinātas vispār vai tiek apmierinātas ļoti nelielā apjomā. Mīlestība ir divpusēja partneru mijiedarbība, kur abas puses konstanti gan dod, gan saņem: uzmanību, rūpes, atbalstu, palīdzību, atbildību un mīlestību. Līdzatkarīgās attiecībās upuris izjūt dusmas, vilšanos, sarūgtinājumu, smeldzīgas skumjas, nepiepildītas ilgas, tukšuma sajūtu, bezcerību, taču nevar saņemties šīs attiecības pārtraukt. Tam par iemeslu ir īpašību kopums atkarīgajā, kas atspoguļojas līdzatkarīgajā, nodrošinot jau ierasto ciešanu vidi.
Izplatītākie atkarības - līdzatkarības attiecību modeļi mūsu sabiedrībā balstās uz alkohola, narkotiku, azartspēļu atkarībām, taču nereti sastopamas arī līdzatkarīgas attiecības, kas balstās darbaholismā, fanātiskā sportā, reliģijā vai jebkurā citā pārspīlētā izpausmē, kurai cilvēks savā dzīvē piešķīris primāru nozīmi. Tas nozīmē, ka atkarīgais visu savu brīvo laiku un finanses novirzīs atkarībai, attiecības ar tuviniekiem tai pakārtojot. Līdzatkarīgais savukārt izmisīgi cenšas atkarīgo no viņa atkarības izglābt, glābšanas vārdā upurējot savas intereses un ikdienas rutīnu, taču tādā veidā juzdamies svarīgs un vērtīgs otra dzīvē.
Līdzatkarīgajam ir pārliecība, ka, ja atkarība pazudīs, attiecībās iestāsies miers un harmonija, tāpēc viņš pastiprina centienus, kas izpaužas arī kā kontrole un spiediens, kuras dēļ atkarīgais partneris atkarībā kā glābiņā ieslīgst vēl vairāk. Līdzatkarīgas attiecības ir arī tās, kurās nav "pārgriezta nabas saite" starp bērnu un vecāku - bērns turpina izjust vecāka vajadzības līdz viņa mūža beigām, upurējot savu personisko dzīvi un sociālās iemaņas. Par līdzatkarīgām attiecībām liecina arī partnera pārlieku iztapīgā uzvedība. Cenšoties izdabāt partnerei it visā, partneris nemanāmi pārliek atbildību par savu labsajūtu uz partneri. Izdabāšana ir nevardarbīgs kontroles mehānisms, un cilvēks, kas izaudzis ģimenē, kur pieredzētas līdzatkarīgas attiecības, var nesajust iekšējos brīdinājuma signālus un pārlieku iztapību var sajaukt ar rūpēm par viņu un mīlestību.
“Līdzatkarība ir tāds vajadzību apmierināšanas veids, kurā vajadzības netiek apmierinātas. Pareizu iemeslu dēļ mēs darām nepareizas lietas.” (terapeits Skots Īglstons)
Arī izsekošana ir vajāšana!
Izsekošana (arī sociālajos tīklos un e-vidē) var būt pazīme, kas liecina par potenciāliem (bieži arī – augstiem) vardarbības un dzīvības draudu riskiem. Lielākoties stalkošanai (no angļu val. “to stalk”) pakļautas sievietes – apmēram katra desmitā sieviete ar to dzīves laikā ir saskārusies. Visbiežāk stalkotāji jeb izsekotāji ir vīrieši. Latvijas likumdošanā izsekošana ir viena no vajāšanas pazīmēm, kas visbiežāk kombinējas ar citām prettiesiskām darbībām.
Izsekošana jeb vajāšana ir tādu sistemātisku un dažādu darbību kopums, kas noteiktā laika periodā liek upurim justies apdraudētam, izjūtot bailes par savu vai savu tuvinieku drošību. Vajātājs visbiežāk pazīst savu upuri privāti, lielākoties viņš ir upura bijušais vai esošais partneris. Gadās arī situācijas, kad par stalkošanas upuri kļūst sabiedrībā pazīstamas personības. Visbiežāk tas tiek darīts maniakālu pārliecību, romantiska atraidījuma, nereālistisku fantāziju vai sociālo prasmju trūkuma dēļ.
Informatīvais materiāls: arī izsekošana ir vajāšana
Izsekošanas vai vajāšanas pazīmes ir šādas:
KO DARĪT?
KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?
A. Sev ērtākajā pašvaldības sociālajā dienestā;Finansiālā vardarbība
Finansiālā jeb ekonomiskā vardarbība ir jebkāda darbība, kas vērsta uz to, lai ierobežotu upura finansiālo pašnoteikšanos un neatkarību, kontrolējot to, kā arī sekmējot vardarbības veicēja pārākumu, piemēram, kontrolējot finanšu līdzekļus, tos upurim atņemot, liekot atskaitīties par katru iztērēto centu utt.
Kāpēc finansiālā vardarbība ir bīstama?
Informatīvais materiāls: finansiālā vardarbība
Finansiālās vardarbības pazīmes:
Personīgo finanšu līdzekļu ekspluatācijas pazīmes:
Darba iespēju ierobežošana un kontrolēšana:
Kopīgo resursu ietekmēšana un kontrolēšana:
Finansiālā vardarbība var skart ikvienu, neatkarīgi no vecuma, dzīves vietas, sociālā statusa, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas, dzimuma, reliģiskajiem uzskatiem, tautības, izglītības līmeņa, ģimenes stāvokļa un partnerattiecību statusa.
Finansiālā vardarbība var būt arī citās attiecībās ģimenē, piemēram, starp pieaugušajiem bērniem un vecākiem, radiniekiem utt. Lai arī finansiālā vardarbība var skart jebkuru, tomēr lielākoties tā izpaužas kā vardarbība ģimenē, no kuras vairumā gadījumu cieš sievietes.
KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?
A. Sev ērtākajā pašvaldības sociālajā dienestā;
Izplatītākie mīti par seksuālo vardarbību
Seksuālā vardarbība ir jebkāda seksuāla rakstura darbība, mēģinājumi īstenot seksuālu aktu, nevēlami seksuāla rakstura komentāri vai darbības, kas vērstas pret citas personas seksualitāti, bez pašas personas piekrišanas (izmantojot piespiešanu vai kā citādi). Seksuālās vardarbības veidi ir šādi: dzimumkontakts; ķermeņa aizskaršana; privātuma pārkāpšana; seksuāla rakstura aizskārums; seksuālā ekspluatācija; bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei.
Informatīvais materiāls: mīti par seksuālo vardarbību
Patiesībā jebkura persona, neatkarīgi no sava dzimuma, vecuma, rases, sociālā stāvokļa, reliģijas, fiziskās formas, seksuālās identitātes un izskata, var tikt pakļauta seksuālai vardarbībai. Uzbrucējs neizvēlas upuri pēc vecuma vai (provocējoša) izskata, bet gan pēc tā, cik ļoti upuris ir ievainojams, piemēram, vai upuris ir viens pats.
Tie pilnīgi noteikti neapliecina ne seksuālo pievilcību, ne seksuālo apmierinātību. Tie apliecina varmākas vajadzību kontrolēt un dominēt pār upuri.
Vīrietis var apstāties jebkurā seksuālo aktivitāšu brīdī. Seksuāla vardarbība nav impulsu un nekontrolētas kaisles akts. Tas ir apzināts vardarbības akts.
4.mīts: Ja sieviete pirmajā randiņā dodas pie vīrieša uz mājām, tas automātiski nozīmē, ka viņa grib seksu
Lai divu cilvēku starpā būtu iespējams dzimumakts, tam nepieciešama abpusēja skaļi un skaidri izteikta piekrišana. Ja tāda nav pausta, tad seksuāla tuvība nav iespējama. Statistika rāda, ka izvarošana randiņa laikā notiek apmēram 55-75% izvarošanas gadījumos.
5.mīts: Izvarošana parasti ir ļoti vardarbīga un to veic svešinieks
Vairāk nekā 80% gadījumu seksuālos uzbrukumus veic kāds, kuru upuris pazīst. Daudzos seksuālos uzbrukumos tiek pielietoti draudi dzīvībai vai fiziska izrēķināšanās, taču izvarošana tiek veikta arī tad, ja upuris atrodas apreibinošo vielu vai alkohola ietekmē vai miegā.
6.mīts: Sieviete pati uzprasās tikt izvarota, jo ir piedzērusies, apreibinājusies, bezrūpīga, ģērbusies piedauzīgi
Neviens neuzprasās tikt sists, izvarots vai kā citādi ievainots, pazemots vai traumēts. Par notikušo ir atbildīgs tikai un vienīgi varmāka - arī un jo īpaši tad, ja atrodas vai ir atradies apreibinošo vielu ietekmē. Varmākas nereti izmanto to, ka upuris atrodas apreibinošo vielu stāvoklī, lai kontrolētu un izmantotu šādu bezpalīdzības stāvokli. Tāpat arī varmākas var aicināt un iedrošināt lietot apreibinošās vielas. Atrašanās reibuma stāvoklī nav seksuālās vardarbības iemesls, tas ir veids, kā pakļaut upuri savai gribai.
7.mīts: Ja sieviete necīnījās pret notiekošo, tātad viņa netika patiešām izvarota
Izvarošana ir ļoti augsta riska drauds dzīvībai, un nereti tās laikā tiek izmantoti ieroči. Iespējami daudzi un dažādi faktori, kas ietekmē upura spēju fiziski pretoties uzbrucējam, piemēram, bailes, šoka stāvoklis, draudi, uzbrucēja spēks un augums.
8.mīts: Lielākā daļa izvarošanas gadījumu nonāk policijas redzeslokā un upuri nebaidās par tiem ziņot
Patiesībā seksuālā vardarbība ir viens no tiem vardarbības veidiem, par kuriem tiek visretāk ziņots. Apmēram 50-90% gadījumos par izvarošanu netiek ziņots tiesībsargājošajām iestādēm, lai izvairītos no piedzīvotā notikuma atkārtotas izdzīvošanas, kauna un vainas izjūtas, nosodījuma no tiesībsargu vai mediķu puses. Tāpat seksuālās vardarbības upuri baidās no tā, ka viņiem neticēs; ka viņi tiks pakļauti atkārtotai vardarbībai no varmākas puses; ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai pierādītu seksuālo vardarbību. Nereti upuri tiek pārliecināti, ka labāk par notikušo nerunāt.
Patiesībā JĀ nozīmē JĀ, NĒ nozīmē NĒ. Kad kāds saka JĀ, tas nozīmē, ka tiek dota piekrišana. Klusēšana nav piekrišana. Seksuālās attiecības un aktivitātes ir iespējamas tikai tad, ja tiek saņemta piekrišana no abiem partneriem, un tā ir iniciatora atbildība šo piekrišanu saņemt katru reizi.
10.mīts: Ja seksuālās vardarbības upuris sasniedza orgasmu, tad tā neskaitās izvarošana
Patiesībā orgasms ir dabiska bioloģiska reakcija, ko ir grūti kontrolēt. Tas nenozīmē, ka upuris ir “izbaudījis” vai “gribējis” dzimumaktu ar varmāku. Orgasms nenozīmē, ka seksuālā vardarbība nav notikusi. Nereti šādi argumenti tiek izmantoti, lai upurim liktu klusēt un par notikušo nerunātu.
11.mīts: Lesbietes, geji, biseksuāļi vai transpersonas ir pelnījuši tikt izvaroti sava dzīvesveida dēļ
Patiesībā neviens nav pelnījis tikt pakļauts jebkāda veida vardarbībai. Noziegumi pret LGBT+ kopienu ir klasificēti kā naida noziegumi.
12.mīts: Vīrieši nevar būt seksuālās vardarbības upuri
Patiesībā nav zināms, cik daudzi vīrieši ir cietuši no seksuālās vardarbības, jo par to visbiežāk netiek ziņots tiesībsargājošajām iestādēm. Vīrieši baidās no tā, ka viņi tiks izsmieti vai tiks apšaubīta viņu vīrišķība. Vislabākais veids, kā cīnīties pret seksuālo vardarbību, ir par to skaļi runāt un izvairīties no aizspriedumiem, ka no seksuālās vardarbības cieš tikai sievietes vai homoseksuāli vīrieši. Visbiežāk tieši vardarbības veicēji ir heteroseksuāli vīrieši.
13.mīts: Seksuālās vardarbības veicēji ir pataloģiski izvirtuļi vai garīgi slimi cilvēki
Patiesībā seksuālās vardarbības veicēji nāk no visiem izglītības, kultūras, sociālās piederības slāņiem. Viņi ir “normāli” un “vidusmēra” cilvēki, kas ir seksuāli vardarbīgi ar mērķi izrādīt savu varas pozīciju, dominēt pār upuri, pazemojot un degradēt viņa vai viņas vērtību.
Kāpēc par to izvēlas klusēt?
KAS JĀATCERAS?
A-atbalsts
P-pierādījumi
Z-ziņošana
ATBALSTS
Atceries, ka Tu neesi vainīga notikušajā. Arī, ja biji ģērbusies īsos svārkos, lietoji apreibinošās vielas un flirtēji ar vardarbības veicēju. Atbildīgs par vardarbību ir tikai un vienīgi vardarbības veicējs.
Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, "netīrības" un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.
Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašai.
Bezmaksas psihologa palīdzību šajos gadījumos var saņemt Centrā MARTA vai savas pašvaldības sociālajā dienestā. Bezmaksas palīdzība pienākas arī gadījumos, ja seksuālo vardarbību esi piedzīvojusi bērnībā.
PIERĀDĪJUMI
Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vērsties policijā un/vai pie ārsta. Ārsts-ginekologs var veikt nepieciešamo ārējo un iekšējo apskati un analīzes. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridisks spēks, un tiesu medicīnas eksperts tos var izmantot ekspertīzes veikšanai.
Ja neesi vērsusies pie ārsta-ginekologa uzreiz pēc negadījuma, vēlāk obligāti pārbaudi savu intīmo veselību (STS, infekcijas, ievainojumi, neplānotā grūtniecība) pie sev uzticama speciālista.
ZIŅOŠANA
Valsts policijas iecirknī būs nepieciešams uzrakstīt iesniegumu. Policija noskaidros un izskatīs iespējamos pierādījumus un pieņems lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu par to. Kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā tev piešķirs īpaši aizsargājamā cietušā statusu, kas dos tiesības pratināšanā un citās procesuālās darbībās piedalīties ar atbalsta (uzticības) personu. Cietušā statuss dod tiesības pieprasīt kompensāciju un valsts apmaksātu advokātu. Policijas darbinieks nozīmēs nepieciešamās tiesu medicīniskās ekspertīzes. Tev ir tiesības lūgt, lai ginekoloģisko ekspertīzi veic eksperte-sieviete.
Ja pagaidām neesi gatava vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no nodarījuma smaguma, ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības.
Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem, vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad Tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.
Ja varmāka izsaka draudus vai pastāv risks atkārtotai seksuālai vai fiziskaI vardarbībai, tev ir iespēja vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību. Tiesa pieņems lēmumu par aizliegumu vardarbības veicējam tuvoties tev un sazināties.
KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?
A. Sev ērtākajā pašvaldības sociālajā dienestā;
A panel discussion organized by MARTA took place at the NGO Forum and Civil Society Meeting in New York last week. The NGO forum took place from March 5-17 in parallel with the meeting of the 67th UN Commission on the Status of Women. At this event, the MARTA Center provided a safe space to hear the empowering stories of activists and...
2023. gada 22. marts Read more
The Erasmus+ “Heartland” Project has come to a close. "Heartland" was a unique initiative that combines outdoor experiential education, cultural mediation and mindfulness with art expression to help professionals build resilience and overcome challenges in their personal and professional lives. “Youth workers and...
2023. gada 20. marts Read more 
