Karstais informatīvais tālrunis
8000 2012

ZVANI BEZMAKSAS



Darba dienās no 10.00 - 18.00

Centrā Marta vari saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās. Piedāvājam sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv!



Atbalsti MARTU


48429

MARTA jautā: Ko darīt Latvijā?
02.10.2014


Pirms vēlēšanām atbild deputātu kandidāti


Personīgi uzrunājot 300 jaunās Saeimas deputātu kandidātus, vēl 856 cenšoties sasniegt ar partiju informācijas centru palīdzību, MARTAs uzdotajam jautājumam KO DARĪT LATVIJĀ? atbildēja 89 kandidāti, bet 3 no atbilžu anketām izrādījās nederīgas.

MARTA jautāja, lai izdibinātu deputātu kandidātu vērtības, izpratni un attieksmi par, šķiet, Latvijas sabiedrībai svarīgiem jautājumiem – tautas ataudzi, ģimeni, seksuālo izglītību un cilvēku tirdzniecību. MARTA piedāvāja arī atbilžu variantus - līdz šim publiskajā telpā izskanējušus pašu politiķu viedokļus. Te jābilst, ka neviens no šo viedokļu paudējiem MARTAs jautātajam neatbildēja un līdz ar to kādu pamatojumu saviem izteikumiem nepauda.

Apkopojot rezultātus, jāsecina, - vairākas partijas MARTU, protams, ignorēja, partijas „Vienoti Latvijai" (VL) deputātu kandidāti nesniedza nevienu atbildi, bet no partijām "Latvijas krievu savienība" (LKS) un "No sirds Latvijai" (NSL) saņēmām pa vienai deputātu kandidātu atbildei. Trīs atbilžu sniedzēji bija no "Jaunās Konservatīvās partijas" (JKP) un arī krietni lielākās un rūdītākās partijas "Saskaņas centrs" (SC). Ingūna Sudraba (NSL), Daiga Kalniņa (NSL), Jānis Iesalnieks (NA), Dāvis Stalts (JKP) personīgi informēja, ka uz MARTAs jautājumiem neatbildēs. Vislielākā atsaucība bija no partijas „Vienotība” (V).

Lai mazinātu cilvēku tirdzniecību, jāsoda seksa pircēji

Vispirms varbūtējiem deputātiem bija jāizvēlas viens no piedāvātajiem modeļiem, kas visefektīvāk mazinātu cilvēku tirdzniecību Latvijā, konkrēti – pārdošanu seksuālajai ekspluatācijai, kas ir smagākā, biežākā un ienesīgākā cilvēku tirdzniecības forma un organizētās noziedzības veids.

Latvijas augstāko amatpersonu iesākto upuru vainošanas praksi turpina Dainis Liepiņš no Latvijas Reģionu Apvienības (LRA), kurš uzskata, ka valstij nav pienākums aizstāvēt amorālus cilvēkus, respektīvi - sievietes, kuras nokļuvušas cilvēku tirdzniecībā. Vairāki kandidāti izvēlējās iekļaut profesiju "prostitūts" Latvijas profesiju klasifikatorā, tā paužot cerību, ka jau tuvā nākotnē darba devējiem tiks iesniegti CV ar ierakstu prostitūts/a vai suteneris/e. Vēlmi pēc šādām pārmaiņām izteica Kārlis Krēsliņš (NA), Krišjānis Liepiņš (V), Dmitrijs Golubevs (V), kā arī Karina Putniņa (LRA) un Sanita Putniņa (V).

Lai gan ievērojams skaits deputātu kandidātu atbalstītu seksuālās atturības un tikumības mācības ieviešanu izglītības saturā (35%), cerot, ka tas mazinās cilvēku tirdzniecību, tomēr vairāk kā puse (53%) aicināja Latvijā pieņemt likumu, ka sodāms ir seksa pakalpojumu pircējs, starp tiem arī Atis Lejiņš (V), Inese Lībiņa-Egnere (V), Lolita Čigāne (V), Kārlis Seržants (ZZS), Roberts Šlegelmilhs (NA), Dace Melbārde (NA).


Sievietes ķermenis pieder sievietei

Uz jautājumu: Tautas ataudze ir leģitīms Latvijas Republikas mērķis. Ko darīt Latvijā? - teju visi deputātu kandidāti pārliecinoši atbildēja, ka tikai sievietei pašai ir tiesības lemt par savu ķermeni un pieņemt lēmumu par bērna laišanu pasaulē. Vienīgā, kas sievieti, tātad arī sevi, redz tikai kā bērnu iznēsātāju bija Karina Putniņa (LRA), uzskatot, ka sievietes tiesības beidzas līdz ar dzimumattiecību uzsākšanu un to vietā stājas pienākums radīt pēcnācējus.


Ģimene ir tur, kur valda cieņa, sapratne un emocionāli tuvas attiecības

Daļa kandidātu (25%), to starpā arī Valdis Gavars (V) un Arvīds Ulme (ZZS), uzstāja, ka ģimenei ir tikai viena forma - Satversmē noteiktā, māte, tēvs un viņu bērni, kamēr lielākā daļa (67%) par ģimenes vienīgo mērauklu noteica savstarpēju cieņu, sapratni un atbalstu emocionāli tuvās attiecībās. Šajā jautājumā atbildēm nebija būtiskas saistības ar politiskās partijas piederību. Ne tikai vairums Vienotības kandidātu, bet arī daļa konservatīvo partiju biedru, piemēram, Dace Melbārde (NA), Dzintars Mozgis (NA), Mārtiņš Martinsons (ZZS) ģimeni izprot kā savstarpējās jūtās balstītu savienību.


Dzimumaudzināšanas stundām jānodrošina daudzpusīgs saturs

Kandidātiem tika dota iespēja atbildēt uz atvērto jautājumu, izsakot savus uzskatus par seksuālās izglītības saturu.

Visbiežāk (38%) topošie Saeimas deputāti ieteica skolās veidot informatīvi aptverošu saturu un jauniešus izglītot par vardarbības jautājumiem, drošu seksu un higiēnu. Linda Medene (V) atbildēja, ka izglītības saturā „jāiekļauj plaša informācija. Bet svarīgi, kā tas tiek mācīts – bez paša pedagoga ķiķināšanas vai vēlmes iespējami ātrāk tikt šim pāri, vissvarīgākais ir radīt veselīgu izpratni jauniešiem par dzimumattiecībām. Vēl noteikti ir jāsniedz informācija, kur griezties pēc palīdzības konkrētās situācijās.” Dzintars Mozgis (NA) uzskata, ka „būtiski ir ar veselības mācību veidot tādu „veselībpratību” (health literacy), kas balstīta jebkurā veselības aspektā, ar to saprotot pilnīgi fizisku, mentālu un sociālu labklājību”. Ainis Dzalbs (Izaugsme) dalījās pieredzē no ārsta prakses Latvijas laukos: „Arvien biežāk saskaros ar STS pusaudžiem un jaunajām māmiņām 14 gadu vecumā. Patlaban praksē reģistrētas 3 nepilngadīgas grūtnieces. Būtu jāatjauno skolās veselības mācība vai vismaz vairāk laika dzimumaudzināšanas jautājumiem būtu jāvelta bioloģijas un klases audzināšanas stundās.” Viņš norādīja, ka pašreizējā situācijā tiek radīta iespēja „brīvi savervēt jauniešus prostitūcijai, kas rezultējas verdzībā un cilvēku tirdzniecībā”. Mārtiņš Šics (LRA) aizstāv integrētas veselības mācības programmu, kas papildināta ar dažādām lekcijām, tajā skaitā „atsevišķām nodarbībām un stundām meiteņu un zēnu auditorijām”. Kārlis Eņģelis (V) iesaka, ka svarīgi mācīt kritiski uztvert interneta vidi iepretim reālajai dzīvei un nodalīt „pieaugušo saturu (adult content) internetā un normālām, veselīgām dzimumattiecībām reālajā dzīvē”.

Tomēr ievērojama daļa (31%) piedāvāja izglītības saturu balstīt galvenokārt ģimenes vērtībās. Kārlis Krēsliņš (NA) uzsvēra, ka „audzināšanai pamatā būtu jānotiek ģimenē” un visa pamatā jābūt cieņai pret māti. Nepieciešamību uzsvērt bērnu cieņu pret vecākiem atbalsta arī Dainis Liepiņš (LRA) aicinot mācīt, ka „dabīga ģimene ir laulība starp sievieti un vīrieti, kuriem dzimst bērni un kuri par tiem pastiprināti rūpējas līdz pilngadības sasniegšanai, bet bērni nepamet savus vecākus vienus, kad tiem ir nepieciešams bērnu atbalsts vecumdienās.” Bet Staņislava Šķestera (ZZS) atbilde bija pavisam īsa: jāmāca „10 Dieva baušļi”. Progresīvāks bija viņa partijas biedrs Kārlis Seržants (ZZS), kurš uzskata, ka „pamatā uzsvars jāliek uz tradicionālām vērtībām, taču jāinformē arī par citādām attiecībām”.

Daži kandidāti īpaši norādīja, ka viendzimuma laulības un homoseksuālisms Latvijā ir nepieņemamas attiecības un par tām jaunieši nav jāizglīto. Aldis Bondars (I) ir pat ļoti kategorisks, sakot, ka skolās vajag „parādīt un pierādīt, ka homoseksuālisms ir anomālija un tas nevar veicināt ataudzi”.

MARTA pateicas deputātu kandidātiem par atsaucību un atklātību atbildot.



Centrs MARTA, Kristīne Vītola, Inta Buša

 




      Atpakaļ