Karstais informatīvais tālrunis
8000 2012

ZVANI BEZMAKSAS



Darba dienās no 10.00 - 18.00

Centrā Marta vari saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās. Piedāvājam sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv!



Atbalsti MARTU


44641

Latvijas, Kirgizstānas un Tadžikistānas sadarbība attīstībai.
25.04.2014




Ošā /Kirgizstānā/ sadarbībā ar biedrību Access Lab un Latvijas Ārlietu ministriju MARTA rīkoja semināru šī reģiona NVO un pašvaldību darbiniekiem.

 

Sadarbība ar partnerorganizāciju Dia fonds aizsākās jau pirms pāris gadiem, kad notika pirmais seminārs un konsultācijas atbalsta struktūrvienību izveidei. Šobrīd darbojas 3 palīdzības tālruņu līnijas un vietējās sievietes ir aktivizējušās, lai iestātos par sievietēm, viņu tiesībām, īpašu vērību veltot situācijām, kurās sievietes ir cietušas no vardarbības ģimenē. Kirgīzu aktīvistes stāsta par nesenu gadījumu, 3 bērnu māti, kura viena audzinājusi savus bērnus, tad viņai uzmanību sācis pievērst vīrietis. Viņi uzsākuši kopdzīvi, bet vīrietis nav gribējis precēties un nodrošināt sievietei juridisko aizsardzību. Viņš publiski aizskāra un vajāja sievieti par to, ka viņa nav gana seksīga. Vietējās atbalsta un konsultāciju sniedzējas iestājušās par sievieti un norādījušas, ka problēmas ir tieši vīrieša uzvedībā.

 

Semināra dienās bija iespēja tikties un runāt ar Kirgizstānas iedzīvotājiem un sajust šī reģiona gaisotni. Iedzīvotāji stāsta, ka nejūtas droši, joprojām ir spriedze starp uzbekiem, kirgīziem un tadžikiem, valstī nav stabilitātes un sociālās problēmas netiek pietiekami risinātas, pastāv milzīga korupcija. Vietējiem iedzīvotājiem robežas ir slēgtas.

 

Semināra dalībnieki, galvenokārt Ošas apgabala pašvaldību vadītāji, speciālisti, NVO vadītāji un Hudžandas/ Tadžikistāna/ pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvji uzkaitīja vairāk kā 30 sociālas problēmas, kuras būtu steidzami jārisina. Kirgizstānā tikko ir mainījusies valdība, šobrīd cilvēki protestē, jo pie varas atrodas līdzšinējie korumpētie politiķi un, protams, nav ticamības, ka procesi varētu mainīties.

 

Pēc vietējo nostāstiem, līdzīgi kā agrāk, pamatskolās vecāki maksā vismaz 200 sumu, lai bērni saņemtu pozitīvus vērtējumus. Universitāšu diplomi, līdzīgi kā autovadītāju tiesības, ir pērkami. Kirgizstānā autovadītāja tiesības varot iegūt par 7000 kirgīzu sumu. Bērnudārzu grupiņās uz vienu pedagogu ir līdz pat 60 - 70 bērnu. Ošā ir gan krievu, gan uzbeku, gan kirgīzu skolas, darbojas privātskolas un skolas dažādu reliģiju pārstāvjiem, atsevišķas skolas meitenēm un zēniem. Privātskolās bērni mācībās ir noslogoti no agra rīta līdz vēlam vakaram. Daudz ir bērnu, īpaši no maznodrošinātām ģimenēm, kuri skolu neapmeklē vispār. Aktuāla problēma aizvien ir agrīnas laulības, kur meitenes tiek izprecinātas jau pusaudžu vecumā.

 

Vietējā rūpniecība netiek attīstīta. Kādreizējās zīda un kokvilnas audumu ražotnes ir slēgtas. Cilvēki iztiku galvenokārt nopelna pērkot un pārdot, iesaistoties nosacītā tirdzniecības biznesā. Valdība ir noteikusi, ka katrā rajonā ir jābūt vismaz vienam ražojošam uzņēmumam, taču šobrīd tā vēl ir neīstenota realitāte. Dažviet audzē un apstrādā rīsus.

 

Semināra dalībniekiem vērtīgi bija apgūt dažādas pētījuma metodes, kas viņiem ļaus iesaistīt pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju, virzot kvalitatīvu politisku lēmumu pieņemšanu. Semināra dalībnieki daudz uzmanības veltīja savās kopienās svarīgāko problēmu risinājumu meklējumiem: agrīnās piespiedu laulības, izglītības pieejamība bērniem no maznodrošinātām ģimenēm, lauku sieviešu ievainojamības mazināšana, pirmsskolas izglītības iestāžu izveide. Tika izstrādāti projektu koncepti, lai risinātu šos jautājumus, ietverot dažādas aktivitātes – gan iedzīvotāju aptaujas, gan sarunas ar vecākiem un bērniem.

 

MARTAs partnerorganizācija Dia fonds īpaši uzsvēra vardarbības ģimenē jautājumus. Šobrīd jau veidojas Ošas apgabala sieviešu politiķu tīkls, kurā ir iesaistījušās 54 sievietes no visa Ošas apgabala. Jāatzīst, ka šīm aktīvistēm tomēr trūkst zināšanas un argumenti, lai veidotu rīcībpolitikas, kas reāli atbalstītu sievietes. Reģionā nav nevienas patversmes vardarbībā cietušām sievietēm.

 

Tadžikistānas pārstāves uzsvēra, ka arvien vairāk ir jūtama radikālo islāma grupējumu ietekme un, lai to mazinātu, norādīja uz nepieciešamību strādāt jauniešu vidē.

 

Pēdējā semināra dienā notika treneru apmācība, kuras rezultātā tika izstrādātas 8 mācību programmas: praktisks seminārs sievietēm, uzņēmējdarbības uzsākšanai, apmācība vecākiem, kas ļauj viņiem lauzt tradīciju un neizprecināt pusaugu meitenes, sievietēm par sieviešu tiesību aktuālajiem jautājumiem.

 

Kirgizstānā sastaptie NVO un pašvaldību pārstāvji izteica lielu interesi sadarbībai ar Latviju, apliecināja milzīgu pateicību Latvijas valdībai par šo sadarbības iespēju un patiesi ieinteresēto Latvijas komandu.




      Atpakaļ