Karstais informatīvais tālrunis
8000 2012

ZVANI BEZMAKSAS



Darba dienās no 10.00 - 18.00

Centrā Marta vari saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās. Piedāvājam sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv!



Atbalsti MARTU


82960

Kvalitatīva izglītība un droša vide Centrālāzijas meitenēm
13.12.2017


Projektu finansiāli atbalsta LR Ārlietu ministrija. Projekta partneris – Access Lab

Tieši pēc gada atgriežoties gan Tadžikistānā, gan Kirgizstānā un satiekot gan lielu daļu aizvadītā gada semināra dalībniekus, gan iepazīstot jaunus jomas profesionāļus, sajūtas ir ievērojami citādas kā gadu iepriekš – Tadžikistānas izglītības jomas speciālisti, pašvaldību darbinieki un mediju cilvēki ir daudz atvērtāki un brīvāki komunikācijai, bet kirgīzu kolēģi bija gatavi sniegt ‘pareizās atbildes’ un izrādīt gūtos sasniegumus.

Ļoti iespējams saspringtā un nebrīvā atmosfēra Kirgizstānā bija skaidrojama ar nule notikušajām prezidenta vēlēšanām un to radīto nedrošību, jo kirgīzu kolēģi dalījās informācijā, ka pieaug savstarpējā neuzticība un vērojamas represijas.

Jāatzīst, - abās valstīs vērtīgas ir atkalsatikšanās ar iepriekšējo gadu semināru dalībniekiem, jo ir iespējams izvērtēt paveikto un, apzinoties konkrētās iespējas un situāciju, meklēt jaunus izaicinājumus un stādīt jaunus uzdevumus, jo nenoliedzami - sasniegumi un pārmaiņas ir vērojamas.

Tadžikistānas Sugdas reģionā un Kirgizstānas Ošas reģionā pēc 2016. gada semināra ierosmes īstenoti vairāki nozīmīgi un arī inovatīvi pasākumi, kuru mērķis ir panākt pārmaiņas, lai pēc iespējas vairāk meitenes turpinātu izglītību pēc 8. un 9.klases. Uzteicami, ka šo pasākumu īstenošanai ir piesaistīti vietējo kopienu resursi, atrodot gan sponsorus uzņēmēju vidū, gan rodot risinājumus un pārliecinot pašvaldības par resursu nepieciešamību.

Daļa aktivitāšu risinājās Sugdas reģiona Devaščič rajonā, kur 8 džamoātos aptverti vairāk kā 170 tūkst. iedzīvotāju. Īpaši sarežģīta situācija vērojama 4 džamoātos, tāpēc šajā teritorijā tika veikts izskaidrojošs darbs vecākiem par Tadžikistānas likumiem, par vecāku atbildību saskaņā ar Tadžikistānas likumdošanu, kopā sasniedzot vairāk kā 50 bērnu vecākus. Šeit tika organizētas tikšanās ar kopienas sievietēm par meiteņu izglītošanu. Sievietes,  kuras ir autoritātes vietējā sabiedrībā, tikās ar ciemu  meitenēm un pārliecināja par ieguvumiem, turpinot izglītību.

Apbrīnojams ir aktīvistu radošums, lai sasniegtu vajadzīgo auditoriju un arī nokļūtu vietējos medijos - 6 džamoātos var dzirdēt radio, tāpēc skolotāji stāstīja par ieguvumu tajās ģimenēs, kurās meitenes iegūst izglītību. Vietējais laikraksts publicēja kādas meitenes veiksmes stāstu. Jāatzīst, - ne visur ir pieejami plašsaziņas līdzekļi, arī pietiekami liels skaits iedzīvotāju joprojām neprot lasīt, tāpēc tieši tikšanās un ģimeņu apmeklējumi ir tik nozīmīgi.

Kopumā tika apmeklētas vairāk kā 300 ģimenes vairākos kalnu ciematos, kur meitenes vispār neapmeklē skolu. Ģimenes apciemoja skolas direktors ar klases audzinātāju, kā arī sieviešu padomes locekles, bieži iesaistot arī citus vietējos un arī garīgos līderus. Tālredzīgi, ar mērķi aizsniegt grūti aizsniedzamās ģimenes, tika organizēti mājturības pulciņi meitenēm, tā rodot iespēju pārliecināt vecākus par nepieciešamību ļaut meitenēm iegūt izglītību.

Savukārt Gofura rajonā  pasākumi tika īstenoti lielākajā džamoatā, kurā ir 56 tūkst. iedzīvotāju. Šeit ar pašvaldības atļauju tika veikta anketēšana 200 ģimenēs, lai noskaidrotu reālo situāciju.  Identificētajai riska grupai tika organizēti apmācību kursi par tiesībām un finanšu plānošanu, kā arī meistarklases kulinārijā un rokdarbos, jo viņas izteica vēlmi strādāt un izveidot savus kulinārijas vai šūšanas cehus.

Atzinīgi jāvērtē vietējo līderu izpratne par nepieciešamību veidot profesionālus kontaktus un tīklus, piemēram, veidojot sadarbību ar Darbā iekārtošanas biroju.

Aštas rajonā darbojas vietējo autoritāšu darba grupa, kura ir iesaistīta mediju aktivitātēs, tā veicot izskaidrošanu vietējā kopienā. Vienlaikus  tiek organizētas tikšanās ar bērnu vecākiem un pašām meitenēm. Pašas aktīvistes atzīst, ka joprojām efektīvi strādā tiešais kontakts,  tāpēc tiek rīkotas tikšanās un apciemojumi, tā aizraujot arī vietējo kopienu cilvēkus, kuri kļūst par šīs ziņas vēstnešiem.

Kirgizstānas otrā lielākajā pilsētā Ošā darbojas partnerorganizācija “DIA Fonds”, kurai sadarbības partneri ir gan vietējo skolu direktori, gan pašvaldību atbildīgi darbinieki. Tieši personiskiem kontaktiem šajās kultūrās ir nozīmīga loma, lai organizētu pasākumus, kas nes pozitīvas pārmaiņas. Lomonosova vārdā nosauktajā skolā mācās vairāk kā 2000 audzēkņu, kaut skola paredzēta 200 audzēkņiem. Skolā darbs reāli notiek četrās maiņās. Te ir izveidota speciāla komisija, kas strādā ar jautājumu par meiteņu izglītības turpināšanu. Rezultātā ir palielināts interešu pulciņu skaits, lai mudinātu meitenes mācīties un vecākus motivētu sūtīt meitenes uz skolu, jo viņas apgūst praktiskas iemaņas dzīvei. Skolā ar uzticības kastīšu palīdzību mēģināja uzzināt meiteņu patiesās problēmas, bērnu vēstules atklāja gan smagas vardarbības pieredzi, gan reliģiskā fanātisma draudus.

Skolotāji atzīst, ka arvien vairāk bērnu uzdrošinās rakstīt par savām problēmām, jo redz, ka skolas vadība rīkojas bērnu interesēs. Arī Kirgizstānas aktīvisti ir izstrādājuši nosacītus mediju aktivitāšu plānus, apzinoties nepieciešamību nokļūt mediju dienas kārtībā.

Uzgenā, nelielā kalnu pilsētā, tiek organizētas informatīvās kampaņas, lai novērstu agrīnās laulības, notiek semināri, apaļie galdi pret vardarbību ģimenē un tiesisko aizsardzību šajā jomā. Uzgenas aktīvās sievietes plāno attīstīt mājas vizītes, dodot ģimenēm iespēju apzināt savu meitu spējas un sasniegumus.

Karasū darbojoties līdzīgi kā citviet Kirgizstānā, papildus notiek  mērķtiecīgs darbs ar reliģiskajiem līderiem, kopīgi meklējot argumentus, kurus progresīvi domājošie reliģiskie līderi, uzrunājot vīriešus,  iekļauj savos priekšlasījumos. Iedvesmojoties no projekta pozitīvajiem Latvijas pieredzes stāstiem, arī Karasū tiek domāts par grupu zēniem, kurai būtu nosacīts mērķis - “sargāt” meitenes. Šeit arī jau notikušas diskusijas par vīriešu un tēvu lomu.

Savukārt Alai un KaraHudžas rajonos notika kampaņa, kas vērsta, lai mazinātu tradicionālo līgavu zagšanu. Lai arī no  2012. gada ir spēkā likums, kas aizliedz līgavu zagšanu, joprojām meitenes tiek zagtas laulībām.
 

Ielādēju...



      Atpakaļ