Vardarbības ģimenē cietušiem

Vardarbība ģimenē vai mājās ir fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas atkārtojas arvien biežāk un kas tiek izmantots pret sievieti no partnera (vīra, drauga) vai citu tuvinieku (pieaugušo bērnu, u.c.) puses ar mērķi iegūt pār viņu kontroli un varu.

Ja Tu ciet no vardarbības ģimenē, Centrs Marta var tev sniegt atbalstu

Par vardarbību mājās vai ģimenē atzīstams jebkurš aizskārums, neatkarīgi no tā, vai tas ir noticis starp esošajiem vai bijušajiem laulātajiem, esošajiem vai bijušajiem nereģistrētā laulībā, radiniekiem pirmajā pakāpē (bērniem un vecākiem), radiniekiem otrajā pakāpē (mazbērniem, vecvecākiem, brāļiem un māsām), personām, kurām ir kopīga (nedalīta) saimniecība (kopīgi dzīvo vienā privātmājā vai dzīvoklī).

Fiziska vardarbība – jebkurš fizisks aizskārums, piemēram, sišana, speršana, pļaukas, raušana aiz matiem, žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Seksuāla vardarbība – jebkurš seksuāls aizskārums, piemēram, izvarošana, uzspiests vai vardarbīgs dzimumakts, vardarbīga iesaistīšana seksuālās darbībās, seksuāla aizskaršana pret cietušās gribu u.c.

Emocionālā vardarbība – jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāru draudu izteikšana par nepakļaušanos, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana (izsekošana, sagaidīšana pie mājām, darba vietas, regulāra un nevēlama zvanīšana un īsziņu vai e-pasta vēstuļu sūtīšana), liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem u.c.

Ekonomiskā vardarbība – jebkura darbība, kas vērsta uz cietušās pakļaušanu, varmākam izmantojot savu pārāko finansiālo situāciju, piemēram, ienākumu slēpšana, cietušās ienākumu atņemšana, cenšanās nepieļaut, lai cietušā gūtu ienākumus, naudas došana, ja cietusī ir izpildījusi kādas prasības u.c.

Cilvēktiesību skatījums 

Partnera vardarbība pret sievieti ģimenē atbilstoši 1979.gada ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir viena no diskriminācijas pret sievieti formām. Ar 1979.gada ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ratificēšanu Latvijas valsts ir apņēmusies veikt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu diskrimināciju attiecībā uz sievietēm no jebkādas personas, organizācijas vai uzņēmuma puses, tai skaitā, no vardarbības ģimenē. Vardarbība pret sievieti ir uz dzimumu balstītas vardarbības rīcība, kā rezultātā rodas vai var rasties fizisks, seksuāls vai garīgs kaitējums vai ciešanas sievietei, ieskaitot šādas darbības draudus, piespiedu darbības vai patvaļīgu brīvības atņemšanu, neatkarīgi, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros (ANO Deklarācijas par vardarbības pret sievieti izskaušanu 1.pants, 1993.gada 20.decembra ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija Nr.48). ANO ir atzinusi, ka tieši pret sievietēm vērstā vardarbība ir tā, kas nopietni kavē sieviešu iespējas izmantot tiesības un brīvības uz vienlīdzīgiem pamatiem ar vīriešiem, bet sabiedrībā valdošie aizspriedumi un paražas attaisno uz dzimumu balstītu vardarbību kā sievietes aizsardzības vai kontroles formu. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas Nr. Rec(2002)5 “Sieviešu aizsardzība no vardarbības” preambulā vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par vienlīdzības un miera pretinieci un lielāko šķērsli drošībai un demokrātijai Eiropā.

Situācija Latvijā

Latvijā līdz šim nav apkopota oficiāla statistika, kas reāli atspoguļotu ģimenes vardarbības izplatību un ar to saistītās problēmām, tomēr citās valstīs veiktie statistikas apkopojumi liecina, ka vardarbība ģimenē ir ļoti izplatīta sociāla parādība. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 70% nogalināto sieviešu slepkavībās vainojami viņu vīriešu dzimuma partneri un pasaulē no vardarbības cietušo sieviešu īpatsvars svārstās no 30% līdz 60%. Saskaņā ar Eiropas Padomes statistiku viena no četrām sievietēm savā mūžā ir cietusi no vardarbības ģimenē un 6–10% sieviešu cieš no vardarbības ģimenē katru gadu, kā arī vardarbība ģimenē ir biežākais nāves un invaliditātes cēlonis visām sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem

Arī Latvijā vardarbība ģimenē ir izplatīta sociāla problēma, kuras cēloņi ir meklējami visas sabiedrības līmeņos – individuālajā, ģimenes, kopienas un valsts līmenī. Visi minētie līmeņi ir savstarpēji saistīti un ir konstatējamas vairākas būtiskas problēmas, kuras nepieciešams risināt. Pirmkārt, sabiedrībā joprojām ir izplatīti mīti par vardarbību ģimenē – vardarbība ģimenē tiek akceptēta, ka normāls savstarpējo attiecību kārtošanas veids, kurā savu lomu akceptē gan varmāka, gan upuris. Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 15,8% aptaujas respondentu atzīst, ka vardarbība pret sievieti ģimenē ir attaisnojama. Joprojām sabiedrībā valda uzskats, ka vardarbība ģimenē ir šīs ģimenes iekšējā lieta, kurā neviens no malas nedrīkst iejaukties – 46,5 % respondentu sabiedriskās domas aptaujā norāda, ka neiejauksies vardarbības ģimenē gadījumā. Ļoti bieži vardarbības ģimenē nemaz netiek atpazīta.

Otrkārt, joprojām ģimenēs ir izplatīts nevienlīdzīgs lomu sadalījums starp sievieti un vīrieti, kas sakņojas patriarhālas sabiedrības modelī (vīrietim piešķirtā loma rada viņam labvēlīgākus sociālekonomiskos apstākļus nekā sievietei). Minētais lomu sadalījums arī ir viens no iemesliem, kādēļ sieviete izvēlas paciest vardarbību ģimenē. Sabiedriskās domas aptaujā par visbiežāko iemeslu, kādēļ sieviete izvēlas palikt kopā ar varmāku, min finanšu līdzekļu nepietiekamību, lai uzturētu sevi un bērnus (54%), kā arī to, ka nav, kur iet. (43,6%), kas arī uzskatāmi pierāda upuru finansiālo atkarību no varmākas.

Vairāk informācijas par vardarbību ģimenē var atrast www.pretvardarbibu.lv.

Centra “Marta” projekti vardarbības ģimenē novēršanai:

Projekts ”ES salīdzinošā perspektīvā: konsultāciju atbalsta sniegšana ģimenes vardarbībā izdzīvojušajiem”

Projekts “Sargi sevi, apturi vardarbību!”

This post is also available in: English